Atgriezies pēc 20 gadiem 18
Ekonomikas ministrijai labāk veicies ar atvieglojumu izstrādi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei, ko atzinīgi novērtējuši arī uzņēmumi un organizācijas. Viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, uzņēmums “Accenture” nodarbina vairākus speciālistus, kuru pasē ierakstīta nevis Latvija vai kāda cita ES valsts, bet gan kāda tālāka zeme.
Piemēram, kompānijā jau trīs mēnešus strādā Izraēlas pilsonis Anatolijs Plotkins, kurš, izrādās, ir dzimis Rīgā, bet pēc Rīgas Aviācijas universitātes (tagad Transporta un sakaru institūts) un Rīgas Tehniskās universitātes absolvēšanas izlēma doties uz Izraēlu, kur 15 gadus nostrādāja IT kompānijā “Polycom”. Tur Anatolijam bija izdevies izsisties līdz pat Programmatūras izstrādes departamenta vadītāja amatam, pēc kā sekoja piedāvājums no “Accenture”, ko izlēmis pieņemt. Uz Izraēlu Anatolijs devās tieši darba dēļ – deviņdesmitajos Izraēlā bijusi lielāka nepieciešamība pēc programmētājiem. “Accenture” viņš ir “JAVA” nodaļas vadītājs, taču viņš ir arī sava jaunuzņēmuma “Youwell”, kas izstrādā ar veselību un fitnesu saistītas lietotnes, dibinātājs.
Bez finansējuma piesaistes TUA anulēs
Bez visiem atvieglojumiem un grozījumiem Imigrācijas likumā Ekonomikas ministrija izstrādās arī profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Sarakstu plānots veidot tā, lai izvairītos no situācijas, kurā darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Kā man pastāstīja ministrijā, šobrīd vēl notiek profesiju saraksta sagatavošana (būs gatavs vasarā), taču tajā plānots iekļaut augstas kvalifikācijas speciālistus.
Vai jaunuzņēmumu vīzu saņēmējiem nosacījumi, lai nezaudētu termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), nebūs par bargu?
“Ņemot vērā to, ka visbiežāk ārvalstnieki, kuri vēlas šeit dibināt jaunuzņēmumu un strādāt pie inovatīvās idejas, iebrauc Latvijā ar īstermiņa vīzu (maksimālais termiņš 90 dienas) un pēc tam formē termiņuzturēšanās atļauju, kopējais Latvijā pavadītais laiks var būt līdz pat deviņiem mēnešiem. Mūsuprāt, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izstrādātu sākotnējo prototipu un riska kapitāla investors izšķirtos par lēmumu investēt uzņēmumā,” noteica E. Urpena.
Eksperts: nepieciešama “viedā” imigrācija
Daniels Pavļuts, Latvijas “start-up” uzņēmumu asociācijas valdes loceklis: “Viennozīmīgi atbalstu atvieglojumu radīšanu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei, redzot kādas ir darbaspēka disproporcijas reālajā darba tirgū, cik liels deficīts iezīmējas augstākās izglītības programmu apguvē, cik ļoti mums trūkst un trūks gan informācijas tehnoloģiju speciālistu, gan vispār cilvēku ar eksaktu ievirzi un tehniskajām iemaņām, kas nepieciešamas ražošanā. Ar šo “viedo” imigrāciju, kā mēs to saucam, nodarbojas daudzas valstis, līdz ar to veidojas sacensības par to, kuram būs draudzīgākās piesaistes metodes kvalificētam darbaspēkam. Man gan jāteic, ka jau līdz šim esošais režīms nebija tik slikts – tas bija samērā fleksibls un konkurētspējīgs, taču procedūras vajadzēja padarīt vēl vienkāršākas, lai ar noteikumiem tiktu galā arī tie, kuriem nevajag 10 vai 20 darbiniekus, bet vienu vai divus speciālistus. Pirmā reakcija no cilvēkiem ārvalstīs ir pozitīva – interese par jaunuzņēmumu vīzām ir.”
