Statistika pirms dažiem gadiem liecināja, ka Latvijā hroniska C hepatīta pacienti ir 1,7% no visiem iedzīvotājiem jeb 40 tūkstoši. Šobrīd varētu būt pat vairāk, jo slimība turpina izplatīties. Īpaši gadījumos, kad slimnieki paši nezina, ka ir inficēti. Sadarbībā ar Amerikas epidemiologiem ir izstrādātas prognozes, ka ap 2030.gadu Latvijā būtu jau 50 tūkstoši pacientu, ja cīņu ar šo slimību turpinātu līdz 2015.gadam piešķirtā finansējuma apjomā. Tomēr no 2016.gada 1.janvāra ir piešķirts papildus finansējums, līdz ar to C hepatītu nu būs iespējams ārstēt efektīvāk. 0
Slimībai, kas ir viena no viltīgākajām un arī nopietnākajām, lielākajai daļai tās slimnieku nav gandrīz nekādu ārēju simptomu – nekas īsti nesāp, galva nereibst, nav alerģisku un redzamu reakciju uz ķermeņa, nav dzeltes, ko parasti visi saista ar aknu slimību, nav izteikta noguruma un tamlīdzīgi. C hepatīts ir akūta vai hroniska vīrusa izraisīta infekcija, kad veidojas aknu audu bojājumi, un to parasti iegūst nejauši – veicot manikīra, pedikīra procedūras vai iegūstot jaunu tetovējumu, lietojot intravenozās narkotikas vai piedzīvojot gadījuma seksu bez prezervatīva, retāk pie zobārsta vai medicīnas iestādēs.
“C hepatīts nav kā zobu sāpes, nepasliktina krasi ikdienas darbības, jo aknas nesāp pat hroniskas slimības gadījumā. Daudzus gadus var dzīvot kvalitatīvi, jo aknu funkcija nav bojāta. Līdz ar to nereti vīrusu diagnosticē tad, kad tas jau ir spēcīgi progresējis. Daļai pacientu, ja slimību neārstē, 15 vai 20 gadu laikā rodas aknu ciroze – neatgriezenisks process, kad aknās saaug saistaudi un tās savu funkciju vairs nevar izpildīt. Tad slimniekam parādās simptomi un rodas pat dzīvībai bīstama situācija,” stāsta Tolmane Ieva, Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas prezidente.
Līdz šī gada janvārim C hepatīta ārstēšana bija apmaksāta 75% apjomā, līdz ar to pacienta līdzmaksājums bija 25% apmērā jeb 150-200 eiro mēnesī. Ilgums terapijai bija pusgada līdz gada garumā. Tātad vienam pacientam ārstēšanās izmaksāja vismaz 1000 eiro, turklāt bez garantijas par sekmīgu rezultātu, jo tā sauktajai interferona terapijai diemžēl ir blaknes, tā nav viegli panesama un tikai puse no pacientiem izārstējās. Tomēr 15 gadus tā bija vienīgā ārstēšanās iespēja visā pasaulē.
Šobrīd Latvija ir Eiropas līmenī un ārstēšanās iespējas vērtējamas kā labas, jo līdz ar papildus piešķirto finansējumu pacientiem vairs nav jāveic līdzmaksājumi un vairāki inovatīvie medikamenti iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Jauno zāļu terapija dod 95% – 100% iespēju izārstēties, ir augsti efektīva, dažos gadījumos saīsina ārstēšanās ilgumu līdz 3 vai 6 mēnešiem, tomēr lielo izmaksu dēļ to šobrīd pielieto tikai patiešām smagos gadījumos. Tāda shēma ir arī Rietumeiropas valstīs un citur pasaulē.
“Jāsaka paldies veselības ministram Guntim Belēvičam un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvjiem (Aijai Barčai, Gundaram Daudzem un citiem), jo tikai šogad esam panākuši, ka pacienta līdzmaksājums vairs nav un jaunās paaudzes medikamenti iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā – tāpat kā visās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā. Ir izstrādāti stingrāki higiēnas nosacījumi kosmētiskajiem saloniem, Veselības ministrija domā par citiem profilaktiskiem noteikumiem vietām, kur notiek manipulatīvas darbības ar iespējamiem inficēšanas draudiem, piemēram, tetovēšanas saloniem,” mediķu viedokli pauž I.Tolmane.
Protams, narkotiku lietotāju vidū slimība ir ļoti izplatīta, to kontrolēt ir grūti. Arī medicīnas nozarē ir savas vājās vietas. Diemžēl nav prasību kosmetoloģijas jomu apmācību programmās iekļaut informāciju par inficēšanas riskiem, slimībām, ko var pārnest procedūru laikā. Jo, dezinficējot instrumentus, vīruss 100% neiet bojā, tas notiek tikai sterilizācijas procesā, kad nonāvē pilnībā visus mikrobus. Daudzos posmos C hepatīta slimības izplatībā liela nozīme ir cilvēka godaprātam un informētībai.
Būtu ideāli, ja katrs Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi piecos gados pārbaudītu, vai nav inficējies ar C hepatītu. To var darīt ar nosūtījumu vai maksājot pašam par asins analīzēm, bet viena no labākajām iespējām ir ziedot asinis. Tās vienmēr pārbauda gan uz hepatītiem, gan HIV, turklāt darot labu darbu cilvēks var arī bezmaksas noskaidrot, vai pats nav slims.
