Pienenes, nātres un citi veselīgi augi: kā tos vislabāk pagatavot ēšanai 0
Avots: Māra Lapsa, “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Ne jau tikai lielveikalos un tirgos var atrast ēdienu pagatavošanai nepieciešamo. Ar groziņu uz elkoņa var doties uz mežu, pļavu un dārzu, kur ir liela savvaļas augu bagātība. Tie ir īsta vitamīnu un minerālvielu bumba, tāpēc būtu grēks tos neiekļaut uzturā.
Vispirms – pumpuri, tad nezāles
Pavasara sākumā ir lapu un pumpuru laiks. Tajos ir koncentrētas visas bioloģiski aktīvās vielas, kas attīra organismu, uzlabo vielmaiņu, stiprina imunitāti un dod enerģiju. Tad jau seko pļavu augi un dārza nezāles. “Rosoties pa dārzu vai ejot staigāt dabā, vienmēr var atrast kaut ko uzturā izmantojamu, vienīgi augi ir jāpazīst, nedrīkst plūkt jebko, kas ir zaļā krāsā. Pirmkārt, jāņem tikai tas, ko pazīst, un, otrkārt, nevajag ņemt lielā daudzumā, bet sākt ar mazumiņu, jo jaunie savvaļas augi ir ļoti spēcīgi – cilvēka organisms nav pieradis pie tik koncentrētām vitamīnu un minerālvielu devām. Ja šos augus patērē vairumā, var būt slikta dūša vai citi veselības traucējumi. Kad organisms ir pieradis, var palielināt patērēto savvaļas augu daudzumu,” vērtīgus padomus dod Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes docente Vaira Kārkliņa, kurai savvaļas augu izmantošana uzturā ir vaļasprieks vairāk nekā desmit gadus. Viņa Liepājā izveidojusi Dabas studiju, kur interesentiem māca iepazīt augus – kā tos lietot, lai uzturētu veselību. Ir arī pašas gatavotu dabas produktu veikaliņš.
Pirmais savvaļas augu trijnieks, kas no zemes izspraucas pavasarī, ir nātres, gārsa un pienenes, norāda Vaira Kārkliņa.
1. Pienenes – no zieda līdz saknei
Daudzas noteikti ir gatavojušas medu, precīzāk – sīrupu no pieneņu ziediem, taču ziedlapiņas var arī izmantot, lai pagatavotu spēcinošu dzērienu. “Ņem trīs četrus pieneņu ziediņus, izplūkā ziedlapiņas, liek glāzē un aplej ar aukstu ūdeni, un patur pāris stundu. Būs bagātināts ūdens, ko dzert ikdienā,” iesaka savvaļas augu pazinēja. “Pieneņu ziedlapiņām ir brīnišķīga medaina smarža, tās ir bagātas ar dažādām minerālvielām un fermentiem, kas uzlabo gremošanu.”
Jāatceras, ka pienenes ir bagātas ar rūgtvielām. Tās ne vien veicina gremošanas sulu izdalīšanos, bet arī cilvēku dara laimīgu, piebilst Vaira Kārkliņa. “Pienenes ir labs līdzeklis pret depresiju gan ar savu saulaino krāsu, gan rūgtvielām, ko satur. Zinām, ka garastāvokli uzlabo šokolāde un kafija, bet varbūt daudziem būs jaunums, ka enerģētiski uzlādējošu dzērienu var pagatavot arī no pieneņu saknēm. Tās nomazgā, sagriež salmiņos, izžāvē istabas temperatūrā, mazliet apgrauzdē, lai būtu izteiksmīgāka garša. Gatavojot dzērienu, trīs četras izkaltētas pieneņu saknes aplej ar karstu ūdeni un ļauj 20 minūtes ievilkties. Lai dzēriena garša būtu izsmalcinātāka, var pievienot mandeļu pienu (var izmantot arī govs pienu) un medu.”
Ja pieneņu saknes savāktas un izkaltētas tik daudz, ka pietiks ilgākam laikam, var nedaudz pievienot kaltētus un nedaudz apgrauzdētus burkānus – tad dzēriens izdosies saldāks.
