Piensaimniecības pluss – naudu saražo katru dienu, atzīst “Kalējiņi1” saimnieks 2
“Piensaimniecībai ir nākotne. Lielākais pluss – pie jebkuras piena cenas tu naudu saražo katru dienu,” saka z/s “Kalējiņi1” saimnieks Kaspars Putrālis, kurš Smiltenes novada Bilskas pagastā izveidojis paraugsaimniecību. Saimniecībā ir 450 slaucamas govis, vidējais izslaukums iepriekšējā pārraudzības gadā bija 13 425 kg no govs.
Bilskas pagastā Putrāļu ģimene saimnieko jau piektajā paaudzē. Pēc augstskolas absolvēšanas Kaspars Putrālis gadu stažējies ASV, bet, atbraucot atpakaļ, strādājis labās kompānijās un saņēmis tam laikam labu algu, taču vilcis uz laukiem, pēc darba pa vakariem un naktīm strādājis vecāku saimniecībā. Kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, sapratis, ka vajag ko jaunu un inovatīvu izveidot, un tā arī tapis pirmais SAPARD projekts – pilnīgi jauna govju ferma jeb pirmā nepiesietā govju kūts Latvijā.
Pēc izglītības Kaspars ir diplomēts agronoms. “Visu laiku iets uz to, ka jābūt labākajiem nozarē. Tas ir mans mērķis – darīt visu, kā sirds liek, un tas jāizdara ļoti precīzi, tāpēc man viss ir uz minūtēm, gramiem saplānots,” neslēpj saimnieks.
Viegli pārvaldīt
Līdz šim saimniecībā realizēti teju 20 dažādi projekti, ieguldījumi ir lieli. “Esmu visur, kur ir nauda. Pagājušogad mums atteica, un tā bija pirmā reize, kad pietrūka naudas. Nevar vainot tos, kas strādājuši pie kritēriju izstrādes, bet, manā skatījumā, naudu varēja izlietot labāk un pareizāk. Redzu apkārtējos fermerus un varu vērtēt gan kā ražotājs, gan tirgotājs, jo tirgojam pašu gatavoto spēkbarību. Tas, ka tika veicināta un modernizēta piensaimniecība Latvijā, bija ļoti pareizi, bet to, ka šobrīd saimniecībām ir grūti ar strādāšanu tikai tāpēc, ka uzceltas modernas kūtis, negribu teikt, ka visur zemnieks viens vainīgs. Varēja kopumā visi labāk pastrādāt. Arī banku sektors deva naudu pa labi, pa kreisi, un tas nebija baigi forši. Pēc kāzām vai kara ir viegli runāt. Bet es skatos uz šāda veida grūtībām tā, ka cilvēks pilnveidojas un kļūst arvien labāks. Vienīgā problēma – nervu šūnas neatjaunojas un kļūdas ir diezgan padārgas,” stāsta “Kalējiņi1” saimnieks. Saimniecībā viss izveidots kompakti, ko viegli pārvaldīt. Tajā izvietotas mūsdienu gudrās ierīces, ko saimnieks izmanto, lai redzētu galvenos procesu punktus. Un ne tāpēc, lai vienkārši kontrolētu, bet lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Traktoriem ir GPS sistēmas, lai saprastu, kā labāk darīt un lai ziemas mēnešos varētu analizēt situāciju un izvēlētos labākos laukus un kārtību, kā strādāt, lai optimizētu līdzekļus. “Kalējiņi1” arī palīdz fermeriem izstrādāt dažādus projektus un sniedz padomus, jo pieredze, izveidojot un attīstot saimniecību, ir ļoti liela. Saimniecība var lepoties ar vienu no lielākajiem izslaukumiem valstī. “Nekad neesmu tiecies būt uz izslaukuma pjedestāla, man tas nepatīk. Es vienkārši visu izdaru perfekti pēc noteikumiem tos darbus, kas jāizdara. Govs pirms divsimt gadiem ir bijusi ar četriem pupiem un vēl tagad ir, un nekas nav mainījies. Mēs tikai prasām atbildību no cilvēkiem, lai elementāras lietas tiktu izdarītas,” savus principus stāsta Putrālis.
Saimnieka mērķis vienmēr bijis vienu mašīnu dienā piepildīt ar pienu. Saražoto “Kalējiņi1” nodod “Smiltenes pienam”, ar ko izveidojusies laba sadarbība. “Ja tuvu uzņēmumam ir labs un ļoti kvalitatīvs piens, tas jau vien maksā. Jo pats piens jau nemaksā tik daudz, lai varētu viņu kaut kur vadāt. Lielākais trumpis, kas nāk līdzi precizitātei, ir tas, ka mums ir nemainīgi augsta un laba kvalitāte. Jo zinām, cik beidzamie gadi bijuši grūti piensaimniecībā Latvijā, un ļoti apsveicami, ka daudzi piena pārstrādes uzņēmumi atraduši jaunus tirgus ārpus Latvijas robežām. Lai pierādītu sevi un iekarotu jaunus tirgus, jābūt lētam tradicionālam produktam vai savai odziņai, un odziņu nevar saražot bez augstas kvalitātes piena. Mēs to apzināmies, taču neizmantojam personīgā labuma sasniegšanai. Mēs viens otru respektējam,” par sadarbību ar piena iepircēju stāsta Kalējiņu saimnieks. Šobrīd pieprasījums pēc piena esot milzīgs un nav skaidrs, kāpēc pēkšņi piens kļuvis par deficītu.
