Pieņemt ģimenē audžubērnu: kam jābūt gatavam un kādas formalitātes jānokārto? 0
Vīziju par Latviju bez bērnunamiem praksē realizēt nav viegli. Audžuģimenēm bieži jāveic garš ceļš, līdz var uzņemt pie sevis bērniņu no bērnunama. Problēmas turpinās arī pēc tam, palīdzot audžubērnam atgūt veselību un dzīvesprieku.
Audžuģimene bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina īslaicīgu aprūpi ģimenē līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties pie saviem bioloģiskajiem vecākiem, tiek adoptēts vai nodibināta aizbildnība. Bērns audžuģimenē reizēm dzīvo piecus gadus un ilgāk.
Juridiskās formalitātes
Kā kļūt par audžuvecāku? Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija skaidro īsi: jāiesniedz iesniegums par audžuģimenes statusa piešķiršanu sava novada bāriņtiesā, pievienojot izziņu no narkologa un psihiatra. Bāriņtiesa mēneša laikā izskata dokumentus, izpēta dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu. Praksē gan tas viss ir sarežģītāk. Lai bāriņtiesa pārliecinātos, ka cilvēki, kuri izteikuši vēlmi uzņemt savā ģimenē bez vecāku gādības palikušu bērniņu, patiešām spēs parūpēties un palīdzēt bērnam, nenodarot viņam vēl lielāku kaitējumu, tiek veikta visai rūpīga izvērtēšana. Ar ko cilvēkam jārēķinās?
Izziņas. Agrāk bija jāsaņem ģimenes ārsta izziņa, psiholoģiskās izpētes atzinums, tagad pašam jāsagādā vien izziņa no narkologa un psihiatra. Ja cilvēks ir uzskaitē pie kāda no šiem speciālistiem, iespējams, tas būs šķērslis audžuvecāka statusa iegūšanai. Par katru izziņu jāmaksā 15–25 eiro.
Bāriņtiesas izvērtēšana. Pēc iesnieguma un ārstu izziņu saņemšanas bāriņtiesa veic rūpīgu izpēti.
Sarunu ceļā bāriņtiesas locekļi vērtē potenciālo audžuvecāku motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē. Sarunu protokoli tiks sastādīti ar katru ģimenes locekli atsevišķi. Ja dzīvo kopā ar vecākiem, bez viņu akcepta par audžuģimeni nevar kļūt. Svarīgi arī, kā pašu bērni uztver šo soli, – ja viņi ir pret, arī tas var būt šķērslis kļūšanai par audžuvecākiem.
Jāatklāj ģimenes materiālais stāvoklis, konkrēti norādot ienākumu avotu, darba samaksas lielumu, kredītsaistības.
Vismaz divi bāriņtiesas locekļi dzīvesvietā sastādīs dzīves apstākļu pārbaudes aktu. Ja viņiem šķitīs, ka māja nav droša bērnam, liks pārbūvēt, sakārtot, piemēram, kāpnēm pielikt margas abās pusēs, salabot kontaktligzdu, ja tā izkustējusies, norobežot kurtuvi no dzīvojamās telpas u.c. Bāriņtiesas locekļi ieskatās pat skapjos, pieliekamajos, pārbauda ledusskapja saturu.
Bāriņtiesa pieprasīs informāciju no sodu reģistra. Ja būs daudz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, par to saņemsiet aizrādījumu. Par audžuvecāku nevar kļūt, ja cilvēks ir sodīts par vardarbību, draudu izteikšanu, tikumības un dzimumneaizskaramības pārkāpumiem.
Sadarbība ar atbalsta centru. Bāriņtiesa veic izvērtējumu mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, uzaicina uz bāriņtiesas sēdi, kur nolemj, vai potenciālie audžuvecāki (viens vai laulātie kopā) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja lēmums ir pozitīvs, ģimenei jāizvēlas atbalsta centrs, ar kuru tā vēlas turpināt sadarbību, un jānoslēdz vienošanās.
Tālāk procesu virza atbalsta centrs.
Audžuvecāku apmācības. Tās ir vismaz 50 akadēmisko stundu apjomā. Tā nav tikai garlaicīga teorijas apguve par bērnu audzināšanu. Apmācības ir veidotas brīvā formā, lietojot jaunākās apmācības metodes, pasniedzēji ir augsta līmeņa profesionāļi, kuri teicami sagatavo pārbaudījumiem, kādi sagaida jauno audžuģimeni, uzņemot savā ģimenē bērniņu ar smagu traumatisku pieredzi. Kopā ar jaunajiem audžuvecākiem ir arī pieredzējis mentors – cilvēks, kam ir liela pieredze audžuvecāku pienākumu pildīšanā un kurš dalās ar vērtīgiem praktiskiem padomiem. Mācību beigās jākārto pārbaudījums.
Prakses laiks. Papildus apmācībām jāiegūst vismaz 16 akadēmisko stundu prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, veicot brīvprātīgo darbu bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs. Prakses daļa tiek organizēta katrai ģimenei vai cilvēkam individuāli.
Psiholoģiskās izpētes atzinums. Būs jāapmeklē vismaz trīs psihologa sesijas, kurās profesionālis izvērtēs potenciālā audžuvecāka piemērotību.
Jārēķinās, ka visu laiku topošos audžuvecākus stingri vērtē visi iesaistītie darbinieki. Mācību beigās atbalsta centrs nosūta bāriņtiesai novērtējumu par piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai, kas sastāv no psihologa izvērtējuma, ģimenes raksturojuma un informācijas par mācību programmas apguvi.
