“Mogo/LSPA” hokeja komanda uzstādīja unikālu rekordu Latvijas virslīgai, izcīnot 21 uzvaru pēc kārtas 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mogo/LSPA” hokeja komanda viņnedēļ uzstādīja gana unikālu rekordu Latvijas virslīgai, izcīnot 21 uzvaru pēc kārtas. Iepriekšējais rekords bija 19 panākumi, ko savulaik spēja “Liepājas metalurgs”, komanda, kura vairs neeksistē. Garāka uzvaru sērija Latvijas sportā, šķiet, bijusi tikai “TTT Rīgas” basketbolistēm. Trešdien šī sērija gan aprāvās, Ģirta Ankipāna trenētajai komandai viesos ar 1:2 zaudējot Jelgavas vienībai “Zemgale/LLU”, kuru trenē Artis Ābols.
Mainījies koncepts
“Protams, grēks sūdzēties par sezonas sākumu,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” saka “Mogo/LSPA” galvenais treneris Ģirts Ankipāns. Viņam savos 47 gados jau ir neatsverama pieredze trenera amatā, galu galā divas ar pusi sezonas bijis Rīgas “Dinamo” galvenais treneris un ģenerālmenedžeris.
Nu jau trešo sezonu ir pie “Mogo/LSPA” stūres, palīdzot jaunajai hokeja paaudzei adaptēties vīru hokejā. “Šī sezona ir citāda nekā iepriekšējās, jo ir vairāk komandu turnīrā, bet nosacīti “resnais” gals ir kļuvis mazāks, tāpēc ir vairāk spēļu, kur mēs esam ar daudz lielāku ripas kontroli.
Tas nāk par labu jaunajiem hokejistiem. Mūsu komandas koncepts arī ir pamainījies, jo šosezon ir vēl lielāks pieredzējušo un jauno spēlētāju sakausējums. Jaunajiem tas nāk tikai par labu, un arī komandas attīstībā mēs tikai iegūsim,” uzskata Ankipāns. Trešdienas spēle pret Jelgavu bijusi laba. “Lieliska un asa spēle, līdzvērtīgi pretinieki. Varēja uzvarēt kā vieni, tā otri, šoreiz veiksmīgāki bija jelgavnieki,” atzīst treneris.
Radinieku raksti
Latvijas hokeja virslīgas rezultatīvāko spēlētāju saraksta pirmajās četrās vietās ir “Mogo/LSPA” spēlētāji – Kārlis Ozoliņš ar 56, Elvis Želubovskis ar 47, Artūrs Ozoliņš ar 41 un Rūdolfs Maslovskis ar 39 punktiem. Viņi ir līderi, bet arī komandas jaunie puiši dod lielu pienesumu. “Jau iepriekš to mēģinājām, lai jaunie iemin taciņu uz pieaugušo hokeju. Arī citus gadus pie mums bija talantīgi puiši, tas pats Dans Ločmelis kovida laikā pie mums uzspēlēja [šogad tika NHL draftā], arī Martins Laviņš, Rihards Simanovičs. Viņi nu jau ir ārzemēs un lauž ceļu uz lielo hokeju. Šogad jauno spēlētāju aptvere mums ir vēl apjomīgāka. Tā ir liela pievienotā vērtība Latvijas hokeja nākotnei,” norāda Ankipāns. Vaicāju, kurus no jaunajiem viņš varētu izcelt, un saraksts ir garš. “Zigmārs Zīle. Man ar viņu ir vieglāk strādāt, jo esmu strādājis ar viņa brāli Kristapu [izlases aizsargs Kristaps Zīle], tāpēc labi viņu jūtu un zinu. Abi ir pašaizliedzīgi hokejisti. Zigmārs var labi spēlēt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, un tas ir liels pluss. Bet viņš ir tikai viens no mūsu jaunajiem, man jāpiemin arī pārējie – Ernests Krūms, Mārtiņš Šulcs, Dario Mackevics, Renarts Bērziņš. No jaunajiem nevienu negribu izcelt. Ja viņi izmantos šo savas karjeras posmu un pareizi attīstīsies, tad daži no viņiem var sasniegt kaut ko arī lielajā hokejā,” Ankipāns norāda, ka līdz lielajam hokejam parasti tiek ne visi. Komandā ir divi Zīles – arī Niks Zīle, kuram arī saistība ar Latvijas izlasi, bet ne Kristapu, jo Nika brālēns ir Rūdolfs Balcers.
Mērķis – kauss
“Lai cik man to negribētos teikt par Latvijas hokeja virslīgu, bet šosezon ar Lietuvas klubu piesaisti kopējais līmenis ir kļuvis zemāks. No otras puses, uzskatu, ka tas nāks tikai par labu Latvijas hokejam nākotnē, jauno spēlētāju attīstībā. Tā viņiem ir jauna pieredze, jo tajās spēlēs, kur jau uzvara ir diezgan skaidra, tāpat ir kvalitatīvi jāspēlē. Mēs to izmantojam, lai jaunie trenētu spēli bez ripas. Viņi nav pieraduši, ka pieaugušo hokejā ripa nav visu laiku, par to jācīnās,” plusus uzskaita Ankipāns. Mīnuss ir tas, ka ne visas spēles ir ļoti spraigas. Uz kopējā fona sliktā nozīmē izceļas Daugavpils komanda, bet tur spēlētāju resurss ir nabadzīgāks. Iepriekš Daugavpils diezgan daudz turējās uz krievu un baltkrievu leģionāriem, kuri tagad Krievijas Ukrainā sāktā kara dēļ vairs nav pieejami.
“Mogo/LSPA” komandas mērķis, ņemot vērā sezonas sākumu, ir skaidrs – čempionu kauss. “Mums pagājušajā sezonā bija medaļas, bet nevinnējām kausu. Bez šaubām, par to tik vien domājam un Latvijas čempionu kauss ir mūsu mērķis. Viegli noteikti nebūs, ir trīs vadošās komandas, bet uz sezonas beigām arī citi pievilks klāt. “Prizma” jau tagad spēlē labāk nekā sezonas pirmajos mēnešos, HS “Rīga” vienmēr sezonas beigās paliek labāki. Tāpat Elektrēnu “Energija” rāda arvien sakarīgāku spēli. Nesaku, ka viņi cīnīsies par kausu, bet iekost varēs. Jā, trīs komandas šobrīd ir izteiktas favorītes, bet tad jau redzēs, kā tur viss saliksies,” Ankipāns nesteidzas ar prognozēm.
Par prognozēm gan vaicāju šā brīža aktuālākā sporta pasākuma kontekstā – kas izcīnīs Pasaules kausu futbolā? “Kad pats biju hokejists, daudz sekoju līdzi futbolam, basketbolam, citiem sporta veidiem. Kļūšana par treneri manā dzīvē daudz mainīja, jo visu laiku domas aizņem hokejs. Būšu godīgs, no šī Pasaules kausa futbolā pilnībā esmu noskatījies vienu spēli, no vairākām citām fragmentus. Manā uzskatā, futbols ir kļuvis diezgan pragmatisks, tāds šahveidīgs. Bet tā jau daudzos sporta veidos notiek. Nebūšu oriģināls, teikšu, ka uzvarēs Brazīlija,” smejot saka Ģirts Ankipāns.
