Būt līdzvērtīgai zvirbulim 0
Bija laiks, kad darbs mani pārņēma tik ļoti, ka vairs neievēroju putnus un kokus, neredzēju, kā plaukst puķes un lapas, kā saule aust un riet. Tagad aizvien vairāk izjūtu, cik svarīga man ir kopība ar dabu.
Nesen ar draugu bijām aizbraukuši uz Kalvenes zooloģisko dārzu. Ieraudzījām briedi ar vienu ragu, izlasīju, ka viņu sauc Kārlis. Blakus aplokam greznojās daudzi ragu pāri. Kārli, es sajūsmināta teicu, un tie visi ir tavi ragi?! Pēc tam viņš kādu puskilometru nāca līdzi, mēs runājāmies. Ne jau viņš saprata manis teiktos vārdus, bet sajuta sirds valodu.
Esmu pārliecināta, ka cilvēks nav radības kronis. Jebkuru zvirbuli vai puķi uztveru kā sev līdzvērtīgu. Apbrīnoju, kā koks māk salapot, uzplaukt, tad briedināt augļus un kļūt kails, bet pavasarī visu sākt no jauna. Tad es domāju – kurā brīdī es esmu tik gudra un varoša?!
Sarunāties ar Valguma ezeru
Man ir īpašas attiecības ar Valguma ezeru, varu stundām sēdēt tā krastā un sarunāties kā ar dzīvu organismu. Braucu turp uzlādēt savas baterijas, Valgums ir mans C vitamīns.
Izpētīju visu par šo ezeru, arī eņģeļi daudz ko stāstīja. Kopš seniem laikiem te ir akumulējusies ļoti liela mīlestības enerģija. Vēl es domāju, ka šai vietai ir saistība ar kādu manu iepriekšējo dzīvi.
Tuvumā atrodas Valguma labirints. Parasti to izstaigāju vienatnē, braucu arī ziemā, nereti es pirmā tur pēdoju sniegu. Labirints simbolizē ceļu cauri laikam un pieredzei, pa to iet klusējot un nesteidzoties. Man patīk ideja, ka ir jāļaujas un jāiet, labirints pats aizvedīs. Nav jābaidās iet arī tad, ja šķiet, ka dodies pretējā virzienā. Galvenais ir zināt, ka ej uz mērķi. Ja tic ceļam, vienmēr nonāk pie mērķa. Vienmēr.
Eņģeļi saka: tici sev, jo tikai tu pats esi ceļš pie sevis un atslēga, un durvis. Tu esi viss. Tā ir arī manas dzīves filozofija, kam ļoti ticu.
