Pieņemot taisnīgu lēmumu par luksusa auto vērtības sliekšņa palielināšanu, valsts piemēro nodokļu kāpumu visiem uzņēmumiem 5
Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis
Šonedēļ Saeimā atbalstītais priekšlikums palielināt reprezentatīvā jeb luksusa auto vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro ir vērtējams pozitīvi un palielinās jaunu automašīnu tirdzniecību, kā arī samazinās vēlmi reģistrēt transportlīdzekļus kaimiņvalstīs, tomēr vienlaicīgi nav atbalstāmi, ka valsts uz šādām lietām raugās caur “ekseļa tabulu”, piemērojot jaunus uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa principus un likmes, kas skars visus uzņēmumā esošos transportlīdzekļus, neatkarīgi no to iegādes vērtības. Valstij ir jāmaina domāšanas pamatprincipi no “nodokļu iekasēšanas” uz “ekonomikas veicināšanu un pirktspējas palielināšanu” – atzīst viens no vadošajiem Latvijā un Baltijā finanšu konsultāciju uzņēmumiem “Grant Thornton Baltic”.
“Tas, ko šobrīd pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas pieņem Saeima, nav tas, ko uzņēmējdarbības vide sagaida. To vienkāršoti varētu salīdzināt ar valsts amatpersonu atalgojuma palielināšanu – pēc līdzīga principa celt atalgojumu, bet vienlaikus visai sabiedrībai piemērot augstāku PVN likmi vai arī vismaz ieviest augstāku progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielo algu saņēmējiem, paaugstinot šobrīd esošo 31% slieksni, lai tādā veidā segtu radīto iztrūkumu valsts budžetā. Luksusa auto vērtības slieksnis bija jāpaceļ, jo tas pēc būtības nepildīja vairāk savu definīciju, bet nav īsti pareiza metodika to darīt uz citu nodokļu rēķina ar tekstu “vieniem dodam, no otriem – paņemam”,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.
Logins norāda, ka pēc būtības uzņēmumiem, kas iegādāsies vieglās automašīnas ar vērtību līdz 75 000 eiro, grāmatvediski tas saglabās savu izdevīgumu pat ar nosacījumiem par citām transportlīdzekļu nodokļu likmju izmaiņām. Līdz ar to jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības nozarei tas būs papildu stimuls noietam, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī valsts ieņēmumus un ekonomiku. Vienīgie, kurus šis Saeimas lēmums negatīvi ietekmēs, būs uzņēmumu pietiekami lielie autoparki, kas izmanto ekonomiskās klases un ekspluatācijā lētākus transportlīdzekļus.
Vienlaikus nav izprotams, kāpēc jāmaina nodokļu aprēķināšanas princips uzņēmumu transportlīdzekļiem – ja iepriekš mērķtiecīgi tika veicināts izmantot ekonomiskākus transportlīdzekļus, nodokļu likmes aprēķinot pēc motora tilpuma, tad šobrīd to noteiks pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Transportlīdzekļiem ar lielāku jaudu šis nodokļa pieaugums var būt pat 20% un vairāk gadā.
Tāpat neizdevīgāki nosacījumi un nodokļu likmes sagaida “zaļo transportu”, kas pēc būtības neatbilst valsts politikai veicināt “zaļā transporta” īpatsvaru ceļu satiksmē. Viens no iemesliem, kāpēc vajadzēja pārskatīt “luksusa auto” vērtības slieksni, bija, lai tas atbilstu hibrīdauto un elektroautomobiļu iegādes vērtībai, un lai pieaugtu uzņēmumu ieinteresētība piemaksāt vairāk, bet izvēlēties savā autoparkā arvien vairāk šādus videi draudzīgus transportlīdzekļus.
“Grant Thornton Baltic” valdes loceklis Raitis Logins norāda, ka “luksusa auto” definīcijas pārskatīšana nav vienīgais nodoklis, kas būtu jāpiemēro reālajai situācijai valstī, ņemot vērā augsto inflāciju. Šobrīd ar steigu būtu jāpārskata veselības apdrošināšanas griesti, līdz kuriem netiek piemērots IIN, kas nav mainīts vairāk nekā 10 gadus un vairs nekādi neatbilst patiesajām ārstniecības izmaksām. Tas liek daudziem darba devējiem izvērtēt līdzšinējās darbinieku motivēšanas programmas ar apmaksātu veselības apdrošināšanu, kas ir negatīvs signāls, ņemot vērā, kādu lomu darba devēju apmaksātā veselības apdrošināšana spēlē sabiedrības veselīguma uzturēšanā.
