Pieredze ar hemoroīdiem. Pat atcerēties negribas! 0
Hemoroīdi ir diezgan daudzu mazkustīga dzīvesveida ievērojošu cilvēku ikdiena…
Pat atcerēties negribas
Anita, 45 gadi
Pirms vairāk nekā desmit gadiem man bija lielas problēmas ar hemoroīdiem, taču arī tagad, neraugoties uz ķirurģisko operāciju, nevaru teikt, ka man viss ir kārtībā, tāpēc pēdējā laikā aizvien biežāk apsveru iespēju vēlreiz vērsties pie proktologa un izmantot kādu no mūsdienīgajām metodēm.
To, kā viss bija, pat atcerēties negribas. Jau labu laiku pirms operācijas hemoroīdi man ļoti traucēja. Tie bija iekšējie, tāpēc, ejot uz tualeti, asiņošana bija minimāla, toties vēdera izejas laikā sāpes bija stiprākas nekā dzemdībās. Arī pārējā laikā hemoroīdus jutu – bieži dūra kā ar adatām.
Sākumā pie dakteriem negāju, izlīdzējos ar svecītēm. Praktiski dzīvoju no vienas vēdera izejas līdz otrai. Nereti naktī modos no pēkšņām asām sāpēm – tās bija tik stipras, ka nevarēju pat pakustēties. Tad vai nu nekavējoties bija jāskrien pie ledusskapja pēc svecītes, vai arī jādzer pretsāpju līdzekļi. Sakostiem zobiem gaidīju, kad sāpes norims.
Biju lasījusi, ka cilvēki pēc hemoroīdu operācijas jūtas labi, tāpēc sadūšojos Gaiļezerā veikt operāciju. Tagad domāju, ka tas laikam nebija pareizākais variants.
Kamēr biju slimnīcā, reiz aptiekā satiku kundzītes, kuras pirka autiņbiksītes. Viņas man teica – cieties, bet operāciju netaisi, jo tad vairs nevarēsi saturēt fekālijas, būs jāvelk šādi autiņi. Tā kā jau atrados slimnīcā un operācija bija ieplānota, man to veica.
Pats trakākais bija pirmā vēdera izeja pēc operācijas. Šausmīgi mocījos. Lūdzu Dievu, visādas mantras skaitīju. Tas bija ārprāts – uz poda gandrīz zaudēju samaņu.
Kā man ir tagad? Uz operācijām vairs neesmu gājusi, bet to, ka īsti labi nav, zinu, jo tad, kad man sagriež vēderu un parādās caureja, atkal ir stipras sāpes.
Es ikdienā trenēju tūpli, lai man ir saturēšana. Bet vienalga reizēm pat pie šķaudīšanas šis tas iesprūk biksēs. Tiešām ir grūti.
Viss izrādījās viegli
Artūrs, 52 gadi
Man bija hemoroidālie mezgli, kas defekācijas laikā slīdēja ārā, kā arī asiņoja vēdera izejas laikā un pie fiziskām slodzēm. Tāpat plīsa un asiņoja, ejot pirtī vai karstā vannā. Paralēli bija sāpes. Tā tas vilkās gadu gadiem. Nesen, sievas pierunāts, sadūšojos un aizgāju pie daktera, kurš man veica mezglu noņemšanu ar jaunāko – radiofrekvences – metodi.
Esmu pārsteigts, cik viss izrādījās viegli. Vietējā narkoze, hemoroīdu noņemšanas laikā nekas nesāpēja, es vispār neko nejutu. Pēc operācijas uzreiz saģērbos, gāju mājās. Arī vakarā nebija sāpju, diskomforts – minimāls. Nākamajā dienā mierīgi aizgāju uz darbu, vēdera izeja nebija traucēta. Ideāli, jo nekas vairs neasiņo, beidzot jūtos kā cilvēks.
Pēc divām nedēļām atrādījos dakterim. Viņš teica – viss kārtībā. Nekādu šuvju nav, jo nebija grieziena. Vienīgi – šis prieks nav lēts, bet, par laimi, man bija veselības apdrošināšasnas polise.
Lasiet arī, kā ārstēties: Traucējošie mezgli taisnajā zarnā
