Pieprasa atbrīvot literatūru no pievienotās vērtības nodokļa 0
Latvijas grāmatnieki pēc trim smagās krīzes gadiem ir gatavi skaļi runāt par nozares problēmām, pieprasot no valdības un politiķiem konkrētus risinājumus – neaplikt grāmatas tirdzniecībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sākt atsevišķi apkopot statistiku par latviešu valodā iznākušajām grāmatām, kā arī turpmākajos gados turpināt stabilu finansējuma palielinājumu grāmatniecības nozarei.
Par izaugsmi nerunā
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas grāmatu svētku laikā notikušās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotās konferences dalībnieku vairākums bija arī vienisprātis, ka to, kas šobrīd notiek grāmatu tirgū, grūti raksturot ar izaugsmes jēdzienu, ko tik bieži piesauc mūsu spices politiķi. Grāmatu tirāžas arī turpmāk turpināšot samazināties, jo to ietekmē gan valsts tuvredzīgā politika, gan emigrācija un sliktās demogrāfijas tendences, gan arī globalizācija.
Mazāk uzmanības gan tika pievērsts problēmām pašas nozares iekšienē – tam, ka pašiem izdevējiem būtu nepieciešama pārdomātāka grāmatu izdošanas koncepcija, lai palielinātos literāri un mākslinieciski augstvērtīgu izdevumu klāsts.
“Ja arī ir vērojamas kādas grāmatu tirgus stabilizācijas pazīmes, tad satrauc tas, ka izdevējdarbības tirgus acīmredzami samazinās. Turklāt ir arī skaidri redzams, ka valsts savu pozīciju pret grāmatniekiem vismaz tuvākajā laikā nemainīs,” teica apgāda “Atēna” izpilddirektors Andris Dobelis.
Viņš arī norādīja, ka pie šiem izaugsmes tempiem kritumu, kas radās PVN krasā palielinājuma dēļ 2009. gadā, nav iespējams izlīdzināt.
Pēc skaitļiem, ko minēja SIA “Jānis Roze” direktore Ināra Beļinkaja, kopējais Latvijas grāmatu tirgus 2011. gadā, kad valstī darbojās 42 grāmatu tirdzniecības tīkli un 150 grāmatnīcas, tika lēsts uz 24,5 miljoniem latu. Grāmatas no šā apgrozījuma gan veidoja labi ja pusi, turklāt tajā ietilpa svešvalodās izdotās, kas importētas no Krievijas un rietumval-stīm. Absurdi, ka ne pašiem izdevējiem, ne Centrālajai statistikas pārvaldei nav ne jausmas, kāda šajā apgrozījumā ir latviešu valodā izdoto grāmatu daļa, nemaz jau nerunājot par oriģinālliteratūru. Šīs situācijas dīvainību izjutis arī rakstnieks un publicists Otto Ozols, kura grāmata “Latvieši ir visur” ir viena no lasītāju pieprasītākajām. Pats autors tomēr neesot varējis līdz galam tikt skaidrībā, vai tā uzskatāma par bestselleru, jo objektīvu datu par apgrozījumu nav, bet grāmatu tirdzniecības tīklu topi ir subjektīvi.
Visgrūtāk – mazajiem
Satraucoši, ka pēdējā laikā – neviens konferences dalībnieks gan īpaši neuzsvēra, ka tas notiek arī lielo pašmāju grāmatu tirdzniecības tīklu konkurences ietekmē – strauji turpina samazināties mazo grāmatnīcu skaits, kas it sevišķi bēdīgi novados, kur tās tradicionāli bijušas arī kultūras centri.
Šīs tendences savā ikdienā izjūt arī SIA “Jēkabpils grāmata” vadītāja Ināra Janvāre, kura labi atceras šausminošo pieredzi, kad 2009. gadā PVN likmes straujā kāpuma dēļ grāmatnīcā apgrozījums samazinājies pat uz pusi.
“Šobrīd sākam atkal ķepuroties, taču galīgi nejūtam, ka kopējā rocība būtu sākusi uzlaboties,” viņa uzsvēra. Pircēju aktivitātei esot spilgti vērojams sezonalitātes raksturs – grāmatas vislabāk pērkot ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu, sarežģītākais esot pavasaris, toties, tuvojoties skolas laikam, atjaunojoties dzīvība kancelejas preču nodaļā.
