“Pienāks laiks, kad varēsim izgulēties. Bet tas būs pēc kara. Pēc uzvaras,” saka Zelenskis 0
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, sākot noziedzīgo uzbrukumu Ukrainai, pārāk zemu novērtēja gan ukraiņu tautas gatavību pretoties okupantiem, gan savu tiešo pretinieku, Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pirms kara arī pašā Ukrainā daudzi nebija augstās domās par Zelenski, taču bijušais komiķis ir pierādījis, ka ukraiņi uz viņu var paļauties arī grūtos brīžos.
Putins un viņa banda noteikti cerēja, ka Zelenskis rīkosies tikpat gļēvulīgi kā savulaik Kremļa atbalstītais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš 2014. gadā pēc tautas nemieriem steigšus pameta savu posteni un aizbēga uz Krieviju.
Kara pirmajās dienās sabiedrotie piedāvāja Zelenskim pamest galvaspilsētu Kijivu, jo bija ziņas, ka Krievijas specvienības saņēmušas uzdevumu nogalināt Zelenski un viņa valdības locekļus, lai likumīgi ievēlētā prezidenta vietā ieceltu Janukoviču vai tamlīdzīgu Maskavas marioneti. Taču uz amerikāņu piedāvājumu palīdzēt ar evakuāciju Zelenskis atbildēja, ka viņam vajadzīga munīcija, lai cīnītos, nevis palīdzība, lai bēgtu.
“Ja es būtu aizbēdzis, tās būtu manas dzīves beigas. Es būtu dzīvs, bet neuzskatītu sevi par cilvēku, tikai ķermeni. Es vairs nespētu sevi cienīt,” atzina Zelenskis. Kad pēc dažām dienām viņam bija iespēja attālināti uzrunāt Lielbritānijas parlamenta deputātus, Zelenskis atsauca atmiņā Otrā pasaules kara laika britu līdera Vinstona Čērčila apņēmību cīnīties pret nacistiskās Vācijas uzbrukumu.
Ukrainas prezidents uzsver, ka ukraiņi tikpat apņēmīgi cīnīsies pret Putina režīma uzbrukumu. “Mēs nepadosimies, un mēs nezaudēsim. Mēs cīnīsimies līdz galam jūrā un gaisā, mēs cīnīsimies par savu zemi. Mēs cīnīsimies mežos, laukos, piekrastē un ielās,” teica Zelenskis, kura runu britu deputāti uzņēma ar vētrainām ovācijām.
Izgulēsimies pēc kara
Ukrainas prezidents šajās dienās ar savu drosmi izpelnījies visas pasaules apbrīnu. Viņš tiek salīdzināts ar Bībeles tēlu Dāvidu, kurš uzdrošinājās cīnīties pret vareno Goliātu. Un ne tikai cīnīties, bet arī uzvarēt. “Pienāks laiks, kad mēs varēsim izgulēties. Bet tas būs pēc kara. Pēc uzvaras. Pasaulē, kuru mēs vēlamies,” savus tautiešus uzmundrina Zelenskis.
Smalkos uzvalkus viņš ir nomainījis ar militāra stila drānām, rūpīgi iestudētās runas aizstātas ar īsiem paziņojumiem, kas filmēti ar mobilo tālruni un tiek izplatīti sociālo tīklu vidē. Zelenskis kļuvis par visas ukraiņu tautas balsi, paužot nesalaužamu spītu un apņēmību pretoties okupantiem. “Manuprāt, viņi smeļas spēku un pārliecību viens no otra: Zelenskis no tautas un tauta no Zelenska,” secina amerikāņu politikas zinātnes profesors Endrū Poļskis, kurš pētījis kara laika līderus.
Sarunās ar rietumvalstu līderiem Zelenskis nevilcinās norādīt, ka pasaulei nav bezgalīgi daudz laika, lai apturētu Putina režīma agresiju. Zelenskis brīdina, ka katra reize, kad viņš redzams TV ekrānā, var kļūt par pēdējo, jo Kremlis nav atteicies no vēlmes viņu iznīcināt. “Katru rītu es ieslēdzu televizoru un lūdzu Dievu, lai Zelenskis vēl būtu dzīvs,” atzinusi ASV pirmā lēdija Džila Baidena, un šādas lūgšanas noteikti skaita miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Zelenska drosme vēl vairāk izceļ kontrastu ar viņa pretinieku Vladimiru Putinu. Četrdesmit četrus gadus vecais Zelenskis izstaro jauneklīgu enerģiju; viņš nebaidās iziet Krievijas uzlidojumiem pakļautās Kijivas ielās un aprunāties ar vienkāršiem cilvēkiem.
Putins, kuram šogad apritēs 70 gadu, tikmēr arvien vairāk atgādina paranojā ieslīgušu večuku, kurš dzīvo savā iedomu pasaulē un cīnās ar izdomātiem tēliem. Putins pat savus tuvākos līdzgaitniekus nelaiž sev tuvumā un risina sarunas pie vairākus metrus gara galda, lai starp viņu un viesiem būtu drošs attālums.
Putins acīmredzot noticēja pats sava režīma izplatītajiem meliem, ka ukraiņi nav īsta nācija un Zelenskis nav īsts prezidents, tikai tāds neizdevies aktieris, kurš salūzīs pie pirmajām grūtībām. Kremlis cerēja, ka pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā to gaida ātra un nesāpīga uzvara: ukraiņu karavīri metīsies bēgt, bet Zelenskis vai nu atkāpsies, vai arī parakstīs visu, ko Kremlis liks priekšā. Taču izrādījās, ka Putins par zemu novērtējis gan ukraiņus, gan viņu līderi Zelenski. “Kad jūs uzbruksiet, jūs redzēsiet mūsu sejas, nevis muguras,” krievu okupantus brīdina Zelenskis.
Tautā iemīļots komiķis
Krievijas propaganda gadiem ilgi centusies izplatīt melus, ka Ukrainā valda “nacistisks režīms”, kas vajā krievus un citas tautības. Šis apgalvojums šķiet sevišķi absurds, ja ņem vērā, ka Zelenskis ir cēlies no Ukrainas ebreju ģimenes. Viņa vectēvs Otrā pasaules kara laikā sarkanās armijas rindās cīnījās pret nacistiem, bet vairāki ģimenes locekļi tika nogalināti holokaustā, ko nacisti sarīkoja pret Ukrainas ebrejiem.
Zelenskis ir dzimis 1978. gadā, bērnību pavadījis Krivijrihas pilsētā. Viņa tēvs Oleksandrs bija augstskolas profesors, bet mamma Rimma strādāja par inženieri. Padomju laikā tēvs bija nosūtīts strādāt uz brālīgo Mongoliju, kur dažus gadus pavadīja arī Volodimirs. Krivijrihas augstskolā viņš ieguva jurista diplomu, taču nekad nav strādājis šajā profesijā.
Volodimirs jau skolas gados izcēlās ar aktiera dotībām, studiju laikā viņš kļuva par “Jautro un atjautīgo kluba” (KVN) zvaigzni. Piedalīšanās humora šovos drīz vien izvērtās par viņa galveno nodarbošanos un peļņas avotu; kopā ar komandas biedriem Volodimirs braukāja turnejās pa Ukrainu, Krieviju un citām valstīm. Sekoja uzaicinājums strādāt televīzijā, kur Zelenskis kļuva par visā Ukrainā iecienītu komiķi un aktieri.
2006. gadā viņš pat uzvarēja ukraiņu TV šovā “Dejo ar zvaigzni”. Neraugoties uz necilo augumu (170 cm), Volodimirs kādā aptaujā tika pasludināts par Ukrainas pievilcīgāko vīrieti. Ukrainietēm gan nav nekādu cerību iekarot Volodimira sirdi, jo viņš ir laimīgi precējies, jau gandrīz 20 gadu ir kopā ar savu vienaudzi Olenu.
