Pienīgākās govis – Blomē un Jeros 0
Latvijas piena ražotāji jau vairāk nekā desmit gadus izmanto pasaulē labāko ģenētisko materiālu. Saimnieki, kas spēj sabalansēt dzīvnieku ģenētisko potenciālu ar atražošanu, ēdināšanu un ciltsdarbu, no sava ganāmpulka jau šobrīd iegūst pasaules līmeņa izslaukumus.
2010./2011. pārraudzības gadā visvairāk – septiņas – ražīgākās Holšteinas šķirnes govis no top 20 pieder Rūjienas novada Jeru pagasta z/s Ceriņi, savukārt astoņas ražīgākās Latvijas brūnās – Smiltenes novada Blomes pagasta z/s Dimanti.
Agro Tops šā gada sākumā jau rakstīja, ka pašas ražīgākās govis aizvadītajā pārraudzības gadā bijušas z/s Dimanti 315 govju ganāmpulkā. Te HM šķirnes govs Norisa otrajā laktācijā deva 18 225 kg piena, kas bijis augstākais izslaukums no govs Latvijā. Arī sarkano govju rekordiste mīt Dimantos – LB šķirnes govs Ziedīte ceturtajā laktācijā saviem saimniekiem deva 15 523 kg piena. Šajā numurā iepazīstinām jūs ar pārējām govīm izcilniecēm, kas saskaņā ar pārraudzības datiem pērn ir devušas augstākos izslaukumus Latvijā.
Signāls, kas jāņem vērā
Uzlabojoties govju audzēšanai un ēdināšanai, Latvijas piena ražotāju rīcībā katru gadu ir arvien vairāk augstražīgu govju, kuru izslaukumi pārsniedz Latvijas brūnajām (LB) 12 tūkst. kg, Holšteinas šķirnes govīm 15 tūkst. kg laktācijā. Šādus rādītājus nodrošina arī ģenētiskais potenciāls, kurā pamatā ir mērķtiecīgs darbs dzīvnieku atlasē, novērtēšanā un atbilstoša vaislas materiāla izmantošanā. Taču šādas izcilnieces, kas dod 10 tūkst. kg piena, nemaz nerunājot par 12 un vairāk, nav visos ganāmpulkos, lai gan dzīvnieku ģenētiskais potenciāls atļautu slaukt arī vairāk.
Augsti izslaukumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, skaidro Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciālists Māris Līdaks. Viens no tiem ir labi (intensīvi) izaudzēta tele. 14 mēnešu vecumā, sākoties sēklošanai, HM jāsasniedz vismaz 400 kg dzīvsvars, bet LB vismaz 380 kg. “Saimniekam ir jāveic dzīvnieku atlase. Tas nozīmē, ka ne visas telītes, kas piedzimušas un izaugušas, var atstāt ganāmpulka turpināšanai. Ja mātei ir bijuši zemāki izslaukumi vai ir kādi eksterjera trūkumi, tad tā ir jābrāķē. Atražošanai var atstāt tikai meitas no labākajām govīm,” uzsver M. Līdaks.
Būtisks faktors augstu izslaukumu iegūšanā ir sabalansēta barība, kas piemērota augstražīgām govīm. “Govs pienu ražo tikai no tās barības, ko tā ir uzņēmusi. Ja barībā ir deficīts, bet ģenētika liek ražot vairāk, tad govs tērē sava organisma rezerves, kas izjauc vielmaiņu,” skaidro ciltsdarba eksperts.
No divdesmit ražīgākajām HM govīm sešas jau ir aizsaulē, no brūnajām – piecas. HM likvidētas lielākoties trešajā laktācijā, kamēr LB ceturtajā. M. Līdaks šīs atšķirības skaidro ar šķirnes īpatnībām. Latvijas brūnajai ģenētiski ir nedaudz mazāks izslaukums, bet tai piemīt kāda īpatnība – spēja sevi saglabāt. Ja dzīvniekam kaut kas trūks, tas neizmantos sava organisma resursus piena ražošanai, bet saglabās veselību, līdz ar to ganāmpulkā dzīvos ilgāk. Savukārt melnraibajām govīm ir specifiska ģenētika – tām nav būtiska pašas veselība un atražošana, galvenais dzīves uzdevums ir ražot pienu. Līdz ar to HM no tā reizēm cieš. “Tā pasaulē ir parasta prakse, ka Holšteinas govis intensīvā režīmā spēj strādāt tikai divas trīs laktācijas. Taču Latvijā nav tik lieli izslaukumi, un šim rādītājam vajadzētu būt augstākam – vismaz 3,5 laktācijas,” uzskata M. Līdaks.
