Uz pieres jau nav rakstīts 1
Tagad Māra jau trīs gadus ir laimīgās attiecībās, draugam par HIV izstāstīja trešajā randiņā, un, kā atzīst pati, nav vērts šo tematu atlikt uz vēlāku laiku. Tā viņa arī izdarīja – saņēmās un izstāstīja par savu situāciju: “Galvā viss vārījās, un vārdi nenāca man pār lūpām, teicu, ka mums jāiet pastaigāties, ka man vajag parunāties. Redzu, ka viņš jau arī paliek tramīgs, nesaprot, kas par lietu. Un tad es saņēmos un pateicu, viņš bija pārsteidzoši saprotošs, un tad es sapratu, ka viņš ir ļoti maz informēts par to, kas tas HIV tāds īsti ir. Un tad pārņem tā muļķīgā sajūta, ka it kā esi novēlis to smagumu no krūtīm, bet tas otrs cilvēks ne vella nesaprot, uz ko viņš parakstās. Tad man vēl nācās izskaidrot, ko tad tas nozīmē. Bet mēs joprojām esam kopā – viņš mani atbalsta un cenšas, kā var. Protams, viņš nekad līdz galam to nevarēs izprast, bet varbūt pat labi.
Mana ikdiena šobrīd rit kā parastam cilvēkam. Ikdienā jau nav uz pieres rakstīts, ka man ir HIV. Reizi trijos mēnešos ir jādodas uz LIC, lai nodotu analīzes un saņemtu receptes medikamentiem, tie arī ir tie smagākie mirkļi, jo ir kā pļauka sejā. Tad es sēžu tajā uzgaidāmajā telpā un domāju – kāpēc? Kāpēc tas ir noticis ar mani? Grūtākās ir tās reizes, kad pārējie no uzgaidāmās telpas ir narkomāni, tad tiešām liekas – es taču te neiederos! Tas nav iespējams. Bet bieži ir reizes, kad pārējie ir smalki biroja darbinieki, sakoptām frizūrām un kostīmiņos, un liekas – cik patiesībā nepareizi ir sabiedrības stereotipi par šo vīrusu. Tagad jau esmu iemanījusies, kuri ir tie labākie laiki, kad ir mazāk cilvēku, mazākas rindas – ātrāk varu tikt cauri visam procesam. Bez tam katram HIV pacientam ir jāievēro viena lieta, ko varu aprakstīt kā koks ar diviem galiem – mums ir pienākums informēt ārstus, zobārstus vai tetovētājus, ka esam HIV inficēti, bet tajā pat laikā mums ir tiesības arī to noklusēt. Un tā es jau piecus gadus nevaru saņemties aizdoties atjaunot tetovējumu, ko uztaisīju pirms divpadsmit gadiem, jo mana sirdsapziņa neļauj ko tādu noklusēt, bet tajā pat laikā zinu, ka, ja no manis atteiksies, tas būs ļoti, ļoti sāpīgi…”
HIV pozitīvā ietekme
Uz atvadām prasu, kas ir grūtākais un labākais, ko Māra var pateikt par HIV infekciju: “Protams, katrs HIV inficētais ir saplānojis savas bēres, tas ir neizbēgami – HIV asociējas ar nāvi, grūtākais ir morālais un garīgais smagums, bet paiet laiks, un tu saproti, ka gluži jau tā tas nav. Patiesībā HIV infekcija ir mainījusi manu dzīvi uz pozitīvo pusi. Cenšos katru dienu novērtēt un izbaudīt, dzīvoju ar pilnu krūti, ja tā varētu teikt. Lai cik neticami tas neizklausītos, bet nebūtu HIV infekcijas, diez vai es būtu tāds cilvēks, kāds es esmu tagad.”
“Ko man patīk darīt?” Māra lēnām atbild uz manu jautājumu. Sabīstos, ka varbūt esmu nošāvusi greizi ar savu jautājumu, bet viņa pasmaida un atbildes birst kā pupas: “Man patīk pavadīt laiku svaigā gaisā, man patīk braukt ar riteni, man patīk skriet un iet pastaigās kopā ar suņuku. Apceļot Latviju, ļoti patīk dažādas ekskursijas. Ar draugu bieži braucam geokešingā, kas ir labs komandas piedzīvojums, es vairāk palīdzu ar loģiku, viņš savukārt veic ekstrēmāko daļu – aizlec, aizlien vai uzrāpjas slēpnī. Piemēram, es saprotu, ka slēpnis ir kokā, viņš rāpjas pakaļ, nomet man lapiņu, es to parakstu un metu viņam atpakaļ. Un ziemā es peldu, ļoti daudz. Un suņuku es visur ņemu līdzi, viņa ir iemācīta gan skriet pakaļ ritenim, gan peldēt. Es viņu mīļi dēvēju par Ūdensžurku,” Māra stāstot plaši smaida. Viņai ir ļoti gaišs un jauks smaids. Vaicāju, kas ir tas, kas liek viņai smaidīt: “Man patīk, ja varu kādam palīdzēt. Man no HIV inficēto puses ir izveidojusies draugu grupa, ar kuru tiekamies ik pa vienai vai divām nedēļām, tad izrunājam, kas katram par sāpi, un viens otru atbalstām. Tā ir tāda milzīga kopības sajūta, kas liek man smaidīt. Turklāt mēs kopā ejam uz kino, atpūšamies un braucam izbraukumos,” Māra pasmaida un uz atvadām atgādina, cik svarīgi ir pārbaudīties, lai nenodarām pāri sev vai citiem, un aizminas ar riteni mājup.
Bet es sēžu un domāju, ka man tagad HIV asociēsies ar saulaino dienu parkā, smaidīgo meiteni uz velosipēda un viņas uzticamo sirdsdraugu – suņuku…