Volodimirs un Olena mācījās paralēlklasēs Krivijrihas skolā, bet ciešāk ieskatījās viens otrā tikai pēc skolas beigšanas. Viņiem ir divi bērni: 17 gadus veca meita Oleksandra un deviņus gadus vecs dēls Kirilo. Olena pēc izglītības ir arhitekte, bet nestrādā šajā profesijā, kopā ar vīru viņa darbojusies televīzijā, rakstīja scenārijus dažādiem šoviem.
Volodimirs ir filmējies arī vairākās kinofilmās, piemēram, padomju kulta filmas “Dienesta romāns” mūsdienu versijā, viņš redzams arī romantiskās komēdijās “Mīla lielpilsētā” vairākās daļās. Senāk viņš cieši sadarbojās ar kolēģiem Krievijā, bet vēlāk Kremļa agresīvās ārpolitikas rezultātā šāda sadarbība kļuva neiespējama.
Dzīvē kā seriālā
Zelenska lēmumu kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu sākumā daudzi uztvēra kā joku un pārpratumu. Prezidenta loma Zelenskim nav sveša, jo viņš vairākus gadus filmējies Ukrainas TV seriālā “Tautas kalps”. Šajā seriālā viņš atveidoja galveno varoni Vasilu Goloborodko, parastu vēstures skolotāju, kuram apriebušās visapkārt redzamās nejēdzības un politiķu korupcija. Kad viens no skolēniem nofilmē dusmīgā skolotāja monologu un ievieto internetā, Goloborodko pēkšņi kļūst par visas tautas varoni, tiek izvirzīts Ukrainas prezidenta amatam un uzvar vēlēšanās, iegūstot milzīgu varu.
TV filmas scenārijs īstenojās dzīvē, jo 2019. gadā Zelenskis tiešām kandidēja uz Ukrainas prezidenta amatu un tika ievēlēts ar pārliecinošu balsu vairākumu. Par nodomu kandidēt prezidenta vēlēšanās Zelenskis paziņoja Vecgada vakarā, tādējādi pamanoties aizēnot iepriekšējā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko svētku uzrunu.
Pirms prezidenta vēlēšanām daudzi prognozēja, ka galvenā cīņa būs starp “šokolādes karali” Porošenko (viņam pieder Ukrainas saldumu ražotājs “Roshen”) un “gāzes princesi” Jūliju Timošenko. Ukrainas politikas veterāne Timošenko, kas daudziem palikusi atmiņā ar savu krāšņo bizi, savulaik bija Ukrainas valdības vadītāja, bet prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča valdīšanas laikā krita nežēlastībā un pat dažus gadus pavadīja cietumā, kur bija ieslodzīta par gāzes darījumiem. Pēc atbrīvošanas no cietuma Timošenko atgriezās politikā un tika uzskatīta par galveno pretendenti uz Ukrainas prezidenta posteni, taču tad uz skatuves parādījās aktieris Zelenskis, kurš bija izveidojis savu partiju “Tautas kalps”.
Zelenskim pirms tam nebija nekādas politiskās pieredzes, ja neskaita prezidenta lomas atveidošanu seriālā. Taču vēlētājiem Zelenska pieredzes trūkums drīzāk izskatījās kā pluss, nevis mīnuss, jo viņiem šķita, ka jebkas būs labāks par līdzšinējo politisko eliti. Pirms vēlēšanām veiktā “Gallup” sabiedriskās domas aptauja atklāja, ka savai valdībai uzticējās tikai 9% ukraiņu, kas bija zemākais rādītājs pasaulē.
Nokaitināja Putinu
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Zelenskis ar savu komandu pārliecinoši apspēlēja gan Porošenko, gan Timošenko; vēlēšanu otrajā kārtā viņš saņēma 73% balsu un tika ievēlēts par Ukrainas prezidentu. Viņa uzvaru daudzi uztvēra kā kārtējo pierādījumu mūsdienu tendencei, ka politika un izklaide ir cieši saistītas un vēlētāji vairāk uzticas aktieriem, nevis politiķiem.
