Andris Kalniņš, Vecumnieku novada Valles pagasta z/s Romaņi 1 īpašnieks: 0
Pagājušajā gadā 13 zemnieku saimniecības nodibinājām kooperatīvu Piena loģistika. Esam nostrādājuši vairāk nekā gadu un saņēmuši atzīta kooperatīva statusu, turklāt mums nav nekādu kredītsaistību. Domāju, mūsu priekšrocība ir tā, ka nenodarbojamies ar pārstrādi. Mūs nesaista ražošana, neesam no tās atkarīgi. Ja tagad piekristu atkal no jauna apvienoties, tas drošību piena ražotāju stabilitātei, visticamāk, nedotu. Ja papēta lielo piena kooperatīvu izturēšanos pret saviem biedriem, redzams, ka tur bieži kārtības nav un skaidru atbildi par strīdīgām lietām dabūt nevar. Tāpēc arī savā kopsapulcē nobalsojām pret apvienošanos.
Kaspars Brauers, Talsu novada Vandzenes pagasta KS Vandzene Agro valdes priekšsēdētājs, LPKS Māršava valdes loceklis:
– Mūsu kooperatīvs ir neliels – 22 biedri, bet seši no viņiem pārdod pienu Māršavai. Uzskatu, ka pats galvenais šādā sadarbībā ir atklāta darbība un godīga valoda. Agrāk biju biedrs kooperatīvā Piena ceļš, bet pirms sešiem gadiem no turienes aizgāju. Man nebija pieņemama attieksme, kas tur pastāvēja, – uz uzdotajiem jautājumiem, kas jebkurā uzņēmumā var būt arī problemātiski, strīdīgi, nesaņēmām skaidras, atklātas un godīgas atbildes. Ja nestrādā godīgi, tad nevar gaidīt labu rezultātu. No Piena ceļa aizgāja tie, kuri domā, kā strādāt ienesīgāk ar precīziem, savstarpēji godprātīgiem nosacījumiem. Ne jau no laba prāta piena ražotājs pieņem tik krasus lēmumus. Ja rodas šāda situācija, to izmanto starpnieki, kas it kā piesola lielāku cenu, bet tā nav pamatota ne ar līgumiem, ne ilgtermiņa nosacījumiem. Tagad Piena ceļā ir cita vadība un varbūt situācija mainījusies…
Nav divu domu: jo lielāks biedru skaits kooperatīvā, jo vairāk saražotā piena, un tas, kam ir daudz un kvalitatīva izejviela, pieprasa izdevīgāko cenu. Tāds ir apvienošanās mērķis. Mūsu nelielā Vandzenes kooperatīva piemērs rāda, ka mazie var veiksmīgi sastrādāties ar lielajiem – šajā gadījumā ar Māršavu – un tālākais solis ir lielāko apvienošanās pēc atklātas un precīzas darbības principiem.
Jānis Vaivads, SIA Latvijas piens (LP) valdes priekšsēdētājs:
– Latvijas piens vairs nav piena kooperatīvu uzņēmums, kaut arī mazākuma akcionāri ir palikuši no LPKS Dzēse, VAKS un Latraps. Esošajiem vairākuma akcionāriem ir cits redzējums sadarbībai ar piena kooperatīviem. LP dod iespēju mūsu piena ražotājiem pārdot pienu par Vācijas iepirkuma cenām. Savukārt uzņēmums to pārstrādā sierā un pārdod klientiem ES.
Pašlaik dienā pārstrādājam 230 tonnas piena, mēnesī pārdodam ap 700 tonnu gatava siera. Paredzams, ka rudenī pārstrādāsim jau 400 tonnu piena un saražosim 40 tonnu siera dienā. Būsim otrs lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā aiz AS Preiļu siers. Tā nav taisnība, ka Latvijas piena ražotājam nevar samaksāt par pienu konkurētspējīgu cenu!
Ar piena kooperatīvu projektiem mums nav nekā kopīga, jo kooperatīvs Piena ceļš pienu pārdod Lietuvā un pašlaik cenšas apvienoties ar citiem piena kooperatīviem, lai pārdotu vairāk piena ārpus Latvijas. Uzskatu, ka tas nav pareizais ceļš – piens jāpārstrādā Latvijas uzņēmumiem, lai mūsu valstij dotu pievienoto vērtību. Jā, piena industrijas nākotne ir sadarbībā, bet ar nosacījumu, ka pārstrādes produkciju eksportē. Ļoti labi pašlaik sadarbojamies ar Piena loģistiku.
Jau vēstīts, ka nolūkā apvienot spēkus praktisku jautājumu risināšanā saistībā ar loģistiku, iepirkuma cenām un piena pārstrādi, kooperatīvi „Piena ceļš”, „Māršava” un „Piena loģistika” šogad maijā nākuši klajā ar ideju par vienota kooperatīva izveidi. Tā mērķis ir liela apjoma piena iepirkšana, nodrošinot vidēji 32 centu samaksu par vien kilogramu piena, kā arī loģistikas optimizācija.
Pilns materiāls žurnāla “Agrotops” jūnija numurā.
