Eiropas futbola “tiesnešu klubiņā” pienācis sieviešu laiks 0
Bibiana Šteinhauza kļuvusi par pirmo sievieti, kura galvenās tiesneses amatā vadījusi spēli kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām futbola līgām. Vācijas bundeslīgas čempionāta trešajā kārtā 38 gadus vecā policiste Šteinhauza vadīja Berlīnes “Hertha” un Brēmenes “Werder” maču (1:1), par nosvērto darbību saņemot futbolistu un speciālistu atzinīgu vērtējumu. Visa mača laikā viņa parādīja tikai vienu dzelteno kartīti.
Laba debija
“Apsveicu ar pirmo spēli bundeslīgā. Labs darbs,” savā “Twitter” profilā ierakstīja Minhenes “Bayern” zvaigzne Franks Riberī. Vēl pirms spēles viņai veiksmi novēlēja slavenais spāņu vārtsargs Ikers Kasiljass.
“Katram tiesnesim, vīrietim vai sievietei, allaž ir mērķis tiesāt bundeslīgā. Lai to sasniegtu, esmu ļoti smagi strādājusi vairākus gadus. Kad paziņoja, ka mani paaugstina, nevarēju parunāt. No vienas puses – tas ir atalgojums par lielajām pūlēm, no otras – motivācija turpināt augt. Par sabiedrības un mediju spiedienu neuztraucos,” atzina Šteinhauza, kuras dzīvesdraugs ir pazīstamais angļu tiesnesis, 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālu vadījušais Hovards Vebs.
Bibiana Šteinhauza kopš 2007. gada tiesājusi Vācijas otrajā bundeslīgā un vadījusi izšķirošās spēles sieviešu Pasaules kausa izcīņā un Čempionu līgā. “Viņa šo iespēju nopelnījusi ar lielisku darbu,” Brēmenes komandas galvenais treneris Aleksandrs Nouri tiesneses paveikto vērtē atzinīgi.
Grūti spriest, vai stiprais dzimums patiesi akceptē to, ka laukumā par noteicošo personu kļūst sieviete. Pirms diviem gadiem pussargs Kerems Demirbau, kurš nu jau debitējis Vācijas izlasē, izteicās, ka sievietēm nav vietas vīriešu futbolā, par ko saņēma piecu nedēļu diskvalifikāciju. Toreiz Šteinhauza viņu noraidīja no laukuma otrās bundeslīgas spēlē. Futbols ir tik ātrs, ka tikt līdzi ir ļoti grūti, un izcilai jābūt gan fiziskajai, gan psiholoģiskajai sagatavotībai. Tāpat sarežģīta ir respekta iekarošana. Piemēram, Vācijas kausa izcīņas spēlē Franks Riberī pirms soda sitiena izpildīšanas Šteinhauzai atraisīja futbolzābaka šņores. Var jau teikt, ka drīkstēja pajokot, jo tās bija pašas spēles beigas un bavārieši bija vadībā ar 4:0. Bet vai viņš to atļautos, ja tiesnesis būtu vīrietis?
Buča un aicinājums uz kafiju
Latvijas labākā futbola tiesnese daiļā dzimuma vidū ir Viola Raudziņa, kura pastāstīja, ka Šteinhauzu satikusi pirms vairākiem gadiem UEFA tiesnešu kursos Lisabonā.
V. Raudziņa: Viņas ārējais izskats vien atstāj respektu – garais augums un stāja noteikti ir priekšrocība, tiesājot spēles, īpaši vīriešu. Arī komunikācijas veids ir patīkams un draudzīgs. Viņu gan nevar uzskatīt par izteikti labāko pasaulē, tikpat spēcīgas tiesneses ir arī vairākās citās valstīs.
Cik grūti tiesnesēm ielauzties vīriešu futbolā, un vai viņu skaits tuvākajā nākotnē varētu palielināties?
