Pērn 281 saimniecībai liegts realizēt pienu sliktas kvalitātes dēļ 0
Lasītājs jautā.
Veikalā nopirku pasterizēta piena paku, bet, to atverot, pretī “uzsita” izteikta kūts smaka. Iepriekš tā nebija gadījies. Vai pie vainas slikta lopbarība vai ražotāja paviršība? Ilze Rīgā
Minētajā gadījumā piens nav kaitīgs veselībai, tomēr tādam produktam nevajadzētu atrasties tirdzniecībā, “LA” atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Zeltīte Skalberga.
Pasterizētam pienam garša un smarža ir tīra, bez blakus piegaršas un smakas. Tomēr dažkārt gadoties, ka pienam var novērot dažādus garšas un smaržas defektus, ko izraisa vairāki faktori. Piemēram, slikta ventilācija kūtī, piena neatdzesēšana laikus, sanitāro apstākļu neievērošana. Sasmakusi vai pelējuma garša pienam rodas arī tad, ja govs gremošanas traktā savairojas neraksturīga mikroflora, piemēram, sviestskābes baktērijas. Piena kvalitāte var pasliktināties arī tad, ja dzīvniekam nav nodrošināta kvalitatīva barība, taču katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi.
Ja piens nav atbilstošas kvalitātes, PVD pieņem lēmumu un reģistrē aizliegumu Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Pagājušajā gadā PVD 281 reizi noteicis šādu aizliegumu piena ražošanas saimniecībām. Vēl gadu iepriekš šādu gadījumu skaits bijis 258, bet vēl pirms gada – 354.
Ja pienam ir bijusi kāda no iepriekš minētajām nepatīkamajām smakām, tā var saglabāties arī biezpienā, sviestā un citos produktos, kuri no šī piena ražoti. Tāpēc uzņēmumi pienu šķiro, veicot arī organoleptisko pārbaudi, un nepieņem pienu ar neraksturīgu smaržu. Uzņēmumam ir arī jāpārbauda galaprodukcija, lai nepieļautu tādu produktu nonākšanu tirdzniecībā, kam ir neraksturīga smarža vai garša.
Zemnieku pārstāvis, LOSP piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis “LA” apliecināja, ka PVD pamatīgi kontrolē saimniecības. “Ja pēc kontrolēm piens neatbilst kvalitātes kritērijiem, tādu nevar laist realizācijā, jo gan ražotājam, gan pārstrādātājam, gan veikalam, gan arī pircējam ir jābūt pārliecinātam par produkta drošumu un kvalitāti.”
Savukārt Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks teica, ka piena kvalitātes pasliktināšanos neesot novērojis. “Protams, barība var ietekmēt piena garšu un kvalitāti, bet saimnieks, apzinādamies, ka viņa ražoto produktu pārdos, un zinot kopējo kontroles sistēmu, labi saprot, ka ar sliktāku pienu tālu netiks. Tāpēc, ja tiešām ir bijis neatbilstošas kvalitātes piens, jāmeklē iemesli, kāpēc,” tā J. Šolks. Viņaprāt, arī katrs sevi cienošs piena uzņēmums, tāpat kā piena ražotājs, rūpējas par to, lai produkts būtu atbilstošs un droši lietojams pārtikā. “Bet, no otras puses – tā kā piens ļoti viegli sabojājas, pilnībā nevar izslēgt šādas situācijas. Lai precīzāk komentētu konkrētos gadījumus, nepieciešams zināt, vai tas ir bijis pasterizēts piens vai ne, Latvijas vai ievestais, kurā veikalā tas iegādāts, derīguma termiņš, ražošanas partijas numurs (ja tas ražots kādā konkrētā uzņēmumā). Tad krietni precīzāk varam izanalizēt un secināt, kāds piens tas ir bijis, un, ja neatbilst, tad kāpēc.”
Tikmēr PVD pārstāve rezumē: “Zinot ražotāju un produkta ražošanas partiju, uzņēmumā var izsekot, no kurām saimniecībām pieņemts piens, tad var braukt pārbaudīt, lai noskaidrotu, kas konkrētā gadījumā ir par iemeslu, kāpēc piens ir ar neraksturīgu smaku. Tādēļ patērētāji, kuri konstatējuši pienam neraksturīgu smaržu vai garšu, aicināti par to ziņot dienestam, minot konkrētā produkta nosaukumu, ražotāju un derīguma termiņu vai partijas numuru.”
