Līgas Šīronas pančakarmas pieredze Indijā. Iekšēja attīrīšanās un svara zaudēšana 0
No ājurvēdas nākušo vārdu “pančakarma” dzirdējuši daudzi, bet īstu priekšstatu var gūt vien tas, kurš šo procedūru piedzīvojis (vārds “izbaudījis” laikam nav gluži precīzs šajā gadījumā). Mums ir izdevība palūkoties uz pančakarmu ar astroloģes un sistēmfenomenoloģes Līgas Šīronas acīm, kura šo procedūru šopavasar pieredzēja ājurvēdas ārsta Sohana Viira Singha vadībā Indijā.
Vispirms mazliet teorijas. Sanskrita vārds “pančakarma” nozīmē piecas darbības, kas vērstas uz fiziskā ķermeņa un smalko ķermeņu attīrīšanu un atjaunošanos.
Līdzās dziednieciskajam efektam šādas kapitālas atindēšanas patīkamā blakne ir arī zaudēti kilogrami un slaidāks siluets.
Ideālā gadījumā tādu organisma ģenerāltīrīšanu vajadzētu veikt reizi gadā vai arī tad, ja veselība signalizē – biolaukā sakrājies par daudz spriedzes un organismā – atkritumu. Iemesli var būt daždažādi.
Ne tikai ķermenim, bet arī garam
Pievērsīsimies Līgas stāstam. Jūtot, ka ar gadiem kilogramu skaits nemainās, taču apjomi sazin kādēļ izplūst, Līga sāka regulāri apmeklēt sporta zāli, turklāt privātas, nevis grupas nodarbības, lai efekts lielāks. Treniņi, protams, nāca par labu, taču pat astrologs nevar pilnībā novērst turbulences savā dzīvē, un, kā atklāj Līga, pāris pēdējie gadi viņas organismā radījuši tādu spriedzi, ka viņa sākusi lūkoties pēc citām ķermeņa formas atgūšanas metodēm.
“Visu savu pieauguša cilvēka dzīvi esmu pavadījusi plus mīnus vienā svarā. Ko darīt, ja svari rāda apmēram to pašu, bet spogulis – ka ķermenis izplūst?” Raksts žurnālā 36,6 ºC par dakteri Sohanu līdz ar draudzenes ieteikumu aizveda viņu pie ājurvēdas speciālista Sohana.
Pēc pulsa un mēles diagnostikas ārsts Līgai nozīmēja ārstēšanas akupresūras kursu un īpašu ēdienkarti: svītroja baltos miltus – baltmaizi, pastu, lūdza ierobežot un, ja var, neēst sarkano gaļu un nedzert kafiju, džankfūdu un tamlīdzīgi (īstenībā – to, ko mēs tāpat saprotam, ka nav labi vēderā bāzt), noteica vairāk ēst zupas. Līgai tapa izrakstīti arī ājurvēdiskie preparāti – Triphala (tā būs jādzer visu atlikušo dzīvi, jo palīdz gremošanai) un vēl daži.
“Tas viss komplektā ļoti labi nostrādāja – liekie apjomi nokusa kā sniegavīram,” Līga atminas.
“Daudz silta ūdens – tas arī bija svarīgi, un nejaukt ar ēdienreizēm – kad ēd, tad nedzer, stundai jābūt pa vidu. Nevar teikt, ka visu vienmēr skrupulozi ievēroju, bet vismaz centos pusdienām virsū sulu nedzert.
Jau pašā pirmajā pulsa diagnostikas reizē Sohans teica, ka man organismā uzkrājies ļoti daudz stresa – turklāt ilgstoša. Protams! Atceros 2016. gadu, kad bija ļoti daudz personīgu problēmu, ļoti stresainas ģimenes situācijas. No vienas puses, tagad tas ir atrisināts, tajā pašā laikā var viegli iedomāties, ka stress ir atstājis pēdas organismā. Pēc tam parādījās problēmas ar locītavām un vēl viss kas.”