Savilka jostas
Šajos gados visa piena nozare ir ļoti novājināta. Putrālis uzskata, ka šajā laikā lopiem bija jābūt augstākā prioritātē par bankām. «Kalējiņi1» centušies izdzīvot, nedodot zemei tik daudz atpakaļ, cik no tās paņemts, un tas nozīmē – zeme tika noplicināta. Jostas tika savilktas, nemainot tehniku tad, kad tas bija vajadzīgs. Šobrīd redzamas sekas, jo izejvielas ir nedaudz sliktākas nekā citus gadus. “Esam profesionālāk strādājuši un dažādas piedevas lietojuši, bet vienalga kvalitāti nedabūjam augšā. Ja viss būtu bijis, kā plānots, slauktu par diviem trim tūkstošiem vairāk no govs. Uz kopējā fona tāpat esam Everests, bet varējām dabūt vēl vairāk,” tā klāsta saimnieks. Viņš nesaprot ES ieviestās kompensācijas par īslaicīgu piena ražošanas samazināšanu. Viņam nekad nav bijusi doma par ražošanas pārtraukšanu. “Šis jautājums jau saknē ir izskausts. Ja šajā vietā ir bijusi piensaimniecība, tad tai te jābūt vēl turpmākos 200 gadus,” uzsver saimnieks.
Arī “Kalējiņi1” nav bijis izņēmums, un situāciju ietekmējis pirms diviem gadiem Krievijas ieviestais embargo. Putrālis spriež, ka labajos laikos ir jāveido drošības spilvens. “Tāpēc mans mērķis ir nepārkarst, bet saprāta robežās izveidot šaha lauciņu, lai šādos brīžos būtu vieglāk strādāt. Strādāt ar pilnu jaudu, kā bija pirms desmit gadiem? Nē, es labāk tagad septiņas reizes nomēru,” viņš secina.
Nule kā atgriezies no ASV, kur apguvis jaunākās atziņas piensaimniecībā. Tas ļauj restartēties un mēģināt ieviest inovācijas arī savā saimniecībā. “Redzu, kā ir citur, un nesaprotu, ko mēs, maza tauta, te varam kašķēties un plēsties par kapeikām. Cilvēki pie tā nav vainīgi. Jāsaprot un jāredz, kas notiek citur. Esam maza laiviņa okeānā, kur, no kuras puses vilnis nāk, uz to pusi laiva iet. Un, ja mēs mazajā laiviņā nevaram sadalīt, kurš airēs un uz kurieni, par ko vispār varam runāt. Bet mūsu zeme ir unikāla vieta pasaulē, kur vienmēr atgriezties un strādāt. Mēs zinām, kas notiek pasaulē. Un tas, ka mums bišķi mazāk par pienu samaksā, tas nekas nav. Par to jāpasmaida,” atklāj Putrālis. Kopumā Latvijā viņš kā uzņēmējs redz labas iespējas attīstībai. Citviet Eiropā tādu iespēju vairs neesot, jo tad kāds ir jāpārpērk, taču tas vairs nebūs paša izlolots sapnis un radīta vērtība. Putrālis savu uzņēmumu radījis no nulles, tas ir paša izlolots, un tā ir vērtība. “Tu saproti, cik katrs bruģa klucītis maksājis, un spēj to novērtēt. Domāju, ka daudzi neapzinās ne paša, ne apkārtējo lietu vērtību, un tas ir viens no tautas klupšanas akmeņiem. Ka nesaprotam, cik esam bagāti un cik vērtīgi, dzīvojot un strādājot šeit. Es saviem četriem bērniem – Eduardam, Katrīnai, Jānim un Elzai – radu apstākļus, lai viņiem būtu interesanti šeit palikt. Mana prioritāte tagad ir bērni, pārējais viss tam ir tikai pakārtots,” atklāj Putrālis. Vienlaikus viņš saka lielu paldies komandai, ar kuru kopā izveidota paraugsaimniecība.
Viedoklis
Evija Līva, “Swedbank” lauksaimniecības menedžere Vidzemē: “Zināšanu nodošana no paaudzes paaudzē ir vienmēr bijusi svarīga lauksaimniecībā, bet mūsdienās informētībai un zināšanām ir liela nozīme arī plašākā mērogā. Spēja laikus reaģēt tirgus apstākļu pārmaiņu laikā nereti nozīmē, ka saimnieks ir iepriekš izmantojis iespējas smelties pieredzi gan no pašmāju kaimiņiem, gan ārvalstu kolēģiem. Prieks novērtēt ZS “Kalējiņi1” sasniegto, kā arī redzēt, ka saimnieks labprāt dalās pieredzē un padomos ar ikvienu, tajā pašā laikā nemitīgi arī pats papildinot zināšanas ārpus Latvijas. Apzinoties, ka kooperācijā un sadarbībā ir spēks, arī jaunām zināšanām ir jākalpo kā regulāri lietotam instrumentam biznesa izaugsmē.
ZS “Kalējiņi1″ ir sakārtota un tehnoloģiski attīstīta saimniecība, kurā mijiedarbojas gan paaudžu pieredze un pedantiskums, gan nākotnes redzējums un pelnītspējā balstīti lēmumi. Šādām saimniecībām ir iespēja lauzt stereotipus par dzīvi laukos un radīt pārliecību jauniešiem, ka lauksaimniecībai ir nākotne.”
Nākotnes iezīmes
Zemnieku saimniecība “Kalējiņi1”
* moderna piensaimniecība;
* ieviestas jaunākās tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi; l saimniecībā izmanto jaunākos zinātnes sasniegumus;
* paaudžu pēctecība, jaunā paaudze tiek ieinteresēta saimniekošanai laukos.
Avots: z/s “Kalējiņi1”
PUBLIKĀCIJA TAPUSI SADARBĪBĀ AR SWEDBANK
