Pieprasījums pēc ofšoriem Latvijā aug 2
Ofšoru uzņēmumu skaits pēdējos gados ir audzis, liecina “Creditreform” pētījums. Pāris gadu laikā kopumā ir audzis to uzņēmumu skaits, kuriem ir ārvalstu daļas pamatkapitālā, piemēram, 2012. gadā tādu bija vairāk nekā 16 tūkstoši uzņēmumu, bet 2015. gada vidū – jau 27 tūkstoši. Jāteic, ka procentuāli līdzvērtīgi ir audzis arī ofšoros reģistrēto kompāniju skaits, kas ir apmēram 6 – 8% no ārvalstu uzņēmumu skaita.
2012. gadā uzņēmumu ar ofšora kapitālu bija 1,3 tūkstoši, bet pagājušā gada vidū – 1,7 tūkstoši (ar vismaz 1% ofšora kapitāla). Turklāt ofšori konkurē arī savā starpā par iespēju piesaistīt uzņēmumus, un arī Latvijā redzama situācija, ka vieni ofšori kļūs populārāki, kamēr citu nozīmība rūk. Jāatzīmē, ka pētījumā izmantoti dati par visiem Latvijas uzņēmumiem, izņemot akciju sabiedrības, kas neveido pat vienu procentu no visa kopējā uzņēmuma skaita Latvijā.
No ofšoru valstīm Latvijā investēti aptuveni 1,4 miljardi
Atšķirīga tendence ir vērojama, vērtējot ofšoru investīciju apjomu. 2012. gada sākumā, kad ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija 9,6 miljardi eiro, uz ofšoru valstīm varēja attiecināt 1,4 miljardus eiro jeb 15%, savukārt 2015. gada beigās tie bija jau 17%, liecina Latvijas Bankas dati. Liekot kopā pieejamo informāciju par ārvalstu un ofšoru uzņēmumu skaita un investīciju apjoma izmaiņām, jāsecina, ka visdrīzāk aktīvāk ofšoru zonas māk un spēj izmantot lielie uzņēmumi, kuru rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai algotu attiecīgos konsultantus, kā arī ir lielākas iespējas samaksāt nodokļos pēc iespējas mazākas summas.
Pēdējo piecu gadu laikā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par 42%, liecina Latvijas Bankas dati. Daļa no pieauguma ir attiecināma uz vietējiem uzņēmumiem, kas ir ofšorizējušies, piemēram, reģistrējot uzņēmumus labvēlīgāku nodokļu valstīs. Starptautiskais valūtas fonds ir aplēsis, kuras teritorijas un valstis uzskatāmas par ofšora zonām. Interesanti redzēt, ka daļa no tām ir Lielbritānijas aizjūras teritorijas, piemēram, Angilja, Britu Virdžīnu salas, Gibraltārs u.c. “Bloomberg” atzinis, ka Londona kā finanšu centrs gūst labumu no savu aizjūras teritoriju piedāvātajiem diskrētuma pakalpojumiem. Līdzīgi – Nīderlandes no tai piederošām Arubu un Antiļu salām. Ofšoru zonas paredz gan ērtāku nodokļu režīmu uzņēmumiem, gan arī liedz iespēju noskaidrot patiesos uzņēmumu īpašniekus un labuma guvējus, tomēr ir likumīgs veids, kā organizēt biznesu.
Jo tuvāk mājām, jo populārāks
Latvijā, vērtējot pēc tiešo investīciju apjoma, populārākie ofšori ir Eiropā. Nepārprotams līderis ir Kipra, pēdējo piecu gadu laikā šīs valsts “investīcijas” Latvijā ir divkāršojušās, sasniedzot 1,2 miljardus eiro 2015. gada beigās. Turklāt ievērojams pieaugums bijis vērojams tieši pēdējā gada laikā, kad Kipras investīcijas ir palielinājušās par trešdaļu (no 0,9 miljardiem eiro līdz minētajiem 1,2 miljardiem). 2012. – 2013. gada periodā izmaiņas bija minimālas. Līdzvērtīga situācija redzama, vērtējot uzņēmumu skaitu ar Kipras kapitālu, to daudzums audzis visstraujāk, liecina “Creditreform” pētījums, no 481 kompānijas 2012. gadā līdz 703 pagājušā gada vidū.
Otra populārākā labvēlīgāku nodokļu valsts ir Nīderlande, tās investīcijas pēdējo pāris gadu laikā svārstās ap vienu miljardu eiro, te palielinoties, te sarūkot, liecina Latvijas Bankas dati. Jāņem vērā, ka pati Nīderlande nav ofšors un caur to darbojas daudzi ārvalstu uzņēmumi, kas reāli nav no šīs valsts.
Tālākā “topā” ir īstie ofšori. Ar vairāk nekā 10 miljonu eiro vērtām investīcijām ir redzamas četras teritorijas: Britu Virdžīnas, Beliza, Angilja un Lihtenšteina. Savukārt Seišelu salas, Panama, Kaimanu salas, Mena un Gērnsija ir atbildīgas par 5 – 8 miljonu eiro lielām investīcijām. No citām ofšoru valstīm ieguldījumi Latvijā ir nenozīmīgi, bet no daļas vispār nav, piemēram, Arubas, Bermudu salām, Bahamu salām, Vanuatu, Tērksas un Kaikosas utt.
Biznesa modelis
Panamas ofšoru skandāla gaisotnē jāteic, ka šīs valsts uzņēmumu ieguldījumi Latvijā ir samērā nelieli un pēdējo gadu laikā svārstās ap 7 – 8 miljoniem eiro. Šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 80 uzņēmumi, kuru pamatkapitālā ir ieguldījumi no Panamas, tomēr tikai puse no tiem sasniegusi jebkādu “taustāmu” finanšu rezultātu – apgrozījumu vai peļņu/ zaudējumus – 2014. gadā. Apskatot vien šos 45 uzņēmumus ar Panamas kapitālu, var pamanīt, ka, izmantojot ofšora kompānijas, tiek veidotas samērā sarežģītas struktūras. Piemēram, sarakstā var redzēt ar ventspilniekiem saistīto uzņēmumu “Puses”, vienīgi jāatzīmē, ka ar S.T.G.M. nav saistīts “Aerodium” īpašnieks Ivars Beitāns.
Panamā bāzētais birojs “Mossack Fonseca”, kura dati tika noplūdināti, darbojās un reģistrēja uzņēmumus visā pasaulē, visvairāk ārzonu kompāniju tas dibinājis Britu Virdžīnu salās. Britu Virdžīnas tiešām ir populāra ofšoru teritorija, tomēr pēdējā gada laikā šīs valsts ieguldījumi Latvijā nav būtiski mainījušies, esot gandrīz 60 miljonu eiro apmērā. Pēc skaita tie ir apmēram 150 uzņēmumi (2015. gada vidus dati).
Šeit jāņem vērā, ka ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu kompānijas ofšorizējas. Ir zināms, ka Krievijas kompānijas visā pasaulē labprāt izmanto ofšoru teritorijas, lai caur tām būvētu savu biznesu un nodokļu politiku. Pat lielākais uzņēmums (pēc apgrozījuma) Latvijā “Uralchem Trading” oficiāli pieder Kipras kompānijai “Havenport Investments Limited”, kaut nav noslēpums, ka tā ir Krievijas ķīmijas rūpniecības milža “Uralchem” struktūrvienība. Kipru pārstāv arī “Kronospan Riga”, “Intergaz”, “4finance” u. c., Nīderlandi – “Maxima Latvia”, “Neste Latvija”, “Cemex” utt.