SIA “Jānis Roze” direktore Ināra Beļinkaja uzsvēra – laikā, kamēr latviešu grāmatnīcu peļņa samazinās (2011. gadā tikai 16 no tām strādājušas ar peļņu, bet kopējie zaudējumi bijuši mērāmi vairāk nekā 300 tūkstošos latu), krievu grāmatnīcām tā aug (2011. gadā – 11%, bet latviešu grāmatnīcām – tikai 1,28% no apgrozījuma).
Vairāk jāizvērtē, ko izdot
Jau iepriekš reaģējot uz vārdos neizteikto, bet būtisko jautājumu par to, vai PVN “šķēres” vispirms nebūtu jāattiecina uz latviešu oriģinālliteratūru, viena no konferences organizatorēm, SIA “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka nepārprotami uzsvēra, ka izdevēji esot pret likmes diferenciāciju.
Kā vienu no sāpīgākajām izdevēju problēmām V. Kibloka saredz valsts gandrīz pilnīgajā ignorancē pret pirātisko grāmatu izplatīšanu internetā. Izdevēja arī apgalvo, ka Latvijā esot zemākās grāmatu cenas Eiropā un Baltijā (tās esot par 20 – 25% zemākas nekā Igaunijā, bet Lietuvā grāmatas esot pat četras reizes dārgākas). Iepriekš teiktais, pēc V. Kiblokas vārdiem, attiecoties arī uz mācību grāmatām, kuru izdevējiem Latvijā esot raksturīga “iedzimta sociālās atbildības sajūta un ļoti liela konkurence”. Neesot arī pieņemami, ka izdevniecības, lai gan arī tās ir autortiesību subjekti, neko nesaņem no publiskā patapinājuma sistēmas.
Tostarp vienīgi Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders bija viens no retajiem, kurš uzstājoties atļāvās pieminēt kādu arī pašiem izdevējiem vērā ņemamu faktu:
“Būtu nopietnāk jāpārdomā, ko izdot – vai vērts pārplūdināt tirgu ar grāmatām, kuru kvalitāte ir problemātiska, un vai vajadzētu sadarboties ar autoriem, kuri gatavi ik gadu producēt pa ne visai kvalitatīvai grāmatai – runa ir par dokumentālo prozu.”
To, ka būtu nepieciešama pārdomātāka grāmatu izdošanas koncepcija, norādīja arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāja Ilga Erba.
VIEDOKĻI
Izdevniecības “Madris” vadītāja Skaidrīte Naumova: “Noteikti atbalstu izskanējušo prasību atcelt PVN visai literatūrai, jo tas būtu valstisks solis, kas pierādītu, ka politiķi domā par kultūrprocesu un nācijas pašsaglabāšanos kopumā. PVN atcelšana noteikti samazinātu grāmatu cenas un vairotu pircēju skaitu. Šobrīd daudz tiek runāts par to, ka grāmatu metieni samazinās, taču neviens nepiemin, ka pirmskrīzes gados liela daļa aktīvo pircēju bija cilvēki gados – kultūras aktīvie patērētāji. Šis slānis tagad ir pazudis arī finansiālo grūtību dēļ. Pirms kāda laika bija aktuāla doma aizsargāt iekšējo tirgu pret tulkoto literatūru, taču to neļauj ES direktīva. Protams, būtu labi, kaut gan tas ir tikpat nereāli, ja kaut kādā veidā mēs savu iekšējo tirgu kaut nedaudz varētu pasargāt pret krievu grāmatām.”
Latvijas literatūras centra un apgāda “Mansards” vadītājs Jānis Oga: “Atbalstu ierosinājumu grāmatas iekļaut ar PVN neapliekamo preču kategorijā. Tas ļautu samazināt grāmatu cenu mazumtirdzniecībā, jo mērķauditorijas lielākās daļas pirktspēja ir ļoti zema. Atbrīvojums no PVN palīdzētu arī visai grāmatniecības nozarei, arī mazajiem izdevējiem.”
Situācija grāmatniecībā Baltijas valstīs (2011)
| Rādītājs | Latvija | Igaunija | Lietuva |
| PVN grāmatām | 12% | 9% | 9% |
| Grāmatas vidējā tirāža | 1623 | 1184 | 1500 |
| Bērnu grāmatu skaits (nosaukumi) | 197 | 531 | 398 |
Avots: Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
