Pieņem jaunus MK noteikumus: tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, bet rada asas diskusijas 2
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kas bija ļoti gaidītas izmaiņas, taču vienlaikus atsevišķi aspekti raisīja asas diskusijas. Lai noskaidrotu pakalpojuma saņēmēju viedokli par ieviestajām izmaiņām un pēc tam veiktu turpmākus uzlabojumus, Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā ir veikta pakalpojuma saņēmēju aptauja, tās analīze noslēgsies 12. decembrī.
Pirmie rezultāti pozitīvi
Oktobra nogalē internetā tika izvietoja aptaujas anketa, LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa stāsta, ka to aizpildījuši aptuveni 750 cilvēki ar invaliditāti, kuri saņem asistenta pakalpojumu. To vidū pieaugušie ar dažāda veida funkcionālajiem traucējumiem, kā arī vecāki, kuri aprūpē bērnus ar īpašām vajadzībām.
Ministrijas speciālistiem bija svarīgi noskaidrot šo cilvēku viedokli par vairākiem jaunā modeļa aspektiem, tajā skaitā atskaišu kārtību, vienoto novērtējuma anketu, piešķirto pakalpojuma apjomu un citiem. Lai gan padziļināta analīze vēl tiek gatavota, noteiktu ievirzi jau varot pamanīt.
Piemēram, 77% pozitīvi vērtē sociālo darbinieku attieksmi, piešķirot pilnveidoto asistenta pakalpojumu, bet pāri par 80% ir apmierināti ar jauno atskaišu iesniegšanas kārtību, kura atbrīvo no apgrūtinošās čeku un citu dokumentu vākšanas, kas iepriekš bija nepieciešams, lai pierādītu, ka pakalpojums ir sniegts.
“Svarīgi bija noskaidrot cilvēku ar invaliditāti viedokli, kādēļ viņi pieprasa asistenta pakalpojumu. Visbiežāk bija minēti tādi iemesli kā iepirkšanās, pastaigas, sporta, kultūras vai citu pasākumu apmeklēšana – šādu iemeslu minēja gandrīz piektā daļa respondentu. 40% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka asistents vajadzīgs, lai saņemtu neregulārus, bet 12% – regulārus veselības aprūpes pakalpojumus, daudz retāk norādīts iemesls – lai apmeklētu valsts un pašvaldību iestādes, ietu uz darbu vai mācību iestādi, veiktu brīvprātīgo darbu. Tas ļauj citādi paraudzīties uz mērķgrupas vēlmēm pakalpojuma izmantošanā. Pastaigas un tikšanās ar citiem nepieciešamas katram, kamēr nodarbinātības vai izglītības pasākumi, kuri ir viens no galvenajiem šī pakalpojuma mērķiem, ir aktuāli tikai salīdzinoši nelielai daļai,” atzīst Elīna Celmiņa.
Viņa piebilst, ka tad, kad aptaujas dati būs sīkāk izanalizēti, iespējams, “ieraudzīsim kādas specifiskas tendences dažādām pakalpojumu saņēmēju grupām atkarībā no invaliditātes grupas, funkcionālo traucējumu veida”.
Daļai atbalsts sarūk
Kā izmaiņas asistentu pakalpojumu saņemšanas kārtībā vērtē paši tajā iesaistītie? “Mēs, vecāki, novērtējam to, ka vairs nav tik sīki jāatskaitās un var rēķināties, ka tiks apmaksātas 80 stundas mēnesī. Tomēr daudziem asistentiem tas nozīmē iepriekšējā atalgojuma samazināšanos. Arī kombinēšana ar aprūpes pakalpojumu nenorit tik viegli, kā bija solīts.
Zaudē tie, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts par 80 stundām mēnesī. Jūtams zaudējums ir atņemtā transporta izmaksu kompensācija ārstniecības un brīvā laika pavadīšanas iestāžu apmeklēšanai. Joprojām nav sasniegts mērķis – piesaistīt asistentu ārpus ģimenes, jo alga ap 200 eiro uz rokas nav konkurētspējīga,” atzīst vecāku iniciatīvas grupas pārstāve Dace Voitkeviča.
