Ko Latvijas piensaimniekiem dos Eiropas Komisijas atvēlētie 7,7 miljoni eiro? 0
Signe Sēle, z/s “Priežkalni” īpašniece: “Nav smuki, ja sākumā bijušais lauksaimniecības komisārs Čološs kā palīdzību solīja 20 miljonus eiro, bet iedod tikai septiņus. Eiropas Savienība, tāpat kā mūsu politiķi, sola vairāk, nekā reāli var piešķirt. Otrs jautājums – kā šī nauda tiks sadalīta. Uzskatu, ka šis finansējums jādod zemniekiem – piena ražotājiem, nevis piena pārstrādātājiem. Kompensācijas paredzētas piensaimniekiem, bet tas ir stipri stiepjams jēdziens. Cik ilgam laikam ar šo pieticīgo summu pietiks? Mazajiem zemniekiem, kam nav kredītu, ar šo summu var pietikt līdz pavasarim, bet lielajām saimniecībām, kas ņēmušas kredītus un ieguldījušas fermu attīstībā, būs grūtāk. Domāju, ka kompensācijas jāpiešķir par katru pārstrādei nodoto piena litru, tas būtu godīgi un saprātīgi.”
Andis Vītolbergs, z/s “Muižgaļi” saimnieks: “Eiropas piešķirtā summa nav tik liela, lai to varētu dalīt starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem. Mēs pastāvam uz to, ka nauda jādod zemniekiem, jo pirmsākumos ir piens. Ja zaudējumi sasnieguši ceturto un piekto daļu no piena iepirkuma cenas, tad skaidrs, ka tie ir jākompensē. Es pats neesmu vērtējis cenas veikalos, bet zinātāji teic, ka piena produktu cenas dažiem produktu ražotājiem nav mainījušās, neskatoties uz to, ka zemniekam maksā mazāk. Tas nozīmē, ka daži tomēr turpina pelnīt uz zemnieku rēķina. Šobrīd jāglābj zemnieki, kas ieguldījuši fermu modernizēšanā un ņēmuši kredītus.”
Vladislavs Butāns, SIA “Kalnāji” saimnieks: “Latvijai atvēlētā summa ir stipri pieticīga. Jau tā mēs neesam vienlīdzīgā situācijā ar citām ES dalībvalstīm tiešmaksājumu jomā, un tagad atkal tiekam apdalīti. Kā šo naudu sadalīt? Domāju, ka vajadzētu ņemt vērā govju ražību, jo izmaksas ir augstākas tām govīm, kas dod vairāk piena. Varētu maksāt arī par katru govi vai par nodoto piena litru. Piena kombinātiem dot naudu nebūtu pareizi, ja tie strādā ar plusiem. Uzskatu, ka piena pārstrādes uzņēmumiem šobrīd visvairāk būtu vajadzīgas eksporta subsīdijas, tas palīdzētu mazināt Krievijas sankciju radītos zaudējumus. Šajā situācijā būtu jāvērtē arī lielveikalu darbība – šis jautājums vispār tiek noklusēts.”
Kaspars Putrālis, z/s “Kalējiņi – 1” saimnieks: “Manuprāt, veikalā produkcijas pārdošanas cenas nav samazinājušās par tādu apjomu, kā kritušās piena iepirkuma cenas. Vēl vakar pirku sieru par 7,70 eiro kilogramā, un šāda cena tam bija arī pirms vairākiem mēnešiem. Arī Eiropā nekur nav tik zemas piena iepirkuma cenas, tāpēc nesaprotu, kas notiek šajā valstī. Pagaidām neredzu risinājumu, ko darīt, jo normāli tas nav. Pirms diviem gadiem uzcēlām jaunu fermu vairāk nekā 400 slaucamajām govīm, investējām vienu miljonu latu, ņēmām kredītus. Tagad situācija ir dramatiska, jo nekas neuzlabojas. Aktīvāk būtu jādarbojas Zemkopības ministrijai, lai panāktu lielākas kompensācijas zemniekiem. Es domāju, ka par šiem “izcīnītajiem” septiņiem miljoniem eiro algas ministrijas darbiniekiem nedrīkstētu maksāt, tas nav nekāds panākums. Mēs ar savu mantu esam atbildīgi banku priekšā, bet ministrijai tomēr ir atbildība zemkopju priekšā. Ja nekas nemainīsies, mums būs jābrauc ar mēslu mucām uz Rīgu.”
Uzziņa
* Eiropas Komisija nolēmusi piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, kas tiks novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas embargo. Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija – 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva – 14,1 miljonu eiro. Konkrētāks lēmums par atbalsta piešķiršanas niansēm gaidāms šīs nedēļas beigās.
* Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) kliedē iedzīvotāju pieņēmumu, ka gaidāmais atbalsts piena krīzes risināšanā varētu mazināt piena produktu cenas. “Atbalstu saņems zemnieki, tikmēr uzņēmēji nekādu papildu finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības pagaidām nesaņems, līdz ar to nav pamata cenu samazinājumam,” uzsver LPCS vadītājs Jānis Šolks.
