Pienrūpnieki: Piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai 0
Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, jo tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma, norāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Viņš piekrīt, ka depozīta sistēma ļauj panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. omēr šis raksturojums nav attiecināms uz piena produktu iepakojumu.
“Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Priekšlikums mums nav saprotams – piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma,” norāda Šolks.
Piensaimnieku pārstāvis akcentē, ka tādus produktus kā piens un jogurts iedzīvotāji visbiežāk patērē mājās, līdz ar to izmantotais iepakojums jau tagad nonāk šķirošanas konteineros, kas izvietoti māju tuvumā, un tālāk tiek nodots pārstrādei. Lai depozīta sistēma veiksmīgi papildinātu esošo atkritumu apsaimniekošanas modeli, tajā nepieciešams iekļaut tos dzērienus, kuriem ir vislielākais risks nonākt dabā vai pilsētvidē un kuri visbiežāk tiek patērēti, esot ceļā vai pie dabas, nevis piena produktus.
“Piena produkti un to īpašības ievērojami atšķiras no pārējiem dzērieniem, kas tiek iekļauti depozīta sistēmā. Piena produkti daudz ātrāk bojājas, tie ir biezi šķidrumi, kā arī to atliekas saglabājas iepakojumos. Šādu iepakojumu uzglabāšana mājsaimniecībās, lai tos vēlāk nogādātu uz pieņemšanas punktiem, iedzīvotājiem nav ērta – jārēķinās ar nepatīkamu aromātu un iespēju, ka ātri parādīsies pelējums. Jāņem vērā, ka šo iepakojumu mazgāšana nav lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa un ūdens patēriņš, rada liekas izmaksas un padara šo ideju neizdevīgu patērētājiem,” skaidro Šolks.
Tāpat produktu nodošana radītu higiēnas riskus arī mazumtirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti. Problēmas radītu arī taras pieņemšanas automātu pielāgošana. Papildu funkciju ieviešana prasītu nesamērīgas investīcijas, kā arī aizkavētu sistēmas ieviešanu kopumā.
“Piena ražotāji ir pievienojušies citu Latvijas dzērienu ražotāju aicinājumam nekavēties ar jau izstrādāto depozīta likumdošanas projektu. Depozīta sistēmas ieviešana ir liels izaicinājums, to pierāda arī citu valstu pieredze. Uzskatu, ka ritenis nav jāizgudro no jauna, lai Latvijā nodrošinātu efektīvu dzērienu iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Ir jāņem piemērs no tām valstīm, kur sistēma jau veiksmīgi darbojas un jau ir sasniegusu augstus rādītājus,” rezumē pienrūpnieku pārstāvis.
Jau ziņots, ka Saeima turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi būs norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.
Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.