Piemēram, ASV politikā lielus panākumus guvuši aktieri Ronalds Reigans un Arnolds Švarcenegers, arī iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps pirms iesaistīšanās politikā kļuva populārs kā TV šova vadītājs. Ukrainas politikā spilgts piemērs ir galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko, kurš pirms politiķa karjeras kļuva slavens kā pasaules čempions boksā.
Ukrainas prezidenta amatā Zelenskim ātri vien nācās saprast, ka politika nav nekāds joks, no viņa lēmumiem ir atkarīga miljoniem cilvēku dzīve. Ukraina ir milzīga valsts ar vairāk nekā 40 miljoniem iedzīvotāju, bet tikpat milzīgas bija arī problēmas: vāji attīstīta ekonomika, plaši izplatīta korupcija, politiskā sašķeltība un pāri visam vēl konflikts ar agresīvo kaimiņvalsti Krieviju. Maskava sākotnēji priecājās par Zelenska uzvaru Ukrainas prezidenta vēlēšanās, jo domāja, ka ar politisko iesācēju Zelenski būs vieglāk manipulēt. Zīmīgi, ka agrāk Zelenskis ikdienā pārsvarā runāja krievu valodā, par ko viņu kritizēja ukraiņu nacionālisti. Taču pamazām viņš apguva ukraiņu valodu un uzsvēra, ka Ukrainai jāturpina kurss uz pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO. Tas ļoti nepatika Kremlim, kas nekādā gadījumā negribēja pieļaut Ukrainas tuvināšanos NATO.
Pēc viņa nākšanas pie varas Ukrainā daudzi šaubījās, vai Zelenskim izdosies atbrīvoties no oligarhu ietekmes. Zelenska pretinieki uzskatīja, ka patiesībā aiz viņa muguras valsti diriģēs miljardieris Ihors Kolomoiskis. Viņu abu biznesa intereses bija cieši saistītas, jo Zelenska seriāls “Tautas kalps” tika rādīts Ukrainas TV kanālā “1+1”, kas pieder Kolomoiskim. 2016. gadā iepriekšējā Ukrainas valdība nolēma nacionalizēt Kolomoiskim piederošo banku “PrivatBank”, bet Zelenskis nav atbalstījis Kolomoiska centienus atgūt banku.
Zelenskis pēc nākšanas pie varas sākotnēji mēģināja rast izlīgumu ar Maskavu, kas turpināja atbalstīt bruņoto separātistu bankas Ukrainas austrumu apgabalos. Zelenskis pauda gatavību sēsties pie sarunu galda ar Krievijas prezidentu Putinu, lai atrisinātu abu valstu konfliktu. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka miers Ukrainā nekādi neietilpst Kremļa plānos.
Tad arī Zelenskis ieņēma stingrāku nostāju pret Krieviju. Piemēram, viņa valdība vērsās pret oligarhu Viktoru Medvedčuku, kurš tiek uzskatīts par Putina ciešāko sabiedroto Ukrainā (Putins ir Medvedčuka meitas krusttēvs). Pirms gada Ukraina aizliedza vairākus Medvedčukam piederošus TV kanālus, ko apsūdzēja Kremļa propagandas izplatīšanā. Vēlāk arī pats Medvedčuks tika apcietināts, viņam tika noteikts mājas arests.
Domājams, ka tas vēl vairāk nokaitināja Putinu, kurš jau sen kaldināja plānus par Ukrainas pakļaušanu Maskavas varai. Tagad šis plāns tiek īstenots, Krievijas okupācijas spēkiem mēģinot pārņemt Ukrainu savā kontrolē. Taču ukraiņi ar Zelenski priekšgalā izrāda negaidīti sīvu pretošanos okupantiem.
