“Baraholka deviņdesmito stilā!” Centrāltirgū pienu nomaina pret lupatām, rīdzinieki neizpratnē 22
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aprīļa vidū jaunatvērtais Piena paviljons Rīgas Centrāltirgū nepatīkami pārsteidzis pircējus. No piena produktiem tur ne ziņas, ne miņas, bet iekārtojums atgādina “baraholku deviņdesmito stilā”. “Esmu šokā!” tā par atvērto Piena paviljonu “Latvijas Avīzei” sacīja rīdziniece Ērika. Viņa bijusi pārliecināta, ka pēc atvēršanas Piena paviljonā būs piena produkti, taču tagad te ir “vienas vienīgas lupatas”.
Ērikas kundzei pievienojas netālu sastaptā Aija, kas gribējusi apskatīt jauno paviljonu un pie reizes nopirkt kādu sieru. Tagad – liela vilšanās. “Baraholka deviņdesmito stilā” un “arhaiski aziātiskā estētika” – tā paviljona izskatu vērtē vairāki sociālo tīklu lietotāji.
Vairāki apmeklētāji jau publiski pauduši neapmierinātību ar tūristu tik iecienītā objekta izskatu. Rihards Olups sociālajā vietnē “Twitter” raksta: “Visbēdīgākais – agrāk ārzemniekiem ieteicu Centrāltirgu kā interesantu apskates objektu. Sačakarētā paviljona bildes mudina to vairs nedarīt.”
“Titāniks” nogrims
“Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka Piena paviljonā tirdzniecības vietas, kas atgādina mazākus paviljonus jeb steliņģus, iekārtotas līdzīgi kā netālu esošajā tirdzniecības centrā “Titāniks” Prāgas ielā 2, kur lielākoties tirgoja rūpniecības preces no Turcijas, Ķīnas, Krievijas.
Viena no pārdevējām neslēpj, ka uz Piena paviljonu pārcēlusies tieši no “Titānika”. Viņa jaunajā vietā jūtas ļoti apmierināta. Aiz muguras sakārtas sezonas jakas, mēteļi un vējjakas, priekšplānā – sezonas apavi. Arī istabas čību un citu rūpniecības preču pārdevēja neslēpj, ka jaunā vieta ir daudz labāka nekā iepriekš, kas bijusi pretī Rīgas starptautiskajai autoostai.
“Titāniks” atrodas vietā, kur pēc vairākiem gadiem sliesies “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas trase un apakšā skvērs ar gājēju un veloceliņiem, kas aizvedīs uz jauno “Rail Baltica” tiltu, komentē “Eiropas dzelzceļa līniju” projekta ieviešanas vadītājs Einārs Jaunzems. Tātad “Titāniks” nogrims un tirgotājiem būs jāmeklē jauna mājvieta. Tagad “Titāniks” vēl atvērts, bet tas ir gandrīz tukšs, tur sastopami vien daži tirgotāji, kas nezina, kurp tos pārvietos pēc centra slēgšanas.
Pustukšas ir arī tirdzniecības vietas atjaunotajā Piena paviljonā – maz tirgotāju un vēl mazāk pircēju. Pa vidu cilvēkiem, kas steidzas tālāk uz pircēju pārpilnajiem Gastronomijas un Zivju paviljoniem, tiek veikti vēl daži labiekārtošanas darbi. Turpat blakus atrodas plakāts ar uzrakstu: “Būvdarbus aizliegts veikt Rīgas Centrāltirgus darba laikā.”
Tikmēr piena produktu tirdzniecība joprojām tiek organizēta Gastronomijas paviljonā, kur blakus tirgotājiem iekārtots arī Covid-19 masu vakcinācijas centrs. “Brīvdienās spēlē Mocartu,” tā par darbu Gastronomijas paviljonā stāsta viena no piena produktu pārdevējām.
Viņa pieradusi strādāt tur, taču būtu bijis tikai loģiski, ka piena produktu tirgotāji atgrieztos Piena paviljonā. Kāda cita pārdevēja zina teikt, ka piena produkti Gastronomijas paviljonā ir uz palikšanu, bet Piena paviljonā turpmāk būšot tikai rūpniecības preces. “Latvijas Avīze” novēroja, ka Gastronomijas paviljonā dažos stendos piena produktu tirgotāji atrodas viens pie otra, bet citos vēl bija brīvas vietas. “Te pagaidām visiem vietas pietiek,” skaidro cita pārdevēja.