Savukārt no pieneņu lapām var pagatavot salātus. Vienas pašas tās, protams, būs rūgtas, tāpēc garšas līdzsvarošanai var pievienot ābolu, apelsīnu, maizes grauzdiņus, svaigo sieru un mazliet citrona sulas. “Parasti es izeju cauri dārzam un paskatos, ko vēl varētu pievienot pieneņu lapu salātiem. Tās var būt gārsas, mārpuķītes vai nātres lapiņas, arī kāda zaļo salātu lapa.”
Salātu mērcei Vaira Kārkliņa iesaka izmantot ķirbju sēklu, kaņepju sēklu vai saulespuķu sēklu eļļu ar dažādiem garšaugiem, piemēram, timiānu un dillēm. “Lieliska salātu mērce sanāk no ābolu etiķa un medus, kas ir gan garšīga, gan veselīga.”
Vaira Kārkliņa iesaka pilsētniekiem vienu balkona kasti sastādīt ar savvaļas augiem, piemēram, gārsu, pienenēm un nātrēm.
2. Gārsa nav tikai nezāle
Daudzi gārsu pazīst kā praktiski neiznīdējamu nezāli dārzā. Taču gārsa ir ļoti vērtīgs augs, jo satur mikroelementus un minerālvielas, aminoskābes, ēteriskās eļļas un augu olbaltumvielas. Pavasarī maigās, vēl neatvērušās gārsas lapiņas ir pirmie salāti. Gārsu izmanto līdzīgi kā spinātus: gatavo salātus, zupas, biezeni, var arī ieskābēt kā kāpostus.
“Gārsa šķīdina sāļus, kas ziemā uzkrājušies, un palīdz izvadīt no organisma,” Vaira Kārkliņa uzteic auga labās īpašības. “Jāvāc jaunās lapiņas, kas sakļāvušās kopā, jo vēlāk lapiņās ir pārāk daudz celulozes un tās kļūst praktiski nesagremojamas. Ja gārsa dārzā jau pāraugusi, vajag nopļaut, lai varētu augt jaunās lapiņas.” Garšīgu dzērienu iegūst, ja gārsas lapiņas atstāj uz nakti ābolu sulā un nākamajā dienā to atšķaida ar ūdeni.
Augu pazinēja atklāj, ka nemēdz uzturā lietot tikai viena veida savvaļas augus, parasti savāc vairākus un, piemēram, gatavo salātus.
Gārsu nevajadzētu lietot bieži un lielā daudzumā, piemēram, dzert glāzēm no gārsas izspiestu sulu – šāda deva organismam var izraisīt šoku, tāpēc jāsāk ar karotīti sulas. Savvaļas augu sula jāatšķaida ar ūdeni, nedrīkst dzert koncentrātu.
3. Nātres ne vien zupā, bet arī kotletēs
Tās ir bagātīgs C vitamīna un dzelzs avots, tīra asinis. Nātres var pievienot zupai, omletei, makaroniem, pankūkām un sviestam, var gatavot pesto. “Nātrēm ir ļoti specifiska garša, kas kādam arī var nepatikt. Augs satur daudz dzelzs, attiecīgi ir šī dzelzs garša. Tāpēc sākumā ēdienam noteikti jāpievieno mazāk nātru. Ja garša šķiet patīkama, nātru daudzumu var palielināt. Es ieteiktu sākt ar smūtiju, nevis salātiem – nātres sablendēt ar kefīru vai bezpiedevu jogurtu,” ar veselīga dzēriena recepti dalās Vaira Kārkliņa un vienlaikus brīdina, ka ar šā auga lietošanu uzturā nevajadzētu aizrauties, jo nātres biezina asinis.
Augu pētniece izstāsta, kā radusi gatavot nātru zupu. Vispirms uz pannas sakarsētās taukvielās apcep sīpolu un ķiploku, tad pārliek katliņā, pievieno vienu kartupeli (vienai porcijai), lai zupa būtu tumīgāka. Kad kartupelis gandrīz mīksts, pieliek nātru lapiņas vai galotnītes un minūti pavāra. Noņem no uguns, pāris minūšu ļauj pastāvēt, tad pievieno nedaudz citrona sulas, pierīvē muskatriekstu, pieliek ēdamkatori skābā krējuma un visu sablendē. Nātru zupai esot piesātināti zaļa krāsa – pavasara zaļums, kas rosina ēstgribu.
“Pēc maltītes, kas satur nātres, pazūd nogurums un vairojas enerģija. Gadu gaitā eksperimentējot ar savvaļas augiem uzturā, esmu nonākusi pie atzinuma, ka pamatēdieniem nav nepieciešama gaļas piedeva – tie ir garšīgi, sātīgi un pašpietiekami.”
Vaira Kārkliņa ir vairāku grāmatu autore. Daudzu mājas bibliotēkā noteikti ir viņas autordarbs par savvaļas augu lietošanu uzturā un augu hidrolātu gatavošanu, bet patlaban savas zināšanas un pieredzi apkopo, lai varētu izdot grāmatu par savvaļas augu konservēšanu.
Nātru kotletes
• 4 saujas nātru galotnīšu
• 4 rupjmaizes šķēles
• 4 ēdamkarotes auzu pārslu
• 2 ēdamkarotes sviesta
• 100 ml piena
• garšaugu sāls
• muskatrieksts
• pipari
• sīpols
• eļļa
Nātru galotnēm noplūc lapiņas, aplej ar verdošu ūdeni un tūlīt ieliek aukstā ūdenī. Nospiež lieko ūdeni un nātres sīki sagriež. Sīpolu sagriež un apcep sviestā. Maizei nogriež garozu, sagriež kubiņos, aplej ar pienu, ļauj uzbriest, tad nospiež lieko šķidrumu.
Visas sastāvdaļas liek bļodā, pievieno sāli, auzu pārslas, piparus un muskatriekstu, samaisa un 10 minūtes atstāj, lai sajaucas garšas. Tad veido mazas kotletītes un cep uz pannas sakarsētā eļļā.
Maizes vietā var izmantot griķus, tad saistvielai noderēs olas vai linsēklu klijas.
Nātru kūka
Mīklai:
• 300 g pilngraudu kviešu miltu
• 1 tējkarote sausā rauga
• 1 tējkarote sāls
• ūdens
Pildījumam:
• 4 saujas nātru galotnīšu vai lapu
• 1–2 sīpoli
• 2–3 ķiploka daiviņas
• 200 g siera
• 4 olas
• 150 ml skābā krējuma
• sviests vai eļļa
• sāls
• garšvielas
Bļodā miltus sajauc ar sāli, sauso raugu, lēnām lej klāt ūdeni, līdz, vienmērīgi maisot, visi milti ir samitrināti. Mīklai jābūt biezai. Bļodai uzliek vāku un atstāj uz 40 minūtēm uzrūgt.
Nātrēm uzlej verdošu ūdeni, patur dažas minūtes, tad noskalo ar aukstu ūdeni, nospiež un sagriež sīkāk. Sīpolus un ķiplokus sīki sagriež. Uz pannas sviestā vai eļļā apcep sīpolu un ķiplokus, pievieno nātres, nedaudz ūdens, pieliek garšvielas (muskatrieksts, pipari u.c.), sāli un sautē, līdz ūdens iztvaikojis. Atdzesē.
Bļodā sakuļ olas, krējumu, rīvētu sieru, pievieno apceptās nātres.
Mīklu izrullē un ieliek formā, veidojot 2 cm augstas maliņas. Formā ielej sagatavoto maisījumu un cep 200 °C 20–30 minūtes.
PADOMI
• Vitamīni, minerālvielas un mikroelementi savvaļas augos ir lielākā daudzumā nekā kultūraugos.
• Augi jāvāc tikai tik daudz, cik nepieciešams patēriņam.
• Līdz mājām tos labāk uzglabāt grozā, nevis plastmasas maisiņā, kur augi izsutīs.
• Ēdiena pagatavošanai nātres var izmantot visu vasaru, tikai tad jāplūc auga galotnes.
• Nātres var sasaldēt ziemai.