Statusa iegūšana. Mēneša laikā pēc tam, kad atbalsta centrs nosūtījis bāriņtiesai nepieciešamos dokumentus izvērtēšanai, bāriņtiesa vēlreiz veic pārrunas, lai pārliecinātos par gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un atsevišķi nozīmētā sēdē pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu. Viss process aizņem vismaz pusgadu, reizēm pat ilgāk.
Audžubērniņa meklējumos
Pēc pēdējiem datiem (2018. gada jūlija beigas), Latvijā bērnunamos uzturas 924 nepilngadīgie. Varētu domāt, ka pēc apmācībām atbalsta centrs vai bāriņtiesa ļauj izvēlēties bērniņu, ko ģimene var uzņemt. Ne katrs var paņemt audzināšanā zīdaini, jo tad jādodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kuru darba devējs var neatbalstīt, ne visiem ir spēks un izturība audzināt dumpīgu pusaudzi, tāpēc apmācībās ģimenēm māca apzināties savus resursus. Neraugoties uz lielo bērnu skaitu, kas atrodas ārpusģimenes aprūpes centros jeb bērnunamos, joprojām nav izstrādāta vienota datu bāze par visām audžuģimenēm un bērniem, kam nepieciešama ģimeniska vide. Arī šajā jomā daudz kas atkarīgs, cik atvērta un pretimnākoša ir novada bāriņtiesa, atbalsta centrs, ar kuru noslēgts līgums, cik aktīva ir pati audžuģimene.
Atbalsts audžuģimenei un audžubērnam
Bērni, kuri tiek izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm, lielākoties cietuši fizisku vai emocionālu vardarbību, ilgstoši tikuši atstāti novārtā, vecākiem visbiežāk ir smaga atkarība no alkohola vai narkotikām. Dzīvojot šādā vidē, bērns ir ieguvis ļoti traumatisku pieredzi, kas kavējusi viņa attīstību, sabojājusi fizisko un psihisko veselību. Lai palīdzētu tādam bērnam, vajadzīgi lieli līdzekļi, laiks un milzu pacietība.
Lai arī bērniem ir valsts apmaksāta medicīna, rindas pie ārstiem un izmeklējumiem ir trīs un vairāk mēnešu garumā. Ņemot vērā bērnu traumas, viņiem lielākoties nepieciešama ilgstoša psihoterapija. Atbalsta centrs apmaksā vien desmit psihologa konsultācijas gadā. Sociālie dienesti atsakās apmaksāt medicīnas izdevumus, jo to neparedz viņu pašvaldības saistošie noteikumi. Liels atbalsts ir kustība Plecs, kas situācijās, kad atbalsta centrs un sociālais dienests nepalīdz, apmaksā steidzamas ārstēšanas izdevumus, psihoterapiju, speciālistu konsultācijas un nodarbības, piemēram, izdevumus par nodarbībām pie logopēda, speciālā pedagoga. Plecs izveidojis arī mentoru kustību. Katra audžuģimene var noslēgt līgumu ar pieredzējušu mentoru par atbalsta sniegšanu. Mentors ir cilvēks, kam pašam ir liela audžuvecāka vai adoptētāja pieredze, un viņš palīdz risināt krīzes situācijas, stiprina jaunās audžuģimenes. Krīzes situācijā audžuvecāks var zvanīt mentoram jebkurā diennakts laikā.
UZZIŅA
Finansiālais atbalsts audžuģimenēm
Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu. To izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Atlīdzības apmērs atkarīgs no audžubērnu skaita audžuģimenē:
• par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu – 171 eiro mēnesī,
• ja audžuģimenē ievietoti divi bērni – 222,30 eiro mēnesī,
• ja trīs un vairāk bērnu – 273,60 eiro mēnesī.
Pabalsts bērna uzturam. Pašvaldība, kas noslēgusi līgumu ar audžuģimeni, nosaka pabalsta apmēru bērna uzturam. Tas nevar būt mazāks par:
• 215 eiro bērniem līdz 7 gadiem,
• 258 eiro bērniem no 7 līdz 18 gadiem.
Likums nosaka minimālo apmēru, lielākoties pašvaldības nemaksā vairāk, izņēmums ir Rīgas pašvaldība, kas bērna uztura pabalstu noteikusi 322,50 eiro mēnesī.
Pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Šā pabalsta apmēru nosaka katra pašvaldība. Vidēji tas ir 150–180 eiro gadā. Tas paredzēts jauna apģērba, apavu, skolas piederumu, gultasveļas un citu bērnam nepieciešamo preču iegādei. Ir pašvaldības, kas katru gadu prasa atskaitīties ar čekiem izlietotās summas apmērā.
Citi pašvaldības pabalsti. Piemēram, Rīgas pašvaldība maksā pašvaldības atlīdzību par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu 213,43 eiro apmērā, bet tikai tām audžuģimenēm, kuras dzīvo un deklarējušas dzīvesvietu Rīgā, un tikai tad, ja ģimene uzņēmusi ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu ievietotu audžubērnu. Ir pašvaldības, kuras septembrī izmaksā vienreizēju pabalstu 50 eiro skolas piederumu iegādei un kuras sedz medicīniskos izdevumus 100 eiro, bet tie vairāk ir izņēmumi.