Daktera Sohana galvenais arguments, kāpēc Līgai derētu veikt pančakarmu, bija nepieciešamība izdzīt dziļo stresu.
“Āzija vispār un Indija kā zeme mani nekad nav vilinājusi, to godīgi pateicu arī Sohanam. Bet – piekritu.”
Tā Līga kopā ar vēl 11 cilvēkiem un dakteri nokļuva Indijā, lai pavadītu tur desmit dienas, no kurām astoņas bija veltītas aktīvai pančakarmai.
Optimālais pančakarmas procedūras ilgums ir 21 diena, bet ar lēnu sagatavošanu un lēnu iziešanu no procesa tas var ilgt līdz pat diviem mēnešiem.
Astoņas dienas, kas pieskaņotas astroloģiski piemērotam laikam un, protams, dilstoša Mēness fāzei, ir intensīvais variants, taču acīmredzot arī gana efektīvs, jo, aizsteidzoties stāstam priekšā, ar baltu skaudībiņu jāatzīst – pēc atgriešanās no Indijas Līga patiesi ir uzplaukusi un starojoša. Labā prakse – jau divas trīs nedēļas pirms tam nelietot ne alkoholu, ne smagu un ceptu pārtiku. Līga tā arī rātni darījusi, pat neesot neka tāda kārojies.
Eļļa uz pieres un dubļu vanna
Izrādījās, ka pančakarma nav unificēts paņēmienu kopums, kas kā tāda ājurvēdiska brīnumformula derētu visiem pēc kārtas.
Dakteris pančakarmas procesu vada katram individuāli atkarībā no akūtajām vajadzībām un vadošās došas.
Jautāju Līgai, vai viņa pančakarmā saskatījusi kādas paralēles ar astroloģiju. Varbūt dzimšanas dati bija jāiedod, pirms tika izveidots ārstēšanas plāns? “Mani dzimšanas dati dakterim jau Rīgā bija, bet, vai izmantoja, nezinu,” Līga atzīst. “Pulss, acis, mēle – tie bija galvenie rādītāji.” Un, protams, došu balansēšana, kas ir smalka un sējumu sējumiem stāstāma lieta, tāpēc niansēs neiegrimsim.
Dažas pamatprocedūras Līgas grupā tikušas visiem, bet dažādās proporcijās, individuāli katram – kūres sākumā neviens nav zinājis pilnu savu dziedināšanas programmu, to dakteris noteicis procesa gaitā, skatoties, kā veicas.
Ik pa laikam pārbaudīts pulss un izlemts, kuras procedūras vajag. Vērā ņemti arī laikapstākļi – no kuras puses todien pūš vējš un tamlīdzīgi.
Lūk, kā Līga apraksta dienaskārtību pančakarmas kūrortā:
“Diena sākas ar mantrām saullēktā – mums Indijā, Rišikešā, tas bija pusseptiņos. Katru rītu ārā bija jogas nodarbības, arī meditācijas. Joga, starp citu, man patika, to es labprāt savā ikdienā ieviestu vairāk. Sporta zālē ķermeņa staipīšana sanāk pa daļām, bet joga izstaipa visu, pa meridiāniem. Pa vidu – elpošanas vingrinājumi (ātro izelpu ar vēderu man jau Rīgā Sohans lika taisīt, bet tas bija vienīgais, ko es tā arī nespēju pierunāt sevi praktizēt… ceru kādā brīdī līdz tam tomēr nonākt).
Viena no procedūrām, kas bija visiem – siltas eļļas pilināšana uz pieres un galvas masāža širodara – tā ilga stundu. Man pa šīm astoņām dienām bija trīs šādas širodaras.
Divas trīs reizes dienā bija dažādas masāžas, agni potlī – karstā eļļā sasildīts auduma maisiņš ar smiltīm, sāli, ārstniecības augiem, ar kuru tiek masēta mugura, rokas, eļļa tiek it kā iebumsīta ķermenī. Darbojās vesela masieru komanda – mums – 11 grupas cilvēkiem – bija pieci masieri.