Kā pagaidu risinājums
Tikmēr tirgus vadītājs Artis Druvinieks apgalvo, ka rūpniecības preču izvietošana Piena paviljonā ir pagaidu risinājums, reaģējot uz apkārtējās vides pieprasījumu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita un tirgus apmeklētāju skaita samazināšanos, Piena paviljons, kurā tirgotu tikai piena produkciju, ir pagātne.
Jau pirms rekonstrukcijas Piena paviljonā, labākajā gadījumā piena produkcija bija pārstāvēta tikai 30% gadījumu, pārējo piedāvājumu veidoja ar piena nozari nesaistītas preces, tirgus mājaslapā lasām Druvinieka teikto. Piena produkcija vienuviet ir pieejama Gastronomijas paviljonā, un šeit, jāsaka, piedāvājums atbilst pieprasījumam, Gastronomijas paviljonā ir pieejami visi tie paši ražotāji, kas kādreiz piedāvāja savu produkciju Piena paviljonā, viņš papildina.
Turklāt pēc rūpniecības precēm esot liels pieprasījums. Rīgas Centrāltirgus neesot tikai pārtikas tirgus, ir saglabāts viss tirgus sortiments, un ļoti daudzi tirgus apmeklētāji dodas uz tirgu tieši ar mērķi iegādāties rūpniecības preces – apģērbu, apavus un citas lietas. Druvinieks arī skaidro, ka 2020. gadā, kad nojauca tirdzniecības nojumes laukumā pie Gogoļa ielas un daudzi tirgotāji palika bez tirdzniecības vietām, tirgus vadība apsolījusi, ka šādas tirdzniecības vietas tiks atrastas.
“Apzinoties, ka viens no tirgus paviljoniem ir brīvs, tika pieņemts lēmums iedot šo paviljonu tieši rūpniecības preču tirgotājiem, tādējādi ne tikai nodrošinot labākus apstākļus rūpniecības preču tirgotājiem, bet arī pilnvērtīgi izmantojot paviljonu. Šobrīd esam atvēruši sakārtotu Rūpniecības preču paviljonu, un rūpniecības preču tirgošana zem viena jumta ar pārtikas precēm ir sastopama daudzos pasaules tirgos,” pauda A. Druvinieks.
Taču, vai to vēlas pircēji un ārvalstu tūristi, pagaidām jautājums ir neatbildēts. Jautājām Druviniekam, vai uz Piena paviljonu tiek pārcelti tirgotāji no netālu esošā “Titānika”, taču atbildi vakar nesaņēmām. Tāpat neatbildēts palika viņam adresētais jautājums, vai Piena paviljonā atgriezīsies piena produkti.
Īpašnieka pārziņā
Vai tirgus vadība var pārveidot Piena paviljonu pēc saviem ieskatiem, zinot, ka Rīgas Centrāltirgus paviljonu apbūves ansamblis ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis? Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns skaidro, ka visi būvniecības darbi bijuši saskaņoti ar būvvaldi, savukārt to, kas attiecas uz nomniekiem, būvvalde nesaskaņo, kurās telpās un kurš nedrīkst tirgoties, tas esot paša īpašnieka – RCT – kompetencē.
Spriežot pēc ieraksta sociālajā vietnē “Twitter”, informēta par notiekošo tirgū ir arī Rīgas Kultūras mantojuma pārvalde. “Saskaņā ar īpašnieka sniegto informāciju, pašreizējais risinājums ir īslaicīgs. Kultūras pieminekļa oriģinālajai substancei zaudējumi nav nodarīti. Objekta funkcionālais risinājums ir objekta īpašnieka atbildība,” vēsta kultūras mantojuma uzraugs.
“RCT ir kultūrvēsturisks piemineklis, UNESCO Pasaules mantojums, daļa no Rīgas identitātes un populārs tūrisma objekts. Mums būtu ar lielāku pietāti jāattiecas pret lietām, kas padara mūs sevišķus un izceļ pasaules acīs. Divi gadi – tas ir laika periods, kurā var degradēt jebkuru izcilu vietu un izveidot nevēlamu iespaidu,” pēc iepazīšanās ar RCT Piena paviljona izmaiņu pamatojumu un vizuālo rezultātu, kas neiepriecina, situāciju komentē Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja dizainere Barbara Freiberga.
