Atbalsts nekvalitatīvam saturam? 0
Šogad Mediju fonda ietvaros plānots atbalstīt 32 projektus ar 940 000 eiro finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai medijos. Vai ir jau skaidrs, pēc kādiem kritērijiem šo atbalstu piešķirs un kāda vieta tajā varētu būt kultūras periodikai?
U. Lielpēters: – LNB šobrīd ir uzskaitījusi 252 aktīvos periodikas izdevumus, bet kopumā Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 4500 dažādu mediju. Šajā ainā, protams, izcila vieta ir kultūras izdevumiem, kuriem ar atbalstu līdz šim ir veicies labāk nekā visiem pārējiem medijiem. Šobrīd situācija ir nobriedusi tik tālu, ka ir jādomā arī par citiem – it sevišķi reģionālajiem – medijiem.
– Tas nozīmē, ka kultūras periodika tiek automātiski izslēgta no pretendēšanas uz Mediju fonda finansējumu?
– Nē, tikai to, ka tā jau ir saņēmusi finansējumu – 2016. gadā caur VKKF 459 000 eiro un vēl 71 000 no KM, bet Mediju fondā ir paredzēts viens miljons eiro uz visiem medijiem kopā. Šobrīd strādājam pie Mediju fonda prioritātēm un ceram, ka nākotnē varēsim lielāku atbalstu sniegt arī kultūras medijiem, tomēr pamatuzdevums ir atbalsts nacionālajam saturam un analītiskajai žurnālistikai kopumā.
H. Matulis: – Ja runa ir tieši par Latvijas informatīvās un kultūrtelpas stiprināšanu, tad saredzu, ka to veic tieši no KM atbalstītie mediji. No Mediju fonda būtu jāatbalsta saturīgi materiāli par būtiskām tēmām. Un tieši kultūras medijiem šeit būtu iespēja dot interesantas tēmas diskusijai.
U. Lielpēters: – Ļoti jutīga un svarīga lieta ir atbalsts medijiem pierobežā.
– Vai tajā paredzēta arī kultūras komponente?
– Atbalsts paredzēts jebkuram, kas tiek pozicionēts kā reģionāls medijs, kā arī, protams, neizslēdzam arī kultūras tematiku. Jāņem vērā, ka reģionālā prese spēj aizsniegt auditoriju, pie kuras netiek centrālie izdevumi.
Ilva Skulte: – Problēma ir tajā, ka Mediju politikas pamatnostādnēs kultūra netiek konceptualizēta – netiek pateikts, kas ir kultūra un kas ir kultūras žurnālistika. Pārskatos par auditorijām kultūras medijus ir grūti atrast. Līdz ar to neparādās konceptualizēts jautājums, kur visā mediju spektrā atrodas kultūras mediji kā īpašs segments, kuram tiešām ir nepieciešams valsts atbalsts. Šā brīža situācijā – kāpēc lai pašvaldības atbalstītu vietējā bibliotēkā kultūras mediju abonēšanu, ja šāda pozīcija neparādās mediju attīstības spektrā?
U. Lielpēters: – Jautājums ir – kā mēs varam stiprināt latviešu valodu – vai to varam atrisināt tikai ar kultūras izdevumu palīdzību vai vajadzīga arī reģionālā prese?
H. Matulis: – Saredzu pretrunu – no vienas puses, valdība ir pieņēmusi pamatnostādnes – esmu par atbalstu reģionālajiem medijiem un daudz kam citam. No otras puses, atbalstu kultūras medijiem KM aizstumj uz VKKF, faktiski atsakoties veidot politiku šajā laukā. Tas ir paradoksāli, jo mediju pamatnostādnēs tieši ir teikts – kopumā mēs par medijiem rūpēsimies. Man kultūras mediju finansēšanas pārbīde uz VKKF liekas stratēģiski nepareiza.
Ilmārs Šlāpins: – Vai, atbalstot reģionālos medijus, nav bažas, ka auditorija netiks reģionalizēta vēl tālāk? Vai tas mums ir vajadzīgs?
U. Lielpēters: – Mūsu uzdevums ir saglabāt kultūras izpausmju daudzveidību. Latvijas mazais tirgus nespēj pabarot visas tā daudzveidīgās un krāšņās formas, kas vēsturiski ir izveidojušās, tomēr daudzas no tām ir pelnījušas saglabāties arī nākamajām paaudzēm. Kas attiecas uz reģionālo presi, gribu pieminēt Latgales piemēru, kur mediju telpā lielā mērā dominē Krievijas un Baltkrievijas mediju telpa.
I. Skulte: – Vai mēs atbalstīsim reģionālu mediju ar nekvalitatīvu saturu vai arī kvalitatīva satura ievietošanu reģionālajā medijā?
U. Lielpēters: – Nolikumā tiks izstrādāti ļoti konkrēti kritēriji, tomēr skaidrs, ka redakcionālajā politikā nejauksimies un izdevuma saturu pirms publicēšanas nevērtēsim.
I. Šlāpins: – Tomēr ir vēl viena pretruna, runājot par finansējuma piešķiršanu KM un VKKF – VKKF jau sākotnēji ir veidots kā mehānisms atbalsta piešķiršanai un mediji – jebkuri – kā kultūras, tā nekultūras – ir pastāvīgs process, kas ir jāuztur ilgākā laika periodā. Līdz ar to saņemt finansējumu vienā, otrā konkursā un trešajā nesaņemt – tas ļoti izkropļo arī attieksmi pret projektu un plānošanu.
