Ko mediķi sagaida no jaunā veselības ministra? “LA” aptauja 8
Pēc Gunta Belēviča demisijas Zaļo un zemnieku savienība vakar nolēma veselības ministra amatam izvirzīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājas Andas Čakšas kandidatūru. Aptaujā skaidroju, ko veselības nozarē strādājošie sagaida no jaunā ministra un kā vērtē Belēviča veikumu.
Guna Laganovska, P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja: “Kā jebkurš ministrs, arī Belēvičs centās nozari sakārtot. Finansējums ir tāds, kāds ir, un tas ir nepietiekams, tāpēc jebkuram ministram būs grūti strādāt. Neieguldot un neatjaunojot nepieciešamās lietas, vienkārši pienācis lūzuma punkts. Tas pat nav saistīts ar Belēviču – jebkurš ministrs, kas mums bijis, ar to nav ticis galā. Belēvičs it kā ir biznesmenis, un varbūt viņam vajadzēja labāk prast ar minimāliem resursiem iegūt labus rezultātus, bet viņam tas neizdevās. Liekas, ka nozarē kļūst tikai sliktāk. Tomēr, kad padomāju, ka pacientus ārstējam tuvu Rietumu līmenim, saprotu, ka nav nemaz tik traki – mēs vienkārši esam noguruši. Noteikti vajadzētu padomāt arī par birokrātijas mazināšanu – ik gadu pieaug papīru kalni. Ja naudas ir maz, varbūt ar to nevajadzētu tā aizrauties. Sanāk, ka virzība uz eiropeisko dzīvošanas stilu apēd visus līdzekļus. A. Čakša kādreiz bija mūsu slimnīcas valdē. Atceros viņu kā ļoti aktīvu. Viņa centās darīt visu, kas bija viņas spēkos. Ja viņa būtu ministre, iespējams, viņai izdotos, tomēr problēma nemainās – var likt, kuru kandidātu grib, bet ar esošo naudas daudzumu ikvienam būs grūti.”
Dita Raika, Latvijas Māsu asociācijas prezidente: “Lai kurš ministrs arī nāktu, mēs neatkāpsimies no saviem uzstādījumiem. Pats galvenais, lai mūs uzklausa un atbalsta, jo problēmu ir daudz. Plāni Belēvičam bija grandiozi. Par sadarbību ar viņu kā ar ministru varu teikt tikai labus vārdus. Sajutāmies kā viena no nozīmīgākajām veselības aprūpes daļām – mūs uzklausīja un uzrunāja. Parakstījām abpusēju sadarbības memorandu, kurā iezīmējām galvenās problēmas, kas būtu jārisina. Diemžēl laiks bija pārāk īss, lai paspētu tās atrisināt. Memorandā kā pamatproblēma bija māsu mobilitāte darba tirgū, kas ir smags jautājums, jo prasa lielu juridisko un ministrijas atbalstu. Tāpat arī jautājums par māsu lomu e-veselības sistēmā. Māsas netika skatītas kā veselības aprūpes speciālistes, kuras ir tiesīgas darboties šajā jomā, kamēr klientu operatoram šādas pilnvaras bija, kas ir absurdi, un to atzina arī ministrs. Tālāk vēlējāmies veicināt to, lai māsu loma būtu daudz izteiktāka un aktīvāka. Vēl arī mēs gribam veicināt aprūpes prakses likumu Latvijā, lai māsas varētu atvērt savu praksi.”
Jānis Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Mūsu slimnīcu ministra Belēviča lēmumi maz skāra, vienīgi sākās runas par mūsu apvienošanu ar 1. slimnīcu, bet tas nebija gluži saistīts ar Belēviču, vairāk ar Rīgas domi. Ministram ir daudz svarīgākas jomas, kas jāatrisina. Vissvarīgāk būtu sakārtot uzskaites lietas, lai mazinātu rindas. Jābūt speciālai programmatūrai, kurā elektroniski viss tiek uzskaitīts. Daudzas lietas medicīnā saistās ar finansējumu, bet cerams, ka drīz to izdosies atrisināt. Bulciņu izskaušana no slimnīcām, enerģijas dzērienu aizliegums jaunatnei ir labi lēmumi, ko pieņēma Belēvičs. Daudzi, protams, spurojās pretī, bet to vajadzēja izdarīt. Vai tas bija populisms – grūti spriest, bet slikti lēmumi tie nebija. Salīdzinot ar citiem ministriem, Belēvičs atšķīrās ar uzvedību, kas nebija pieņemama, viņam bija problēmas ar komunikāciju, taču – kāds cilvēks piedzimis, tāds viņš ir. Raksturu mainīt ir grūti.”
Āris Čukurs, ģimenes ārsts: “Nepatika, ka Belēvičs bija saistīts ar farmācijas biznesu. Noteikti jāskatās, lai arī nākamais ministrs nebūtu saistīts ar šo nozari, bet diez vai no tā izdosies izvairīties. Un atkal būs jārēķinās, ka ministrs “grūdīs cauri” savus lēmumus. Nebūtu jau pirmā reize, jo kādreiz šādi tika pieņemti arī laboratorijas biznesam svarīgie jautājumi. Līdz ar to arī Belēvičs nebija ne labāks, ne sliktāks par bijušajiem ministriem. Kaut ko viņš izdarīja, piemēram, mēģināja sakārtot rindas, un kaut ko neizdarīja. Visu veselības budžeta naudu censties atvēlēt zālēm ir absurdi. Viņi domāja, ka ar zālēm visu var izārstēt, bet veselībai tas dod tikai 5 – 10%. No zāļu lietošanas neviens veselāks nekļūst. Nākamajam ministram būtu jābūt no mediķu aprindām.”
