Pieprasījums pēc zālēm nav sarucis, taču tās lietojam neracionāli 0
Naudas ziņā apgrozījums farmācijas tirgū arvien pieaug – pērn zāļu apgrozījums Latvijā lēsts par gandrīz 206 miljoniem latu. “Tas gan ir noticis uz medikamentu cenas un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanās rēķina līdzīgi kā citām precēm.
Tomēr jāpiebilst arī, ka valsts arvien lielākam slimnieku skaitam kompensē ļoti dārgas zāles, kas maksā pat vairāk nekā tūkstoš latu,” vērtē Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.
Pēc Veselības nacionālā dienesta datiem, 2011. gadā Latvijā nopirkti 43,9 miljoni medikamentu iepakojumu. Tātad vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērējis 21 zāļu iepakojumu.
Kaut salīdzinot ar citu valstu iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotāji zāles patērē mazāk, tomēr speciālisti secina, ka joprojām zāles bieži lietojam nepamatoti. Racionāla zāļu lietošana nozīmē izmantot piemērotu medikamentu atbilstošā devā, pareizā laikā un par iespējami zemāko cenu. Tā atzinusi Pasaules veselības organizācija (PVO).
“Ne vienmēr organismā nepieciešams iejaukties ar zālēm, piemēram, ar caureju tas atbrīvojas no nevajadzīgā un kaitīgā. Vienkāršāk ir lietot tabletes, kas neļauj zarnām iztukšoties, taču prātīgāk būtu dzert daudz ūdens, pievienojot sāli un cukuru, lai uzņemtu zaudētās minerālvielas, un pāris dienas ievērot diētu,” atzīst ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
Lai sekmētu racionālu ārstēšanos, PVO kopš 1977. gada propagandē koncepciju par būtiskajām zālēm, sākotnēji iekļaujot tajā 250 medikamentus, ar kuriem var ārstēt 90 procentus slimību. Pašreiz sarakstā ietverti vairāk nekā 350 līdzekļi.
Jāpiebilst, ka, piemēram, Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļauti vairāk nekā 4000 medikamentu. Tiek lēsts, ka realitātē tikai apmēram 10 procenti zāļu ir paredzētas nopietnu veselības problēmu novēršanai.
“350 zāles būtu minimums Āfrikas un Āzijas jaunattīstības valstīs. Latvijā dzīvojam pārtikušāk un plašāks zāļu klāsts ļauj izvēlēties katram vispiemērotāko medikamentu,” uzskata I. Adoviča.
Mazāk ir labāk
Nevalstiskā organizācija “Veselības projekti Latvijai” veikusi aptaujas par zāļu lietošanas paradumiem. Secināts – 53% aptaujāto domā, ka jauni medikamenti ir efektīvāki par vecajiem. Taču, piemēram, Francijā neatkarīgās organizācijas “La Revue Prescrire” deviņu gadu laikā veiktie pētījumi apliecinājuši, ka ārstnieciska nozīme bijusi 60% jauno zāļu un tikai 2% no tām bijušas efektīvākas par agrāk lietotajām.
“Ja ārsti vairāk balstītos uz savu sirdsapziņu un zināšanām, varbūt biežāk varētu izmantot vecākus, bet labi pārbaudītus un lētākus medikamentus. Ar pareizi izvēlētu zāļu mazāku daudzumu var panākt labāku efektu, nekā vienlaikus lietojot vairākas,” teic Rīgas Stradiņa universitātes farmakoloģijas katedras vadītāja, asociētā profesore Santa Purviņa.
Plašais medikamentu klāsts mēdz novest pie to pārdozēšanas – nereti vienas slimības ārstēšanā tiek lietots vairāk preparātu, nekā nepieciešams. “Veselības projekti Latvijai” veiktajās aptaujās atklājies: saaukstēšanās gadījumā gandrīz trešdaļa sasirgušo lietojuši trīs un pat vairāk dažādus līdzekļus, neiepazīstoties ar to sastāvu un neņemot vērā, ka tie var saturēt vienu un to pašu aktīvo vielu, kuru šādi iespējams pārdozēt.
“Zāļu izvēli ietekmē ne tikai reklāma, bet arī paziņu ieteikumi un no iepriekšējām paaudzēm nodotā uzticība. Spēcīgākā brenda ražojumu pērk vairāk neatkarīgi no tā cenas,” vērtē farmācijas kompānijas “Teva Baltic” vadītājs Jānis Meikšāns. “Situācija medikamentu lietošanas paradumos ir mainījusies līdz ar interneta rašanos. Nevajag novērtēt par zemu cilvēku spēju uztvert iegūto informāciju. Pacienti ir daudz izglītotāki, nekā dažkārt uzskata ārsti,” viņš atzīst.
Pašam arī jādomā
Pēc Ingunas Adovičas domām, zāles iespējams izmantot gudri, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, tomēr arī pašam uzņemoties daļu atbildības. Katram būtu jāsaprot, ka reklāma nav uzticama informācija, bet profesionāls ietekmēšanas paņēmiens, lai veicinātu medikamentu pirkšanu.
Santa Purviņa atzīst, ka zāles bieži vien tiek izrakstītas lieki, turklāt ne tikai noteiktas farmācijas firmas atbalstīšanas dēļ. Ne katrs speciālists seko līdzi jaunākajām publikācijām, kas arvien biežāk liecina par noteiktu medikamentu lietošanas nelietderību.
Viņasprāt, dažās nozarēs braucam ar “Ferrari”, bet citās – ar “Zaporožecu”. Sirds slimnieku ārstēšanā labus rezultātus varētu sasniegt arī ar lētākiem “vecākiem” vai arī ģenēriskajiem medikamentiem, kas ir pirmā izvēle Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā, taču pie mums tos izraksta ļoti reti. Toties onkoloģisko un psihiatrisko pacientu nodrošinājums ar medikamentiem ir ļoti slikts.
