Komentē Tolmane Ieva, Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas prezidente: 0
Nieru transplantācijas gadījumā neārstēts C hepatīts var bojāt arī transplantēto nieri, jo pēc tās pārstādīšanas tiek pielietota imunitāti nomācošu terapija un vīrusam ir visas iespējas iedarboties uz organismu intensīvāk un ātrāk. Tomēr pēc aknu vai nieru transplantācijas mēs varam veiksmīgi ārstēt 1.genotipa pacientus ar jaunās paaudzes medikamentiem.
Pirms transplantācijas pacientiem ir tādi paši ierobežojumi kā pārējiem C hepatīta pacientiem – visiem ir vienādi kritēriji.
Vīrusu diagnosticējot, uzreiz var arī nepielietot terapiju, ja slimība nav tālu progresējusi (to var izvērtēt, veicot aknu biopsiju), bet novērot pacientu un slimības attīstību. Gadījumos, kad C hepatītu nebija izdevies izārstēt ar interferonu jeb vecās paaudzes medikamentiem, jāturpina novērošana un jāskatās, kā slimība progresē. Ja tas notiek strauji, izmanto jaunās paaudzes medikamentus. Ja slimība neprogresē un aknu funkcija ir normas robežās, pacients jānovēro, priekšroka ārstēšanai dodama tiem, kuriem slimība progresē (tā tas ir arī citās Eiropas valstīs, jo medikamenti ir dārgi).
Teorētiski šo slimību var iegūt arī atkārtoti, bet tādi gadījumi Latvijā pēdējo dekāžu laikā ir tikai daži, turklāt tas vairāk raksturīgs narkotiku lietotājiem.
C hepatīta slimniekam būtu jāievēro veselīga dzīvesveida principi, kas saudzē aknas – jāizvairās no jebkurām toksiskām vielām, alkohola, bez vajadzības nav jālieto dažādi “brīnumlīdzekļi” – uztura bagātinātāji, trekni, saldi, stipri sacepti ēdieni, jāpiedomā, lai nerodas liekais svars, jāpotējas pret B hepatītu un citām infekcijām.
