Pieredze: Kā topošā ārste zaudēja 32 liekos kilogramus 0
Ja jūs pārveidojāt savu ķermeni vai tikai grasāties to darīt, jums, iespējams, būs interesanti izlasīt medicīnas studentes Natālijas pieredzi, kā viņa zaudēja 32 kilogramus. Stāsts rakstīts gadu pēc tam, kad viņa sāka savu tievēšanas ceļu 2016. gada 18. janvārī.
Gandrīz visu savu apzinīgo mūžu es to vien darīju, kā ievēroju dažādas diētas. Bet vienmēr kaut kas aizgāja greizi – te rezultāts bija pārāk īsu laiku, te vienkārši norāvos pēc pāris dienām vai nedēļām. Bet nu jau gadu es mainu savu dzīvi uz labāku.
Kā es ēdu pirms pārvērtībām
Pirms nostāties uz “pareizā ceļa”, es ēdu, neslēpšu, bez mēra izjūtas. Es gandrīz nekad neatteicos no kādas konfektītes pie tējas vai – tāpat vien. Lai arī, būdama medicīnas studente, es zināju, ka alkohols ir ļaunums cilvēka veselībai, tomēr tā kaitniecību neattiecināju uz sevi. Es nespēju tā līdz galam saprast, ka alkohols ir milzīga bremze tievēšanai.
Tagad jau es saprotu, ka pat neliels daudzums alkohola palēnina manu tā jau lēno vielmaiņu. Agrāk es mierīgi varēju izdzert šampanieti vai pussaldo sarkanvīnu. Bet tieši šajos dzērienos ir daudz cukura, bet to kalorāža liek aizdomāties par to jēgu – šīs kalorijas ir “tukšas”… Agrāk es maz prātoju par alkoholā esošajām kalorijām.
Kāpēc man smadzenes “pārslēdzās”
Ēšanas ziņā es dzīvoju bezrūpīgi, pat tad, kad ievēroju diētas. Bet 2016. gada 18. janvārī viss mainījās. Joprojām atceros, kā uzkāpu uz svariem un ieraudzīju ciparu, kādu nekad vēl nebiju redzējusi. Tajā brīdi burtiski kaut kas “pārslēdzās smadzenēs”.
Kaut gan… es uz šo dienu tomēr mērķtiecīgi gāju. Nedaudz vairāk kā gadu pirms tam es iepazinos ar cilvēku, kurš ar savu domāšanas un dzīves veidu ietekmēja manu pasaules redzējumu. Pirmoreiz dzīvē es satiku cilvēku, kurš nav līdzīgs nevienam no man pazīstamiem ļaudīm, draugiem un radiniekiem. Man gribējās viņam līdzināties, tiekties kļūt labākai, spēcīgākai, sevī pieaugt. Tobrīd man likās, ka esmu viņā iemīlējusies un, iespējams, viņš kļuva par manu stimulu pārmaiņām.
Man ik pa laikam radās jauni stimuli tievēšanas procesā, turklāt es tos pati atradu vai izdomāju. Un, lūk, ko es sapratu – ja tev ir nopietns mērķis notievēt, tev jāatrod stimuls, iespējams, pat iedomāta iemīlēšanās.
Psiholoģiskais noskaņojums tievējot ir pats būtiskākais. Tas, kā tu sevi noskaņosi, kas būs tavs stimuls, kā tu sevi iepriecināsi tievēšanas laikā, ir daudz svarīgāk par to, ko tu ēdīsi. Ir ļoti svarīgi skaidri redzēt savu mērķi, jo, kamēr tas ir, ir, uz ko tiekties.
Un tad jau arī drīz ieraugi pirmos rezultātus.
Mans pareizais uzturs
Protams, svarīgi ir mērķi un stimuli. Bet bez pareiza uztura neiztikt. Svarīgi, lai uztura principu īstenošana neapgrūtinātu, bet sniegtu baudu.
Es sāku ēst pareizi pēc tā liktenīgā 18. janvāra, kad uzkāpu uz svariem. Rūpīgi pievērsos ēšanas jautājumiem. Tobrīd jau man bija daudz zināšanu par to, kas man palīdz notievēt un no kā es apveļos. Varētu teikt, es par šo tēmu esmu apēdusi pudu sāls.
Visiem tievētājiem un tiem, kuri veselīgi ēd, ir zināmi pareizas ēšanas principi: ēst bieži un nedaudz, dzert daudz ūdens, pietiekami ilgi gulēt un, protams, kustēties. Es centos visas zināšanas sistematizēt.
Pirmajā mēnesī es katrai nedēļai sastādīju ēdienkarti. Tas ļoti disciplinē. Es jau iepriekš zinu, ko ēdīšu, cikos un kad. Ik dienu ēdu piecas reizes un izdzeru 2,5 litrus ūdens. Rezultāti bija jau drīz. Āda kļuva elastīga un maiga, svars (kaut arī tas sākumā bija liekais šķidrums), sāka samazināties.
Skriešana un masāža
Kad aptuveni 1,5-2 mēnešus ievēroju pareizas ēšanas principus, pievienoju arī skriešanas treniņus. Bija agrs pavasaris, vēl bija sniegs un es vilku vējjaku, cepuri, uzliku austiņās mūziku un skrēju 20,30,35, 45 minūtes. Tā – kādus trīs mēnešus. Šajā laikā es zaudēju 15-18 kilogramus. Pareizs uzturs un skriešana paveic brīnumus!
Aptuveni otrajā skriešanas mēnesī es pievienoju pretcelulīta masāžu. Brīdinu visus – tās laikā ir briesmīgas, ellīgas sāpes!! Taču tās ir to vērtas. Tā nu līdz 2016. gada vasarai es jau biju zaudējusi 22 kilogramus.
Es pat nepamanīju, kā pareizs uzturs un fiziskā slodze kļuva par manu ikdienu. Sākumā es tikai skrēju, bet tad jutu vajadzību pēc jaunām sajūtām, tāpēc vasarā ik dienas peldēju. Vasaras laikā es zaudēju vēl 8 kilogramus.
Plato efekts – galvenais neapstāties
Drīz man iestājās plato periods (kad svars vairs nekrīt – tulk.). Taču es jau zināju, ka tāds būs, tādēļ ne pārāk nobijos, kad svars stāvēja uz vietas mēnesi, divus, trīs… Tiesa, trešā mēneša beigās es aizdomājos – tomēr kaut kā tas ir ieildzis… Un atlika tā padomāt, kā svars atkal iekustējās. Pēc tam es ieviesu arī treniņus trenažieru zālē – trīsreiz nedēļā.
Viss, ko esmu izmēģinājusi, sniedza rezultātus. Galvenais, ko es sev pateicu – neapstājies! Ievies jaunas metodes, tehnikas, noslogo sevi, trenē izveicību, gribasspēku. Galvenais ir pārvarēt bailes, pārkāpt barjerai, kuru būvēju daudzus gadus. Un šo pieeju var izmantot ne tikai tievēšanā. Jāsaņem gribasspēks un jāiemācās rīkoties! Rezultāts nebūs ilgi jāgaida.
Avots: blogtori.me
