Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotie interjera un sadzīves priekšmeti. Māras Maiželes “Scense” – ārstniecības augi sajūtu rosināšanai.
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotie interjera un sadzīves priekšmeti. Māras Maiželes “Scense” – ārstniecības augi sajūtu rosināšanai.
Publicitātes foto

Augi interjerā, “diētiskā” dakšiņa, suņu mētelīši. Amatnieki saņem vērienīgu ES atbalstu 0

Oktobra beigās Nacionālās bibliotēkas ēkā norisinājās Eiropas reģionālajai amatniecības attīstībai veltīta konference “Amatu prasmes ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai”, kurā projekta dalībnieki no sešām valstīm sprieda par to, kā saglabāt un attīstīt reģionālo amatniecību atbilstoši mūsdienu videi. Vienlaikus konferencē apkopoja projekta “Regio-Crafts” (Reģionālā sadarbība amatniecības attīstībai) trīs gadu darba rezultātus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Attīstītajā pasaulē mainījies tradicionālais dzīvesveids, un daudzas sadzīves lietas kļuvušas liekas vai tām atrasts rūpnīcā ražots aizstājējs. Tomēr amatniecība nav tikai bizness. Tā ir daļa no tautas kultūras mantojuma un nācijas piederības sajūtas veidotāja. Eiropas reģioni lepojas ar savām senajām amatniecības tradīcijām. Unikālie amatnieku izstrādājumi un tradicionālie ornamenti veicina reģionu lokālo patriotismu un vienlaikus arī eiropiešu apvienošanos, secināja konferences dalībnieki.

“Ļaut novadā iznīkt kādam arodam ir nepareizi. Ekonomiskie modeļi mainās un, pārejot no kvantitatīva patēriņa uz kvalitatīvu, var prognozēt laba amatnieku darba pieprasījuma pieaugumu, piemēram, jaunajās zemnieku saimniecībās, kas vēlas uzturēt tradicionālu vidi lauku tūrisma objektos, viesu mājās, pirtīs utt. Piedevām tūrisma tirgū ir pieprasīta iespēja iepazīties ar amata noslēpumiem amatniecības darbnīcās un iegādāties to produkciju. Pat tukšajā ziemas sezonā amatnieku darbnīcas apmeklējumu kopā, piemēram, ar gastronomisko un pirts tūrismu var veidot Latvijā peļņu nesošu piedāvājumu,” konferencē uzstājās Dace Strautkalne.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Zemgales plānošanas reģions no projekta ieguva vairākas lietas. Tika izpētītas reģionālās amatniecības attīstības iespējas un sagatavota rekomendāciju pakete. Tā vēlāk noderēs plānošanas reģiona Attīstības programmā. Zemgales amatniekiem bija iespēja doties ciemos un iepazīties ar citu projekta partneru amatniecības noslēpumiem. Tika izdota grāmata, kurā analizēti projektu dalībnieku labas prakses piemēri. Zemgales reģiona piemērs šobrīd var kalpot kā pilotprojekts citu reģionu amatniecības attīstības veicināšanai. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju notika līdz šim nebijis eksperiments, kurā amatnieki sadarbojās, ar topošajiem dizaineriem veidojot savdabīgu ideju laboratoriju. Piemērs bija tik veiksmīgs, ka tagad arī Valmieras puses amatnieki interesējas par šādu iespēju,” uzsver projekta vadītāja Dace Strautkalne.

Konferences gaitā speciālisti iesaistījās diskusijās. Varbūt jāveido kopējs Latvijas Zemgales reģiona amatnieku brends un mājaslapa? Kā reģiona amatniekiem labāk realizēt preces? Vai interneta vietnē “eBay”? Vai labāk pašiem gatavot savu vietni? Kāpēc maz izmanto “You Tube”? Piemēram, kalēja Jāņa Nīmaņa veiksmīgais video viņam palīdzējis tikt pie darba gadiem uz priekšu. Kā amatnieku izglītošanā labāk iesaistīt akadēmiski izglītotus māksliniekus? Kā veicināt radošumu un jaunas idejas? Piemēram, Nīderlandē, kur ir senas kuģubūves tradīcijas, jauniešus piesaista amatniecībai, izmantojot 3D printeru tehnoloģijas, bulgāri jauniešus nozarei piesaista etnogrāfiskā muzeja “bērnu zonā”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.