Pieredzes stāsts: “Esmu dzīva, pateicoties dalībai pētījumā!” 0
Unai ir 38 gadi, viņa ir mamma saviem četriem bērniem un aptuveni pusotru gadu melanomas paciente. Šķietami nevainīgais, dzimumzīmei līdzīgais veidojums uz muguras izrādījās ļaundabīgs audzējs.
No pilnīgi vesela cilvēka pēkšņi – pilnīgi slims
“Biju aizgājusi uz muguras masāžu, un masiere pajautāja, vai zinu, ka man uz muguras ir neliels veidojums,” savu stāstu sāk Una. Viņa zināja gan, taču veidojums netraucēja, turklāt atradās uz muguras, tāpēc ikdienā nerēgojās sievietes acu priekšā. Būdama pieredzējusi, masiere ieteica Unai tomēr aiziet pie dermatologa uz konsultāciju. “Tā kā pati jau kādu laiku biju par to domājusi, beidzot pierakstījos pie ārsta. Uzreiz neko pateikt nevarēja, kas tas īsti ir, tāpēc daktere mani nosūtīja pie ķirurga, lai izgriež veidojumu un audus nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai,” atceras Una.
Analīžu rezultāti pienāca pēc mēneša, un tie neko labu nevēstīja – bija sākušas veidoties ļaundabīgas šūnas. Diagnoze – melanoma. “Šī vēsts man bija kā milzīga sniega kupena uz galvas – no pilnīgi vesela cilvēka pēkšņi esi pilnīgi slims,” savas pirmās emocijas atminas sieviete.
Una nokļuva pie speciālista onkoloģijas centrā. Sekoja operācija, jo skartajā vietā uz muguras vajadzēja izņemt audus dziļāk un plašāk, kā arī abās padusēs veica limfmezglu biopsiju, lai pārliecinātos, ka audzējs nav sācis veidot metastāzes limfmezglos. Diemžēl viena metastāze bija gan, ko izoperēja. Ārstu konsilijs lēma, ko darīt tālāk. Melanomas gadījumā ķīmijterapija vai staru terapija ir neefektīvas, un galvenais akcents tiek likts uz pacienta imūno sistēmu – lai tā būtu iespējami spēcīgāka un pati cīnītos ar ļaundabīgajām šūnām. “Latvijā melanomas pacientiem pieejamas arī valsts apmaksātas zāles – interferons. Vēl pastāv otrs variants – ārstēties ar rigviru, kas arī iekļauts Latvijas zāļu reģistrā, taču tas nav medikaments un onkoloģijas centra speciālisti neatbalsta šādu ārstēšanas veidu, turklāt parasti to nozīmē melanomas sākumstadijā, bet metastāzes dēļ man jau bija 3.stadija,” stāsta Una.
Izrunājoties ar vairākiem speciālistiem, sievietei bija jāpieņem nopietns lēmums – vai ārstēties ar interferonu, kura efektivitāte ir 20-30%, vai tomēr dot priekšroku rigviram, jo citu efektīvu medikamentu valsts kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā pašlaik nav. “Interferona lietošana nozīmē arī dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Zāles ir jāšļircē trīs reizes dienā, parasti cilvēkam ir augsta temperatūra, slikta pašsajūta, kas nozīmē arī darbnespēju.” Pēc ilgām pārdomām un neskaitāmām konsultācijām ar dakteriem, Una nosliecās par labu rigviram. Viņa zināja – nav pierādījumu tam, ka varētu būt pozitīvs rezultāts, bet noteikti nekļūs sliktāk. “Savukārt interferons tomēr grauj imunitāti,” savu lēmumu pamato Una un piebilst, ka viņas onkoloģe neatbalstīja šādu lēmumu, tāpēc sievietei vajadzēja atrast citu dakteri, kura uzraudzībā būt. Tā Una satikās ar profesori, imunoloģi Simonu Doniņu.
Sieviete lietoja rigviru un turpināja veikt regulāras pārbaudes, līdz kādā reizē tika atklāts, ka limfmezgls palielinājies arī otrā padusē. To izoperēja. “Turpināju iepriekšējo terapiju un painteresējos, kā melanomu ārstē citviet Eiropā. Nekur vairs neizmanto interferonu, kas nav efektīvs. Faktiski man nebija nekādu izredžu izārstēties, jo patiešām efektīvi medikamenti, kas pieejami Latvijā melanomas pacientam, nopērkami tikai par lielu naudu. Man nav 10 tūkstoši eiro, ko mēnesī maksāt par zālēm,” saka Una un piebilst, ka veikusi arī PET skrīningu – pārbaudi, kas precīzi uzrāda, vai organismā ir ļaundabīgu šūnu skartas vietas. “Izmeklējumā uzrādījās šūnu izmaiņas plaušās. Metastāzes. Protams, ne rigvirs, ne interferons šādā situācijā vairs nederēja. Man bija nepieciešami nopietni jaunās paaudzes medikamenti. Zāles ir, bet vienīgā problēma – nauda. Kur dabūt mēnesī tos daudzos tūkstošus eiro? Turklāt ārstēšana var ilgt vairākus gadus… Biju izmisumā. Sapratu, ka man jāizaudzina četri bērni, ir paņemti arī kādi kredīti – ko darīt?” Una atceras skaudrās realitātes apzināšanos.