Viņa domā, ka galvenā problēma nav rūpniecības preces, bet tas, ka pietrūcis ieinteresētības vai kontekstuāla redzējuma veidot atbilstošu vizuālo tēlu arī pagaidu risinājumam, kā arī noteikt atbilstošas prasības tirdzniecības vietām – to noteikti varēts atrisināt, sadarbojoties ar kādu dizaineru vai arhitektu.
Prasīs skaidrojumu
Tikmēr Rīgas domes deputāti grasās prasīt skaid rojumu tirgus vadībai. Neizpratni par to, ka kopš aprīļa vidus Piena paviljonā tiek tirgotas visādas mantas, tostarp apģērbs, paudusi Rīgas domes frakcija “Par/Progresīvie”.
RD Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa norādījusi, ka jau gada sākumā komitejā ticis apstiprināts jaunais Rīgas Centrāltirgus stratēģiskais mērķis, kur skaidri norādīts, ka “ar ilgtspējīgu, caurspīdīgu pārvaldību nodrošināt pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekošanu, vairojot to ekonomisko, sociālo un vides vērtību. Veicināt vietējo un dažādu citu kultūru produktu un pakalpojumu pieejamību”. Redzot, kas patlaban notiek RCT Piena paviljonā, radušās pamatotas bažas, ka šīs darbības neatbilst noteiktajam mērķim.
Savukārt frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs atgādina, ka jau vairākas reizes dzirdēta Rīgas Centrāltirgus vadības apņemšanās veidot tirgu par mūsdienīgu, drošu, attīstītu, sociāli atbildīgu pilsētas telpu, taču šobrīd notiekošais Piena paviljonā raisa ļoti daudz jautājumu, kas tiks uzdoti Artim Druviniekam.
Par RCT nākotnes vīziju jautājām Rīgas domes vadībai. Pašvaldības Komunikācijas pārvaldē mums skaidro, ka Centrāltirgum ir noteikts jauns stratēģiskais mērķis, kas jau apstiprināts Pilsētas īpašuma komitejā. Tas paredz ar ilgtspējīgu, caurspīdīgu pārvaldību nodrošināt pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekošanu, vairojot to ekonomisko, sociālo un vides vērtību. Tirgum ir arī pienākums veicināt vietējo un dažādu citu kultūru produktu un pakalpojumu pieejamību.
Tirgus vadība arī ir prezentējusi savu attīstības vīziju, kurā kā vienu no saviem mērķiem norādījusi mūsdienīgas, sakārtotas, eiropeiskas, pilsētas vidē integrētas, sabiedrībai draudzīgas tirgus vides veidošanu. Šobrīd gan pašvaldības politiskajai vadībai, gan kapitāldaļu turētājam ir pamatotas bažas par to, cik sekmīgi Centrāltirgū izdodas īstenot šos mērķus, mums skaidroja komunikatori.
Jau šobrīd esot skaidrs, ka Centrāltirgus attīstība un šo mērķu reāla iedzīvināšana būs viens no jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam pilsētas izpilddirektoram pēc stāšanās amatā. Vakar izpilddirektora amatā tika apstiprināts Jānis Lange, un tas nozīmē, ka viņam ar skubu būs jāķeras pie pirmā veicamā darba.
Jāatgādina, ka Piena paviljona rekonstrukcija sākās vēl iepriekšējā pilsētas mēra Nila Ušakova laikā. Rīgas dome ir Centrāltirgus kapitāldaļu pārraudzītāja. 2017. gadā par valdes priekšsēdētāju kļuva Artis Druvinieks, bet 2019. gadā viņš solīja nākamo piecu gadu laikā RCT attīstībā ieguldīt 25 miljonus eiro.
Jau iepriekš Centrāltirgū vairākkārt notikušas kratīšanas saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti. Tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nokļuvuši arī iepriekšējie tirgus vadītāji – Anatolijs Abramovs 2018. gadā tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanas lietā, bet Naina Cibuļska 2008. gadā tika apcietināta aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