Zelenska cīņas spars arī Ukrainā daudziem bija pārsteigums, jo viņu neuztvēra kā spēcīgu līderi, kara laika prezidentu. Zelenskis agrāk turējās tālāk no armijas lietām, jo militārā joma nebija viņa stiprā puse. Bet tagad okupantu iebrukums ir licis Zelenskim un visai ukraiņu tautai parādīt sevi no labākās puses.
Okupanti neuzvarēs
“Es lepojos ar katru ukraini un ukrainieti, kuri protestē, kuri ņem rokās valsts karogu un rāda krievu karavīriem, ka viņi zaudēs. Noteikti zaudēs, jo nav iespējams uzvarēt cilvēkus, kuri ar kailām rokām cenšas apturēt militāro tehniku. Kuri ir gatavi izraut ieročus no okupantu rokām, lai arī tas nav droši. Taču viņi nav pazaudējuši vārdu “vienotība” un nekad arī to nepazaudēs,” uzsver Zelenskis.
Viņš nevilcinās kritizēt arī Ukrainas draugus un sabiedrotos, aicinot pēc iespējas ātrāk slēgt Ukrainas debesis Krievijas kara lidmašīnām, lai neļautu mest bumbas uz Ukrainas civiliedzīvotājiem. Zelenskis brīdina: ja Putina režīms netiks apturēts Ukrainā, tad Kremlis var mēģināt iekarot arī citas zemes, piemēram, Baltijas valstis.
Šajā cīņā Zelenski atbalsta arī viņa dzīvesbiedre Olena. “Putins ir agresors, kurš domāja, ka ar zibenskara palīdzību pakļaus Ukrainu. Taču viņš pārāk zemu novērtēja mūsu valsti, mūsu tautu un mūsu cilvēku patriotismu. Ukraiņi šobrīd ir ārkārtīgi vienoti, neskatoties uz dažādiem politiskiem uzskatiem, dzimto valodu vai etnisko piederību,” uzsver Olena.
“Kremļa propaganda dižojās, ka ukraiņi viņus sagaidīs ar ziediem kā glābējus, bet tā vietā viņus sagaida ar Molotova kokteiļiem. Ja mēs neapturēsim Putinu, kurš piedraudējis ar atomkaru, visā pasaulē neviens vairs nevarēs justies drošs.”
Zelenskis un Ukrainas tauta šobrīd saņem milzīgu starptautiskās sabiedrības atbalstu. Tagad galvenais uzdevums ir apturēt karu un padzīt Krievijas okupantus no Ukrainas zemes. Nevar būt nekādu šaubu, ka ukraiņi agri vai vēlu uzvarēs, jo Kremlim nav izredžu ilgstoši pakļaut Ukrainas tautu savai gribai. Taču pēc gaidāmās uzvaras ceļš uz labāku nākotni tikai sāksies. Daudzās problēmas, kas bija pirms kara, piemēram, zemais dzīves līmenis, nekur nebūs pazudušas. Vidējā alga Ukrainā bija nedaudz virs 400 eiro mēnesī.
Rietumvalstis gan solījušas atbalstīt Ukrainas atjaunošanu, bet tas būs ilgs un smags darbs. Ukrainas tauta šobrīd ir saliedējusies ap Zelenski, bet pēc kara šo vienotību būs grūti saglabāt. Spilgts piemērs bija britu kara laika līderis Vinstons Čērčils, kurš veicināja savas valsts uzvaru karā, bet 1945. gada vasarā zaudēja parlamenta vēlēšanās. Zelenski gan vairāk varētu iedvesmot kāds cits piemērs: Ronaldu Reiganu daudzi uzskatīja par viduvēju aktieri, bet viņš kļuva par spožu ASV prezidentu, kura īstenotā politika paātrināja PSRS “ļaunuma impērijas” sabrukumu. Jācer, ka bijušais aktieris Zelenskis paliks vēsturē ar to, ka paātrinās Putina radītās impērijas galu.
