Finansējums – no dažādiem avotiem 0
– Kā šobrīd izdzīvojat, jūs, kolēģi?
Jegors Jerohomovičs: – Mums, “KDi”, ir trīs finansējuma avoti – mūsu lasītāji, ģenerālmecenāts “ABLV Charitable Foundation”, ar ko pēdējos gados izveidojusies abpusēji izdevīga sadarbība, un KM. Ja finansējums būtu lielāks, mēs varētu piedāvāt plašāku saturu un biezāku – 32 lappušu – izdevumu, kā iepriekš.
Ilmārs Šlāpins: – “Satori” ir kādi desmit finansējuma avoti – tas gan sarežģī dzīvi, gan arī nedaudz atvieglo, jo ir iespēja ar tiem variēt. Tas, kas no tikko dzirdētā izklausās bīstami, – ka kopējais valsts finansējums varētu vēl vairāk samazināties, ja KM un VKKF uzskatīs par vienu avotu. Šobrīd, mūsu budžetu proporcionāli sadalot, no KM iegūstam aptuveni 10%, apmēram 30% no VKKF, ap 10% ziedojumu kampaņās no lasītājiem, vēl kādi 10% nāk no ziedotājiem, kā arī kaut kas tiek iegūts arī no atsevišķiem papildprojektiem. Saliekot kopā KM un VKKF finansējumu, iznāk, ka tas veidotu 40% – apmēram pusi no nepieciešamā.
Ilva Skulte: – Parādās problēma ar kritēriju precīzu definēšanu, jo, atbildot uz jautājumu – kā panākt, lai ilgākā laika posmā tiktu atbalstīti tie izdevumi, kuriem jau ir savas tradīcijas un sava auditorija, – tas būtu iestrādājams kritērijos kā viens no pamatpunktiem. Iespējams, līdzīgi būtu jāparedz arī jaunu izdevumu vai raidījumu ienākšana mediju tirgū.
Haralds Matulis: – Ceru, ka šāda jauna kārtība netiks ieviesta. Pirmkārt, ir skaidrs, ka VKKF šobrīd nespēj ieviest trīsgadu finansēšanas programmu kultūras medijiem. Otrkārt, ir liela atšķirība starp nozaru medijiem un pārnozaru kultūras izdevumiem. Treškārt, VKKF strādā eksperti, reaģējot uz nozaru vajadzībām, taču skaidrs, ka šo triju mediju pastāvēšana ir nevis situatīva izšķiršanās no gada uz gadu, bet gan ministrijas atbildība.
Uldis Lielpēters: – Mēs tiešām vēlamies koncentrēt valsts budžeta līdzekļus vienkopus. Filozofijas pamatā ir arī tas, ka valsts iedod vienu eiro un izdevums pārējos deviņus pieliek klāt. Man liekas konceptuāli ļoti būtiski, ka “KDi”, “Kultūrzīmes”un “Satori” strādā ar savām pamata mērķauditorijām, nogādājot tām kultūras vēstījumu un sasniedzot daudz plašāku auditoriju nekā specifiskās dziļo interesentu grupas, kas orientējas uz nozaru izdevumiem.
– Mēs esam pateicīgi VKKF par atbalstu mūsu literatūras pielikumam “KZ Grāmatplaukts”, tomēr skaidrs, ka regulārs ikmēneša drukāts izdevums literatūras nozarē šobrīd ir fundamentāli nepieciešams.
S. Kušnere: – Skatoties uz nozaru izdevumiem, katram no tiem ir apmēram tūkstoš eksemplāru, kas nonāk pie tiešā lasītāja. Protams, varam uzskatīt, ka tas viens eksemplārs, kas atrodas bibliotēkā, aptver milzīgu lasītāju skaitu, taču, būsim godīgi – tā nav. Un tad ir jautājums – drukātais medijs ir tradīcija, bet – cik eksemplāru ir jāizdod, lai tas nonāktu tirdzniecībā? Iegūstam milzu summas, kas jāiztērē, un ļoti nelielu daudzumu, ko var pārdot. Visiem šiem izdevumiem nežēlīga problēma ir arī lielais atlikums – tā sauktā plānotā makulatūra. Attiecībā uz literatūras izdevumu – VKKF pieteicās jauna komanda, kas būtu gatava tādu veidot, tomēr izmaksas ir tik lielas, ka to nekādi nevar pacelt literatūras nozare ar tās finansējumu – nepilniem 500 000 eiro gadā. Jautājuma otra puse – cik plaša mērķauditorija tiek sasniegta ar šābrīža ieguldījumiem?