“Diemžēl daudz vairāk naudas tiek tērēts nevis jaunu medikamentu pētījumiem, bet virzīšanai tirgū, par ko samaksā pacienti, pērkot zāles. Nevajag nosodīt farmācijas firmas, jo tās dara savu darbu, taču slimniekiem vajadzētu domāt kritiski – rūpes par savu veselību jāuzņemas pašiem,” uzskata ģimenes ārste I. Aizsilniece.
Izdomā jaunas slimības
Lai atrastu noietu zālēm, dažkārt tiek izdomātas jaunas slimības, kam uzmanību jau 2006. gadā pievērsa “British Medical Journal”, ironiski rakstot, ka slinkumu var nosaukt par motivācijas deficīta sindromu, kura novēršanai nepieciešams lietot medikamentus. Nereti farmācijas firmas dabiskām ķermeņa izpausmēm, piemēram, grūtniecībai un menopauzei, cenšas pievērst uzmanību kā veselības traucējumiem.
“Ja cilvēks zaudē tuvinieku, viņš skumst, taču ne vienmēr saslimst ar depresiju, kas ārstējama ar tabletēm,” uzsver “Veselības projekti Latvijai” direktore Ieva Salmane-Kuļikovska.
Kad britu zinātnieks un ārsts Bens Goldakrs pētījis 12 antidepresantu iedarbību, 38 gadījumos apstiprinājies, ka tie palīdz, bet 36 pacientiem bijuši neefektīvi, taču zinātniskajos žurnālos publicēts apskats tikai par trim no tiem. Taču, ja sabiedrība uzzinātu par negatīviem pētījumu datiem, tie mudinātu apdomāt noteiktu zāļu lietošanas lietderību.
Pašlaik starptautiskā neatkarīgā organizācija “Health action international”, kas piedalās medikamentu tirgus politikas veidošanā, cenšas panākt arī negatīvu pētījumu rezultātu publicēšanu vai datu bāzu veidošanu, kur varētu par tiem uzzināt. Pagaidām šāda informācija ir gūstama tikai ražotāju dokumentācijā, kas pieejama zāļu aģentūrām.
FAKTI Pērn zāļu apgrozījums Latvijā bija 205,75 miljoni latu – par 4,96 % lielāks nekā 2010. gadā. Medikamentu patēriņš šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, pieaudzis par 1%. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām tas būs vismaz tāds pats kā pērn. Bezrecepšu zāles pērn realizētas par 37 miljoniem (45% no kopējā iepakojuma skaita), bet recepšu – par 166 miljoniem latu (attiecīgi 55% ). Pērn visvairāk pārdoti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētie medikamenti – 19% no kopējā apgrozījuma (pēc patēriņa latos).
Visvairāk pirktās bezrecepšu zāles Latvijā (2011. gadā) 1. “Ibumetin” (pret sāpēm un iekaisumu) 2. “Detralex” (venozās asinsrites traucējumu un hemoroīdu simptomu ārstēšanai) 3. “Oscillococcinum” (homeopātiskais līdzeklis pret saaukstēšanos un gripu) 4. “Linex” (zarnu mikrofloras regulēšanai) 5. Citramons (pret sāpēm un iekaisumu) 6. “Mezym” (gremošanas fermentu aizstāšanai) 7. “Magne B6” (magnija deficīta novēršanai) 8. “Theraflu” (pret saaukstēšanos un gripu) 9. “Essential forte” (aknu slimību ārstēšanai) 10. “Carsil” (aknu aizsardzībai un bojāto šūnu atjaunošanai) |
VIEDOKĻI
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, asociētais profesors Andrejs Ērglis: “Salīdzinoši mazo medikamentu patēriņu Latvijā nosaka medicīnas nepietiekamais finansējums. Zāles nelietojam racionāli, jo to nenodrošina medikamentu kompensācijas sistēma. Tāpat kā veselības aprūpes pakalpojumus, arī medikamentus izmantojam haotiski. Valsts obligātās medicīnas apdrošināšanas ieviešana varētu sakārtot abas sfēras. Tad būtu iespēja palielināt kompensējamo medikamentu apjomu un ārsti varētu pacientiem izrakstīt tikai klīniskos pētījumos pārbaudītus un ārstēšanas vadlīnijās apstiprinātus medikamentus. Bezrecepšu zāles nevajadzētu uzskatīt par brīnumlīdzekļiem, kuru izmantošana var aizstāt veselīgu dzīvesveidu vai pierādītas iedarbības medikamentu lietošanu, ja tā nepieciešama.”
Akciju sabiedrības “Grindex” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis: “Diemžēl iedzīvotāju pirktspēja un finansējums valsts kompensējamajām zālēm Latvijā ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni. Racionālāku medikamentu izmantošanu varētu sekmēt skaidri definēta valsts politika, ambulatorās ārstniecības stiprināšana, samaksa par rezultātu, nevis ārstēšanas procesu, kā arī valsts finansējums zālēm. Daudz kas ir arī pacientu ziņā – viņiem jābūt līdzatbildīgiem par savu veselību, pašārstēšanās jāaizstāj ar uzticēšanos speciālistiem. Nevajag kautrēties prasīt ārstiem optimālu un racionālu – efektīvāku un lētāku – medikamentu izrakstīšanu. Man žēl, ka ne vienmēr priekšroka tiek dota vietējā ražojuma zālēm, kaut arī tās bieži vien ir lētākas, turklāt atbilst pasaules standartiem un labai ražošanas praksei.”
