Pieprasot pildīt vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu, mediķu arodbiedrība sāk gatavoties streikam 77
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izvirzījusi Veselības ministrijai (VM) kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru, aģentūrai LETA pavēstīja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Prasības paredz pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē.
Trīspusējā vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 7.marta sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Vidējās darba samaksas pieaugums ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā nodrošinātu, ka divu gadu periodā (2022. – 2023.gadam) viņu vidējās darba samaksas pieaugums, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, mēneša vidējā darba samaksa valstī šajā pašā periodā pieaugs par 18%, vēsta LVSADA. Savukārt būtisks vidējās darba samaksas pieaugums darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir nepieciešams tādēļ, ka no šī gada 1.aprīļa viņu vidējā darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 23 eiro (bruto).
Pēc LVSADA paustā, tā jūlijā saņēmusi vēstuli no VM, no kuras secinājusi, ka ministrija vienošanos nepildīs, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu VM argumentu noraida, uzverot, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, ja vien VM neplāno ārstniecības iestādēs ieviest pašapkalpošanos. Viņa vērtējumā nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē.
LVSADA prasības paredz, ka no 2023.gada 1.septembra tiek paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5%, kā arī tiek paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, par 70 eiro.
Līdztekus minētajām prasībām LVSADA sagaida no VM konstruktīvas sarunas par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024.gadā.
Kā ziņots, 13.jūlijā atbalstīja VM izstrādāto rīkojuma projektu par 57 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei.
Paredzēts, ka 15,4 miljonus eiro pārdalīs kompensējamo medikamentu un materiāla apmaksāšanai, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību, 7,6 miljonus eiro pārdalīs primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp 5,5 miljonus eiro – primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 2 miljonus eiro – zobārstniecības pakalpojumu bērniem pieejamības uzlabošanai.
Vēl 16 miljonus eiro plānots pārdalīt ambulatoro izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 4,4, miljonus eiro – Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs un 13,4 miljonus eiro – plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Tāpat plānots palielināt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pamatkapitālu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 534 820 eiro apmērā mikroskopa operāciju veikšanai iegādei.
VM skaidro, ka veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai 2023.gadā ir rezervēti 140 miljoni eiro kā papildu finansējums nozarei. Sākotnēji veikta finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no citu nozaru ministrijām, savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums, kas pakāpeniski, vērtējot budžeta izpildes rādītājus, tiks segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.
Tāpat ministrija turpinās strādāt pie veselības aprūpes sistēmas efektīvas pārvaldības, vienlaikus vērtējot un plānojot nozares vajadzībām atbilstošu papildu finansējuma apmēru arī 2024., 2025., 2026.gadam un turpmāk.