Labklājības ministrijas pārstāve gan negrib piekrist, kas tas būtu attiecināms uz vairākumu, jo, piemēram, dati par augustu liecinot – vairumam jeb 80% bērnu, kuri saņem pakalpojumu pēc jaunās sistēmas, tā apjoms kļuvis lielāks nekā iepriekš.
“No jauna piešķirto stundu skaits samazinājies nepilniem 20% bērnu un 30% pieaugušo, taču to nevar vērtēt atrauti no pārējiem apstākļiem. Saskaņā ar veco kārtību asistenta pakalpojums reizēm tika piešķirts nekritiski. Dažkārt to saņēma cilvēki, kuri spēj pārvietoties ārpus mājas arī bez citu palīdzības. Arī tiem, kuri spēja savākt vairāk čeku un citu apliecinošu dokumentu, tika apmaksāts lielāks stundu skaits, bet citiem, kuri nebija tik uzņēmīgi, mazāks. Turklāt tas nebija saistīts ar cilvēka pārvietošanās grūtību novērtējumu. Jaunā vērtēšanas anketa ļauj diferencēt piešķirto atbalstu – liels vai ļoti liels, kā arī atsijāt nepamatotos pakalpojuma pieprasījumus,” saka Elīna Celmiņa.
Uz to, ka visas vajadzības ar jauno asistenta pakalpojuma saņemšanas kārtību tomēr netiek nosegtas, norāda atbildes uz anketas jautājumu par palīdzības izmantošanu papildus valsts finansētajam pakalpojumam. No tām redzams, ka daļai cilvēku papildu atbalsts nepieciešams vēl apmēram 15 stundas mēnesī. Diemžēl, slēdzot līgumu ar klientu par asistenta pakalpojuma saņemšanu uz ilgāku laiku, sociālie dienesti vadās no esošās situācijas, kas laika gaitā var mainīties, piemēram, ar ārsta nosūtījumu jāapmeklē ambulatorā rehabilitācija.
2020. gadā asistenta pakalpojumam izlietoti nepilni 18 miljoni eiro, 2021. gadā – 28 miljoni, bet 2022. gadā – jau 40 miljoni eiro. “Ja dati par izmantoto pakalpojumu darba, izglītības, dienas aprūpes centra un citās pozīcijās liecinās, ka tas neprasa tik lielu finansējumu, kā prognozēts, tad ministrija vērtēs, vai ir iespējams palielināt piešķiramo stundu skaitu citām darbībām,” sola Elīna Celmiņa.
Vienā mājsaimniecībā bez sertifikāta
Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju tika noteikts, ka no 15. novembra asistenta un pavadoņa pakalpojumus, kuri tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, drīkstēs sniegt tikai personas ar sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet ar pārējiem asistentiem līgums tiks lauzts un samaksa par sniegto pakalpojumu netiks veikta. Piemēram, Jelgavas pašvaldībā lēsa – tad no 280 pakalpojuma sniedzējiem darbu zaudētu vairāk nekā 30. Bet 16. novembra Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi noteikumos, atļaujot sociālos pakalpojumus bez vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta sniegt personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar pakalpojuma saņēmēju. Tas nozīme, ka uz ģimenes locekli, kurš veic asistenta pienākumus, netiek attiecinātas tādas pašas prasības, kā uz algotu darbinieku.
Ventspils novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Sandra Citoviča šos grozījumus vērtē atzinīgi, jo daudziem asistenta pakalpojuma sniedzējiem ir veselības problēmas, kuru dēļ ir bail vakcinēties, tādēļ viņas skatījumā jaunais rīkojums ir ļoti pretimnākošs, lai cilvēki ar invaliditāti, izejot no mājām, nepaliktu bez palīdzības.
Asistenta pakalpojumu aktivitātēm ārpus mājokļa šobrīd saņem apmēram 10 tūkstoši cilvēku ar 1. un 2. invaliditātes grupu un redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērni. Saskaņā ar statistikas datiem 72% gadījumu šo pakalpojumu sniedza kāds no radiniekiem. Lai gan no 1. jūlija samaksa par darba stundu tika paaugstināta līdz 4,50 eiro pirms nodokļu nomaksas, tā joprojām ir ļoti maza, tādēļ atrast asistentu no malas ir ļoti grūti.