Augstražīgas govs izaudzēšana ir dārgs process, tāpēc ekonomiski svarīgi, lai govis pēc iespējas ilgāk saglabātu veselību un dotu augstus izslaukumus. Tas nozīmē, ka saimniekiem vajadzētu sabalansēt govs izslaukumu ar atbilstošu barības kvalitāti (enerģija, proteīns, sausna), vitamīniem, minerālpiedevām.
Konsultants rekomendē pāru atlasi
Latvijā vidējā izslaukuma potenciāls ir vismaz 8900 kg no govs, pretstatā esošajam 6128 kg, jo vaislas buļļu mātēm vidējais izslaukums ir 12 100 kg. Kāpēc lielākajai daļai Latvijas ganāmpulku nav pat puse no šī izslaukuma? Ciltsdarba eksperts M. Līdaks uzskata, ka tas ir mūsu salīdzinoši mazo ganāmpulku dēļ, kuros nevar paēdināt govis pilnvērtīgi un nav arī pietiekams dzīvnieku skaits, no kā atlasīt labākos. Lai paplašinātos, tiek atstātas visas teles, un no tā cieš ciltsdarbs. “Ir dažādi ceļi, kā kāpināt kopējo izslaukumu – vieni izvēlas palielināt dzīvnieku skaitu, citi izkopt dzīvnieku kvalitāti,” viņš piebilst.
Ilmārs Gruduls, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultants piena kvalitātes jautājumos, saka, ka nereti zemnieki, lietojot pasaules līmeņa ģenētiku, brīnās, kāpēc ganāmpulka izslaukums nav tik liels, kā gribētos. “Ja nopērkat pasaules labāko bulli, tas vēl nenozīmē, ka nākamā paaudze dos pasaules labāko izslaukumu. Lai kāpinātu izslaukumus, bullis jāizvēlas, ne tikai ņemot vērā mātes produktivitāti, bet arī eksterjera īpašības, tas ir, tesmeņa pieslēgums, kāju veselība u. tml. Ja jūsu govij ir kāda neliela kļūda un uzliksiet bulli, kas šo kļūdu, iespējams, pastiprinās, tad izslaukums ies nevis uz augšu, bet uz leju. Diemžēl ir pārāk maz zemnieku, kas piemeklē buļļus, veicot tā saucamo pāru atlasi.” Pāru atlasē vispirms tiek novērtēts ganāmpulks (tā ir atšķirīga vērtēšana kā pārraudzībā vai selekcijā) un identificētas uzlabojamās pazīmes, bet pēc tam piemeklēti divi trīs buļļi, kas to varētu veikt.
LLKC konsultanti pāru atlasi neveic, taču konsultē ēdināšanas jautājumos. “Jebkurš lauku attīstības speciālists māk izveidot barības devu govīm ar vidējo izslaukumu 6000 kg, ja izslaukumi ir 10 tūkstoši un vairāk, ir vajadzīgas specifiskas zināšanas,” piebilst I. Gruduls.
Lai palīdzētu iegūt informāciju par jaunākajām piena ražošanas metodēm, LLK C izveidojis interneta rīku Racionāla piena lopkopības modeļa izvēle, ko var apskatīt: http://rpl.llkc.lv.
Ar šīs programmas palīdzību pašiem iespējams aprēķināt saimniecības izmaksu ietekmi uz piena cenu. Interneta rīkā ir iekļautas četru dažādu lielumu fermu tehnisko projektu skices (60, 108, 300, 500 govīm) un piensaimniecības kompleksa izbūves izmaksas. Informācijas daļā iekļauti apraksti par šķirnēm, slaukšanas tehnoloģijām, dzīvnieku ēdināšanas pamatprincipiem, to labturību un informācija par ganāmpulka atražošanas rādītājiem, biežāk novērotajām dzīvnieku slimībām.
Par augstākiem izslaukumiem – lielākas subsīdijas
Šogad par katru pārraudzībā esošu govi, no kuras izslaukti 5000–6999 kg piena, un pirmpienēm, kurām nav noslēgta standartlaktācija, zemnieki saņems atbalsta maksājumu Ls 67,50, bet par govi, no kuras izslaukti 7000 kg piena un vairāk – Ls 77,50. Šis atbalsts paredzēts ciltsdarba veicināšanai piena ražošanas nozarē, lai saglabātu un uzlabotu govju genotipu un veicinātu ģenētiski augstvērtīgu jaundzīvnieku ataudzēšanu ganāmpulkos. Šo atbalstu piešķir, ja līdz 2012. gada 1. martam ganāmpulkā ir vairāk nekā piecas slaucamās govis.
Tiek prognozēts, ka šis atbalsts varētu tikt izmaksāts ne agrāk kā maija otrajā pusē.
