Noderīgie mājdzīvnieki 0
Komposta labie palīgi ir sliekas. Daudz dzirdēts par vides žurnālistes Anitras Toomas īstenoto ideju mājās gatavot slieku biohumusu. Tas noder istabas puķēm, turklāt sliekām pārstrādei var atdot pārtikas atlikumus, piemēram, mizas vai tējas un kafijas biezumus.
Izrādās, daļa no Anitras luteklēm nonākušas biedrības homo ecos birojā. Biedrība apvieno cilvēkus, kuri atbalsta zaļās idejas, cenšas dzīvot videi un cilvēkiem draudzīgi.
Stāsta Agita Pusvilka, homo ecos projektu vadītāja: “Anitra sliekas uzdāvināja biedrības dzimšanas dienā pirms gada. Šefību pār sliekām uzticējām jauniešiem, kuri pie mums darbojas projekta Eiropas brīvprātīgais darbs ietvaros. Birojā iegriežas daudz ļaužu, un ne viens vien interesējas, kā pareizi veidot slieku kompostu.
Birojā pie sienas ir izlikti saraksti, un ikviens zina, kurus pārtikas pārpalikumus drīkst un kurus nedrīkst likt slieku namiņā. Savukārt atbildīgajam jālūko, vai sliekām pietiek vai nav par daudz barības, jo tad tās nespēj pārstrādāt. Ja visu dara pareizi, nekas nesmako un nepūst.
Nereti tējas un kafijas biezumus pažāvējam un tad liekam iekšā, lai nav par daudz mitruma. Masa arī jāirdina, lai tiktu klāt gaiss. Ik pa laikam jāpaskatās, vai kāds tomēr nav iemetis kaut ko neatļautu.
Mēs jau smejamies, ka sliekas ir kā mājdzīvnieki – tās pašas rūpes un atbildība. Nevaram biroju daudzas dienas atstāt pavisam tukšu, kādam jāatnāk pabarot sliekas, citādi tās var nomirt badā.
Mēs priecājamies, ka sliekas aug un vairojas, visu laiku rodas humuss – patīkama, harmoniski mitra zeme, ko izmantojam biroja istabas puķēm.
Tagad jau secinām, ka nelielajā konteinerā savairojies par daudz slieku, daļu vajadzētu atdalīt, tad mēs katrs savās mājās varētu izveidot dzīvīgo humusa ražotni un pārstrādāt daļu atkritumu.”
Nevis čupa, bet gudra kaudze
Stāsta Ilze Lipska, zemniece, ēdienu blogere un zaļā dzīvesveida piekritēja: “Bērnībā dzīvojām Siguldā, bet omei bija dārzs un arī komposta spainis, ar ko arī ziemā nācās čāpot laukā, lai izlietu mucā.
Kad pārcēlos uz laukiem, mums, protams, bija komposta čupa, jo tā var lietderīgi izmantot organiskos atkritumus, Sākumā nebija nekādu zināšanu, kaudzē likām dārzeņu, augļu atkritumus, nezāles. Par zemi viss pārvēršas jebkurā gadījumā, tomēr vērtības ziņā tāds komposts ir diezgan švaks.
Nesen bija fantastiska iespēja lekcijā dzirdēt aizrautīgo lektoru Džoelu Viljamsu no Lielbritānijas, kurš ar prieku dalās zināšanās par mikroorganismu lomu augsnes auglības vairošanā. Bija arī praktiska nodarbība par pareizu komposta gatavošanu. Domāju, daudziem komposts saistās tikai ar mizām, kas paliek pāri un ko liek kompostēt. Džoela seminārs atvēra acis, ļāva saprast, kā darbojas baktērijas un kā visas šīs sastāvdaļas pārtop par zemi.
Lai iegūtu vērtīgu kompostu, nepieciešamas šķiedrvielas, sausais materiāls, piemēram, skaidas, šķelda, zari, lapas. Ja ir daudz dārzeņu atkritumu, tos nevis vienkārši sametiet kaudzē, bet pagādājiet skaidas, zarus, lieciet to visu pamīšus. Daudz pūļu tas neprasa, it īpaši, ja apjomi ir nelieli. Man, piemēram, agrāk neienāca prātā, ka svarīgi pievienot sausos atkritumus, skaidas.
Protams, nekādas burvju nūjiņas – pamāj, un gatavs – nav. Šāds komposts top ilgi un būs izmantojams aptuveni pēc diviem gadiem, turklāt ik pa laikam viss jāpārcilā, jāsamaisa. Tas jādara tāpēc, ka iekšpusē mēdz būt diezgan augsta temperatūra un vērtīgās baktērijas var aiziet bojā.
Ja kompostam ir nelāga, skāba smaka, tas nozīmē, ka bijis par maz skābekļa un savairojušās baktērijas, kam tur nevajadzētu būt. Tādu kompostu lietot nevajadzētu. Kompostam jāsmaržo pēc zemes! Un zeme taču smaržo – tam piekritīs ikviens labs dārznieks.
Kompostam jābūt brūnā krāsā! Ja tas ir melns, temperatūra bijusi par augstu un visas vērtīgās baktērijas varbūt sadegušas. Taču, pat ja komposts ir melns, būtībā beigts, to var atkal jaukt ar skaidām un lapām un ļaut, lai kompostējas no jauna.
Mūsu ģimenē ir četri bērni, tāpēc vietā ir vaicājums par viņu attieksmi. Bērni atkritumu šķirošanai dažbrīd pieiet ar tādu azartu, ka pieaugušajiem būtu jāpamācās. Manējie zina, kur jāmet mizas, kur jāliek papīrs un ka maizītes kancīti, kas atrasts zem galda, met nevis miskastē, bet pieliek suņa ēdienam. Taču pavisam mazam bērnam to neiestāstīsi. Tad vecākie piepalīdz: mammu, Jānis atkal banāna mizu pie papīriem iemetis…”
Slieku komposts birojā
Biedrības homo ecos birojā komposta tvertne veidota pēc internetā atrodamas pamācības. Tie ir trīs cits virs cita salikti trauki. Augšējā mitinās sliekas un tiek liktas pārtikas atliekas, ne velti uz vāciņa rakstīts Feed me (pabaro mani). Pa augšējā trauka caurumiem birst gatavais humuss, kas sakrājas vidējā traukā. Savukārt liekais šķidrums var notecēt apakšējā traukā.
Pie sienas izlikti divi saraksti. Vienā uzrakstīti pārpalikumi, ko sliekām drīkst dot, piemēram, augļu un dārzeņu atlikumi (ar piebildi – izvairīties no ķīmiski apstrādātiem), sēklas, tējas maisiņi un biezumi, kafija, sasmalcinātas olu čaumalas, savītuši ziedi, gabaliņos saplēsti žurnāli, kartons un papīra dvieļi.
Otru sarakstu rotā brīdinošais nē, tātad mest nedrīkst, piemēram, avokado mizu un mīkstumu, citrusus vai citus skābus augļus, miltu, piena produktu, gaļas un zivju atliekas, kaulus, eļļu, sviestu vai majonēzi, pikantu ēdienu, ķiplokus un sīpolus, etiķi, arī riekstus, jo tie lēni sadalās.