Masāžas, kā jau dziļās, kārtīgās, ne vienmēr bija patīkamas, dažkārt bija sāpīgi, brīžiem pat sāpīgāk par akupresūru.
Krāšņa procedūra bija dubļu vannas – vietējie dziednieciskie māli plus garšaugi, zālītes – katram savas. Tās bija vākusi daktera Sohana māmiņa.
Bija arī deguna tīrīšana (tiek izmantots speciāls trauks ar snīpīti, no kura vienā nāsī lej un pa otru tecina laukā siltu, vieglu sālsūdeni), vemšana (tukšā dūšā no rīta speciālā pozīcijā dzer to pašu silto sālsūdeni un pēc tam izvemj – tas iztīra pa nakti kuņģī sakrājušās gļotas) un, protams, arī klizmas. Šķiet, tieši ar klizmām vairākums asociē pančakarmu.
Man ir taisīta vēdera operācija, tāpēc klizma man nebija nekāds pārsteigums. Pančakarmas klizmas taisa speciālistu komanda, un īstenībā tas nav sāpīgi. Pirms tam uzsilda un masē vēderu, lai tur palielinātos asinsrite. Pēc tam viss notiek diezgan ātri, nav stundām uz poda jāsēž, vari mierīgi staigāt vai gulēt.”
Brīvajā laikā – kāzas un ugunsrituāls
“Starp procedūrām bija brīvais laiks, kuru varēja nogulēt saulītē vai istabiņā, ja negribas nevienu redzēt, vai pavadīt izglītojošās sarunās ar dakteri. Kādu vakaru mums bija vēdiskās kāzas – viens lietuviešu pāris no grupas tika salaulāts uz septiņām dzīvēm. Citu vakaru bija jāgja – planētām veltīts hinduistu ugunsrituāls ar mantrām, ziedošanu ugunij, ko vadīja Sohana astroloģijas skolotājs. Tas notika zīmīgā vakarā, kad bija Jupitera trigons ar Sauli (tas iespējams tikai divas reizes gadā).”
Kāda bija ēdienkarte? “Mums bija speciāls pavārs, kas gatavoja vieglus ēdienus – pārsvarā kičari (tie ir rīsi ar dārzeņiem dažādos veidos plus kumīns, kurkuma un citas garšvielas), papaiju, putras un zupas.
Mazas porcijas, ēdiens – diezgan vienveidīgs, bet bija sajūta, ka pietiek, jo mēs jau neko smagu tur nedarījām.
Tikai tik, cik jogā staipījāmies,” stāsta Līga.
Jautāju, vai paši indieši dzīvo pēc ājurvēdas diētas principiem. “Droši vien lielākajai iedzīvotāju daļai tāpat ir maz pārtikas, rīsi un dārzeņi ir vislētākie, tā ka diēta sanāk dabiski,” prāto Līga.
“Pančakarma ir ekskluzīva, to nepraktizē visi un pa sestdienām”
Visbeidzot taujāju, kā ar rezultātiem. Līga ir apmierināta: “Mans galvenais mērķis bija iztīrīt stresainā gada atliekas, jo psiholoģiski biju to iztīrījusi un sapratusi, bet ķermeniski tas joprojām tur sēdēja. Sajūta ir – jā, dabūju ārā, ir iztīrījies!”
Kad tīrās aknas, iet nost arī kilogrami! Līga nometusi divus, bet grupā bijuši arī daži, kas tajās dienās zaudējuši pat piecus kilogramus.
“Mans organisms nav tik vienkāršs, nepadodas,” smejas Līga. Jāpiebilst, ka uz Indiju viņa aizbrauca korsetē – ar neveiksmīgi izgrieztu muguru, taču pa tām dienām viņai muguru salika atpakaļ.
Vai nevar tepat Latvijā?
“Varētu aizbraukt vēlreiz, patiesībā man patika process. Atslēdzos no visa, kas ir šeit. Jau Deli lidostā izslēdzu mobilo telefonu. Pat ja Latvijā pasaule sabruktu, atrodoties Indijā, es tur neko nevarētu līdzēt.”