Viedokļi
Ieguvēji – sabiedriski aktīvie
Santa Survila, biedrības “Wings for Wheels” valdes locekle, sociālo konsultāciju grupas vadītāja: “No vienas puses, jaunā sistēma ir laba un atbalstoša, arī atskaišu un birokrātijas samazināšana ir pluss, no otras – zaudētāji ir tie cilvēki ar invaliditāti, kuru ārpusmājas aktivitātes ir neregulāras. Tā kā līgums tiek noslēgts uz trim gadiem un nekādas detalizētākas pārbaudes nenotiek, lai kontrolētu, vai asistenta pakalpojumam piešķirtās stundas tiek izmantotas atbilstoši paredzētajam mērķim, sociālie dienesti izmanto datu bāzes, kuras ir viņu rīcībā, piemēram, valsts izglītības informācijas sistēmu vai uzņēmumu reģistru.
Taču cilvēki asistenta pavadībā mēdz apmeklēt vietas, kuras nav iekļautas nekādos reģistros. Tiem cilvēkiem, kuri vai nu mācās, vai strādā, jaunā kārtība ir izdevīga. Arī es pati esmu sabiedriski ļoti aktīva, studēju, pēc studijām ceru atrast darbu, tādēļ saņemu maksimālo stundu skaitu.
Puslīdz labi klājas arī tiem, kuri apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu, pilda valdes locekļu pienākumus biedrībās, taču tie, kuru ikdienas aktivitātes nav regulāras, asistenta pakalpojumus tagad var izmantot tikai 15–30 stundas mēnesī. Turpretī agrāk, vācot čekus un citus apliecinājumus, viņš pakalpojumu varēja saņemt 30–40 stundas nedēļā. Jaunajā sistēmā vajadzētu paredzēt elastīgāku pieeju katra cilvēka individuālajai situācijai.”
“Palīdzu dēlam, kā vien varu”
Asistente Inese Butāne Jelgavā: “Pēc grozījumu ieviešanas situācija mūsu ģimenē noteikti kļuva labāka. Man ir dēls – pieaudzis cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, kurš invaliditāti ieguva dzīves laikā. Atbalsts viņam nepieciešams visu laiku – 24 stundas diennaktī. Viņš saņem invaliditātes pensiju 190 eiro mēnesī, mēs ar vīru vecuma pensiju par padomju laikos strādāto…
Protams, ka ar tādu naudu viņš nevar izdzīvot. Zobārsta pakalpojumi vien izmaksā 100 eiro. Pirms grozījumu pieņemšanas, kad bija jāvāc čeki, valsts apmaksātiem asistenta pakalpojumiem sanāca vien 30–40 stundas mēnesī. Tagad stundu skaits palielināts līdz 120, jo viņš apmeklē dažādas biedrības. Ienākumi no asistenta pakalpojuma sniegšanas ir liels atspaids – ne jau sev to tērējam, bet dēlam, lai viņš varētu dzīvot atsevišķi (kopā dzīvot nav iespējams), iegādāties apģērbu, apmaksāt telefona rēķinu, būtu siltumā un paēdis. Mēs ar vīru esam jau veci, baidos pat iedomāties, kas notiks, kad dēls paliks viens.”
Strādāt kļuvis vieglāk
Sandra Citoviča, Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja vietniece: “Ar vienoto anketu ir vieglāk strādāt, arī papīru jūgs kļuvis krietni mazāks. Ir klienti, kuriem saskaņā ar jauno kārtību piešķirto stundu skaits mazinās, jo vairāk tiek atbalstītas personas ar invaliditāti, kuras ir darba attiecībās, kā arī tie, kuriem veic regulāras medicīniskās procedūras – ķīmijterapiju vai hemodialīzi, bet lielāko daļu pakalpojuma saņēmēju pēc grozījumu stāšanās spēkā nav skārušas lielas izmaiņas.
Mūsu novads ir liels, tā teritorija ir ļoti plaša, tādēļ ir daudz cilvēku, kuri neapmeklē dienas centrus vai specializētās darbnīcas, regulāri neiet pie ārsta, taču viņiem ir svarīgas šīs brīvā laika stundas, kuru skaits šobrīd ir dubultojies. Agrāk cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem asistenta pakalpojums nepieciešams neregulāri, tika piešķirtas 8 stundas, tagad – 15 vai 30. Protams, tas viņiem ir ieguvums.”