Sieviešu iespējas vīriešu futbolā ietekmē vairāki faktori – ne tikai fiziskais un psiholoģiskais, bet arī politika. Man pazīstamas tiesneses no Vācijas teica, ka Šteinhauza jau pirms trim gadiem bija gatava tiesāt bundeslīgā, bet Vācijas Futbola federācija nedeva zaļo gaismu. Šobrīd viņas fiziskā forma ir vājāka, bet politika kļuvusi labvēlīgāka. Sieviešu skaits noteikti palielināsies, grieķiete Krisoula Korompilia kopā ar vīriešu brigādi tiesājusi vīriešu Eiropas līgas spēles. Katerina Monzula kā galvenā tiesnese strādā Ukrainas premjerlīgā, Šeina Meisija ir asistente Anglijas premjerlīgā, bet izskatās, ka preses uzmanību vairāk piesaista nekorekti futbolistu un treneru komentāri, nevis tas, cik labi vai slikti viņas veic savus pienākumus. Iespējas ir, un šobrīd arī politika ir mazāks šķērslis, jāspēj tikai fiziski sagatavoties.
Kas ir sarežģītāk vīriešu futbolā – fiziski tikt līdzi ātrumiem vai psiholoģiskā puse?
Grūtāk ir fiziski – tikt līdzi ātrajiem uzbrukumiem. Vairāk ir augstas intensitātes sprinta un lielāks nogurums. Lai gan ir arī spēles, kuras viegli lasīt un izsekot līdzi, kur tiks dotas piespēles. Tad arī fiziski nav grūti. Man bijušas dublieru čempionāta spēles, kurās abām komandām puse sastāva ir virslīgas spēlētāji. Ļoti viegli tiesāt, jo futbolisti spēlē saprotami, nevis vienkārši sit bumbu uz priekšu. Ir arī psiholoģiskais faktors – kad dzirdam komentārus vēl pirms spēles sākuma. Un kopējā attieksme, sak, ko gan meitenes zina par futbolu un vispār nesaprot, kas ir vai nav sods. Sākumā grūtāk bija psiholoģiski, kad mācījos iegūt spēlētāju respektu, uztrauca komentāri. Šobrīd grūtāks šķiet fiziskais. Ja tieku līdzi, tad spēlētājs neko nevar iebilst – biju blakus un redzēju.
Vai kāds spēlētājs nav rīkojies līdzīgi Frenkam Riberī?
Bijuši gadījumi, ka futbolists pirms spēles nevis paspiež roku, bet nobučo. Vai arī spēles laikā aicina uz kafiju. Šņores vēl neviens nav mēģinājis atsiet, un ceru, ka tagad tā nebūs jauna mode un nemaz nemēģinās.
Vai tev ir ambīcijas tiesāt arī Latvijas virslīgā?
Gan es, gan Diāna Vanaga esam tiesājušas Latvijas virslīgas spēles kā tiesneša asistentes. Agrāk bija labvēlīgāka situācija, tagad paaugstināti fiziskie normatīvi. Ja spēsim noskriet, būs arī spēles. Diānai tas noteikti ir pa spēkam, par sevi neesmu tik pārliecināta, jo vīriešu laukuma tiesnešiem ir grūtāki normatīvi. UEFA šobrīd pievērš ļoti lielu uzmanību tiesnešu fiziskajai gatavībai, jo spēles ātrums ir palielinājies, un attiecīgi rīkojas arī daļa Latvijas tiesnešu.
Latvijas Futbola federācija ziemā par jūsu brigādi uzņēma filmu “Tiesneses”. Kā jums veicas šosezon?
Šosezon sarucis spēļu skaits vīriešu dublieru un pirmās līgas čempionātā, jo vairākas komandas diskvalificētas par centieniem negodīgi ietekmēt spēles. Tāpēc arī tiesnešiem mazāk darba. Toties šogad bijis vairāk samērā interesantu sieviešu spēļu, jo atjaunota Baltijas līga, kurā sacenšas labākās komandas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Starptautiski šogad ir vairāki turnīri, ceram rudenī saņemt norīkojumu uz izlašu vai sieviešu Čempionu līgas spēli. Eiropā sezona tikai sākas.