Bet, ja būtu zinājusi, kā pančakarmas procedūras notiks? “Vienalga būtu braukusi. Man nebija iebildumu ne pret ko, ko tur darīja: ne pret skalošanām, ne masāžām, ne klizmām. Laiku pa laikam šādas attīrīšanās procedūras būtu nepieciešamas. Jo nav tā – uztaisīji pančakarmu, un nu trīs gadus vari par sevi nelikties ne zinis. Labā prakse būtu reizi gadā, īpaši darbaholiķiem un nervozajiem tipiņiem.”
Tikai – kāpēc uz Indiju? “Klimats ir svarīgs,” skaidro Līga. “Jābūt siltumā, piemēram, dubļu vannas norit pagalmā, bet Latvijā desmit saulainas dienas pēc kārtas grūti sagaidīt. Vajadzīgās zālītes pie mums arī neaug.”
Vēl viena veselības problēma, ko vajadzētu regulēt, – iecentrēt nabu, viņa prāto.
Daudzām eiropietēm no nepareizas smagumu nešanas tā ir nobīdīta un var izraisīt dažādas problēmas (Līgas gadījumā – spēcīgas galvassāpes). “Ja tas atrisinātu šo ligu, kas mani palaikam padara disfunkcionālu, es būtu patiesi laimīga.”
Būtu naivi iedomāties, ka pēc veiksmīgi izietas pančakarmas atkal var izturēties pret sevi, kā pagadās.
Lūk, kādus ieteikumus veselīgākai ikdienai esmu smēlusies ājurvēdas ārsta Sohana Viira Singha semināros:
*Zarnu traktu vislabāk atlipina un darbam sagatavo tīrs, siltens ūdens tukšā dūšā. Divas glāzes.
*Pirmās brokastis gatavo šādi: iepriekšējā vakarā iemērc 10 rozīnes (labāk – lielās) un piecas mandeles. No rīta bāz mutē izmērcētās rozīnes, mērcētas nolobītas mandeles un vēl piecus melno piparu graudus. Košļā, līdz izveidojas putriņa (tas prasīs zināmu pacietību), tad vari norīt.
*Pie ēdamgalda vislabāk sēdēt ar seju ziemeļaustrumu virzienā.
*Pirms pirts vai vannas procedūrām izdzer glāzi silta ūdens, kam pievienota ēdamkarote ābolu etiķa un ēdamkarote medus (ja vien tev nav paaugstināts skābums kuņģī, šādu dzērienu var baudīt, teiksim, divas reizes nedēļā).
*Reizi nedēļā var izdzert ūdensglāzē izšķīdinātu karoti iekšķīgi lietojamās(!) rīcineļļas.
*Vakarā izdzer glāzi silta piena ar šķipsniņu kvalitatīvas kurkumas.
*Viens labs ābols no rīta tur dakterus pa gabalu – tur britu sakāmvārdam taisnība!
*Vēdera masāža attīra un nostiprina gremošanas orgānus un dziedzerus un atbrīvo apspiestās emocijas. To vari veikt arī pati: tējkarotei silta gī sviesta piepilini divus pilienus ēteriskās eļļas. Ērti atgulies un veic nelielas masējošas apļveida kustības ap nabu. Pakāpeniski pastiprini uzspiediena spēku un palielini apļus, aptverot visu vēdera zonu. Izpildi masāžu pa 10 minūtēm no rīta un vakarā. Pēc tās ēteriskās eļļas nenomazgā!
Tradicionālās ēteriskās eļļas cīņai ar aptaukošanos
– sinepju eļļa palielina ķermeņa spēju sadedzināt taukus
– ingvera eļļa attīra un samazina kāri pēc saldumiem
– melno piparu eļļa samazina pārmērīgu ēšanu un pārtikas atkarību
– fenheļa eļļa līdzsvaro hormonus un nomāc apetīti
– sandalkoka eļļa mazina stresu un trauksmi, kas rada vēlmi ēst
– kanēļa eļļa uzlabo vielmaiņu un samazina organisma spēju uzkrāt taukus
