Pašvaldību pienākums – nodrošināt bērnudārzos izglītību latviešu valodā. Ko izlems Saeimā? 0
Pašvaldībām būtu jānodrošina bērnam iespēja iegūt pirmsskolas izglītību latviešu valodā arī tad, ja brīvas vietas ir tikai mazākumtautību bērnudārzos.
To paredz grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ko izskatīšanai Saeimā iesnieguši pieci deputāti no Nacionālās apvienības frakcijas. Parlaments šos grozījumus vakar nodeva izskatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Par to balsoja valdošā koalīcija, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pret bija “Saskaņa” un Karina Sprūde, kura izstājusies no “KPV LV” frakcijas.
Iecerētās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītību latviski arī mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.
Savukārt ieteiktais grozījums Izglītības likumā nosaka, ka pašvaldībām izglītības iestādes jāfinansē tā, lai katram attiecīgajā administratīvajā teritorijā deklarētajam bērnam būtu nodrošināta iespēja pirmsskolas izglītību iegūt valsts valodā.
Pamatojot likumprojektus, NA deputāts Raivis Dzintars atgādināja, ka šobrīd skolās notiek pāreja uz mācībām galvenokārt latviešu valodā.
Lai ieviestu mācības tikai valsts valodā, nepieciešams laiks, atzina R. Dzintars, bet sākt varot ar bērnudārziem, vienlaikus izbeidzot latviešu bērnu diskrimināciju, kas vērojama jo sevišķi Rīgā, kur uz latviešu bērnudārziem ir krietni garākas rindas nekā uz krievu “dārziņiem”. “Vecāki vēlas sūtīt bērnu latviešu dārziņā un ir spiesti vai nu izvēlēties maksāt privāta pakalpojuma sniedzējam, vai, iespējams, sūtīt bērnu krievu grupiņā. Tāda situācija nav normāla!” teica R. Dzintars.
Viņš arī atzina, ka iesniegtie grozījumi nenozīmē, ka nevar būt arī grupiņas krievu valodā, bet svarīgi, lai visiem, kas to vēlas, būtu pieejams bērnudārzs valsts valodā.
Rīgas domes opozīcija jau mēģinājusi panākt attiecīga lēmuma pieņemšanu pašvaldības līmenī, taču valdošais vairākums, kurā ir “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, ideju noraidīja.
“Acīmredzot Rīgas domes valdošā vara nespēj apjaust, ka okupācijas laiks ir beidzies un bērni nav pelnījuši, ka viņus tur pagātnes rēga gūstā. Ja pašvaldība nespēj rīkoties valstiski, valsts pienākums ir iejaukties,” sacīja R. Dzintars.
Vaicāts, vai vienā bērnudārza grupā bērni varētu mācīties gan latviski, gan krieviski, R. Dzintars “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka iecerēts panākt, lai vairs nebūtu bērnudārzu, kur mācības notiek tikai krieviski: jābūt latviešu bērnudārziem un tā sauktajiem jauktajiem bērnudārziem. Vienā grupiņā latviešu un mazākumtautību valodas gan nevajadzētu izmantot.
Savukārt pret bērnudārziem valsts valodā uzstājās “Saskaņas” deputāti.
Vispirms tribīnē kāpa Vjačeslavs Dombrovskis, kurš cita starpā kādreiz bijis izglītības un zinātnes ministrs. “Protams, ka Rīgā tika atklāti atsevišķi gadījumi, kad latviešu bērns rindu dēļ nespēja tikt latviešu bērnudārzā blakus savai mājai. Bet izrādījās, ka blakus krievu bērnudārzā brīvas vietas bija. Vai tas ir slikti? Jā, tas tiešām ir ļoti slikti, ka ir problēmas ar bērnudārzu pieejamību,” viņš atzina, tomēr apgalvoja, ka no bērnudārzu trūkuma ciešot arī krievvalodīgo bērni, un ieteica valdošajai koalīcijai vairāk uztraukties par veselības aprūpes pieejamību un skolotāju trūkumu.
Viņš arī atklāja, ka no “Saskaņas” vēlētājiem tikai deviņi procenti atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet 18 procenti grib protesta akcijas, vēl 65 procenti neatbalsta, bet uzskata, ka jāmēģina rast kompromisus. Cits saskaņietis – Valērijs Agešins – sacīja, ka likumprojekts radīs nevajadzīgu sociālo spriedzi un papildu izdevumus.
Jāpiebilst, ka no šā mācību gada bērnudārzos ieviestas jaunās Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas jau nosaka, ka galvenajai mācību valodai arī mazākumtautību bērnudārzos un grupās jābūt latviešu valodai.
Taču tas attiecas tikai uz bērniem no piecu gadu vecuma. Latviešu valodas plašāka izmantošana mazākumtautību bērnudārzos jau apstrīdēta Satversmes tiesā un ierosināta lietas izskatīšana, prasot valdībai skaidrojumu.
Valdošā koalīcija pirmdien vienojās, ka pamazām jāvirzās uz mācībām skolās tikai latviešu valodā. Konkrēti likumprojekti, lai šādu kārtību ieviestu, gan vēl nav tapuši.
LNT ziņu video skaties šeit:
