Interesanti: Bērns var piedzimt ar zobiem. Ir pieaugušie, kam paliek kāds piena zobs 0
Piena zobi sāk šķilties no sešu mēnešu vecuma. To pavisam ir 20 – 10 augšžoklī un 10 apakšžoklī. Tiem visiem jāizdīgst līdz trīs gadu vecumam. Reizēm pie ārsta vēršas vecāki ar gadu vecu bērnu, kuram zobu vēl nav. Tad veic izmeklējumus ar rentgenu un parasti konstatē, ka zobu aizmetņi žoklī ir, tikai tie parādīsies vēlāk.
**
Reti, bet gadās, ka zobi līdz trīs gadu vecumam neizaug un nav arī aizmetņu. Tad, visticamāk, runa ir par iedzimtām patoloģijām.
**
To, ka sākuši šķilties piena zobi, vecāki parasti ievēro, jo bērns kļūst raudulīgāks, bāž mutē teju vai visu, kas pagadās, – gan rokas un pirkstus, gan dažādus priekšmetus. Cits sāk vairāk siekaloties, vēl kādam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, līdz pat 39 °C. “Vietiņa, kur dīgst zobs, kņud un rada diskomfortu, tāpēc bērns cenšas to pakasīt vai kā citādi stimulēt,” paskaidro zobārste Inga Rendeniece.
**
Lai mazinātu nepatīkamās sajūtas, bērnam var dot speciālu rotaļlietu, kurā ir ūdens. Vispirms mantiņu atvēsina ledusskapī un tad dot košļāt. Aukstums remdē nepatīkamo kņudoņu. Ir arī speciālas ziedes, kas nelielā devā satur lidokaīnu: tur, kur uzziež šādu līdzekli, smaganas kļūst nejutīgas.
**
Parasti pirmie izdīgst divi apakšējie priekšzobi, tad – divi augšējie priekšzobi. Pēc tam secīgi izaug arī pārējie zobi abās pusēs pirmajiem. Priekšpēdējie ir piektie zobi, kas atrodas visdziļāk mutē, bet beidzamie ir trešie jeb acu zobi. “Arī te iespējamas variācijas, jo mēs visi esam dažādi.”
**
Kad piena zobs šķiļas, tam priekšā var gadīties asinsvads. Zobs augot ne vienmēr spēj to pārraut vai apiet, tāpēc gadās asinsvadu saspiest. Veidojas zilgans bumbulis – tā sauktā šķilšanās cista. Ja tā nepazūd pati no sevis un traucē, vajag vērsties pie zobārsta vai ķirurga – ar nelielu griezienu problēma tiek atrisināta.
**
Reizēm izšķiļas divi vai vairāki piena zobi vienlaikus vai pat dubultie zobi. “Variācijas ir dažādas: var būt divas kronīša daļas, bet saknes saplūdušas vienā, vai otrādi. To izārstēt nevar, bet nevajag domāt, ka īstie zobi pēc tam būs tādi paši.”
**
Lielākoties cilvēkam dzīves laikā ir divi dabisko zobu komplekti: piena zobi un gaļas zobi. Dažkārt ir trīs šādi komplekti: bērns jau piedzimst ar zobiņiem mutē. Ja tā notiek, šos neonatālos zobiņus drīz pēc piedzimšanas mazulim izņem, lai neapgrūtinātu barošanas procesu.
Neonatālie zobi tik un tā izkristu, jo tiem gandrīz nav sakņu, turklāt piena zobi šķiļoties tos izspiestu.
**
Tiklīdz mazuļa smaganās parādās pirmā baltā zobu šķautnīte, vecākiem jāuzņemas rūpes par bērna mutes veselību. “Birstīti rokā un tīrīt divreiz dienā!” iesaka ārste. “Var tīrīt arī ar marlīti, aptinot ap pirkstu, bet tā nav ne sevišķi ērti, ne higiēniski. Labāk ar suku vai speciālu silikona uzpirksteni, ko pēc tam viegli izskalot.”
Uz piena zobiņiem veidojas aplikums neatkarīgi no tā, ko mazulis ēd, – mātes pienu, maisījumu vai ko citu.
Ja zīž krūti vai dzer no pudelītes, piena strūkla skar galvenokārt priekšzobus, tātad kariess tos apdraud vispirms. Svarīga ir kvalitatīva piena zobu tīrīšana neatkarīgi no to skaita – jānotīra visas zobu virsmas.
**
Bērns jāradina pie zobu tīrīšanas tāpat kā pie autiņbiksīšu maiņas un citiem higiēnas pasākumiem. Vispirms to dara vecāki, bet, mazajam paaugoties, jāmāca ar birstīti darboties pašam. Tomēr arī tad vecākiem bērna zobiņi ir jāpārtīra.
**
Vēlams noteikt kariesa risku – no tā atkarīga kopšanas taktika. Lai to noteiktu bērnam, vecākiem jāatbild tikai uz dažiem jautājumiem. Viens no tiem – vai kādam no vecākiem vai bērna aprūpētājiem pēdējā gada laikā kādā zobā bijis jauns caurums. Ja atbilde ir jā, bērna kariesa risks ir augsts: runājot, bučojot, aplaizot bērna karotīti vai knupīti vai pagaršojot no pudelītes, pieaugušie ar siekalām bērnam nodod savas mutes baktērijas, kas samērā drīz ķersies pie piena zobiņu bojāšanas.
Arī tad, ja bērnu ļoti bieži baro, ja mazais guļ ar salda dzēriena pudelīti pa rokai vai mātei pie krūts, kariesa risks ir augsts.
**
Ja kariesa risks ir augsts, iesaka jau no paša sākuma zobus tīrīt ar pastu, kas satur fluorīdu: ir zinātniski pierādīts, ka tas zobus nostiprina vislabāk. Arī pēc tīrīšanas siekalās vēl labu laiku saglabājas noderīgie mikroelementi no pastas, kas palīdz uzturēt zobus veselus. “Tīrot bērna zobus, jālieto pavisam nedaudz pastas, tikai plāns, plāns slānītis – nevis tā, kā reklāmās rāda, ka uz birstītes izspiež pamatīgu desiņu.”
**
Piena zobi bojājas ātrāk nekā īstie zobi, jo nav tik izturīgi. Otrs svarīgs faktors, kas ietekmē zobu veselību, – ēšanas paradumi. “Vai jūs mēdzat ēst piecreiz naktī? Diez vai, bet mazi bērni to dara. Daudziem mazuļiem barība mutē ir gandrīz nepārtraukti, turklāt salda: mātes piens, adaptētie maisījumi, sulas, salda tēja. Baktērijām nepārtraukti ir no kā baroties!” saka ārste Inga Rendeniece.
**
Lai pasargātu piena zobus no bojāšanās, tos var pārklāt ar speciālu gelu. Taču šādas aplikācijas ir īslaicīgs profilakses pasākums – ēdot uz zobiņiem tik un tā veidojas aplikums, tāpēc mutes veselības pamatu pamats ir zobu tīrīšana.
**
Ja bērnam zobi ir bojāti, tie jālabo; tiesa, ir pieļaujamas atkāpes atkarībā no vecuma. Piemēram, ja deviņus gadus vecam bērnam ir caurums sānu (piena) zobā, taču tas nesāp, zobu nelabo, jo tik un tā drīz izkritīs un vietā izaugs īstais zobs. Savukārt, ja tāds pats zobs bojāts trīsgadīgam bērnam, tas jālabo, citādi gadu vēlāk tas būs tik ļoti caurs, ka nāksies izraut.
“Ja kāda zoba trūkst, mazais nevar pilnvērtīgi grauzt un košļāt. Nav iespējams uzņemt visas nepieciešamās barības vielas. Tad dod priekšroku mīkstam, viegli sakošļājamam ēdienam, visbiežāk saldumiem. Taču bērni aug un attīstās – ne pa dienām, bet pa stundām! Viņiem vajadzīgi augļi, dārzeņi un citi ēdieni, kas pamatīgi jākošļā!”
***
Ja trūkst zobu, kavējas runas attīstība, cieš komunikācija: arī bērni dārziņā grib runāties un smieties, viens otru vēro, vērtē un redz, kuram zobi ir un kuram nav. Nerūpējoties par bērna zobiem, vecāki pazemina savas atvases dzīves kvalitāti. Arī novēlota vēršanās pie ārsta, kad zobiņš vai pat vairāki jau sāp, ir jālabo vai pat jāizrauj, saistīta ar nepatīkamām sajūtām, kas var radīt pastāvīgu nepatiku pret zobārstu.
**
Piena zobi sāk izkrist, bērnam sasniedzot aptuveni sešu gadu vecumu: tie savu funkciju ir izpildījuši, nodiluši un arī saknītes kļuvušas vājas. Zobiņi izkrīt, jo gaļas zobi tos izstumj. Parasti aptuveni 11 gadu vecumā visi zobi ir nomainījušies.
Ja apakšā nav īstā zoba aizmetņa, piena zobs paliek savā vietā un var saglabāties pat pieaugušam cilvēkam.
**
Ja piena zobi bijuši bojāti, tas nenozīmē, ka arī īstie zobi uzreiz būs bojāti. Tomēr, ja ir slikti mutes kopšanas paradumi, arī īstie zobi bojāsies. Latvijā ļoti bieži bērniem piena zobus labo vispārējā anestēzijā. Šo pakalpojumu apmaksā valsts, taču patlaban rindā jāgaida aptuveni astoņi mēneši. Ja vecāki nevēlas gaidīt, no savas kabatas jāmaksā 180 eiro par anestēziju, kā arī papildus par katru salaboto zobu. Vispārējo anestēziju izmanto gan maziem bērniem, jo citādi tie neļaujas un nav pierunājami atvērt muti, gan lielākiem, jo caurumu mēdz būt daudz un tie ir lieli, dažkārt kāds zobs jāizrauj.
“Varbūt kādam bijusi nelāga pieredze, citam ir liels uztraukums, tāpēc citādā veidā ārstēt zobus nav iespējams,” bilst Inga Rendeniece.
**
Pie mums arvien populārākā bērnu zobārstniecībā kļūst N2O – smieklu jeb jautrības gāze. Mazajam pacientam uz deguna uzliek speciālu masku, pa kuru jāieelpo gāzes un skābekļa maisījums. Tas iedarbojas nomierinoši, kā arī paaugstina spēju izturēt sāpes.
**
Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka sliktāka mutes veselība ir bērniem, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis un sliktāki sociāli ekonomiskie apstākļi. Ingas Rendenieces pieredze rāda, ka Latvijā par savu bērnu zobiem nepietiekami rūpējas visdažādāko sociālo slāņu un izglītības līmeņa cilvēki. “Pie mums ir pieņemts uzskatīt, ka bojāti vai plombēti zobi – tas ir normāli. Ja tā domā vecāki, ir diezgan grūti panākt, ka bērnu zobu stāvoklis uzlabojas.”
**
Inga Rendeniece, kura specializējusies bērnu zobārstniecībā, vairāku gadu garumā veikusi pētījumus par topošo māmiņu mutes veselību un par to, kā tā ietekmē bērna zobu kvalitāti. Ārste nule kā uzrakstījusi doktora disertāciju, kuras temats – Grūtnieču un mazu bērnu profilakses programmas izstrāde un tās novērtējums. Viņa plāno ierosināt valstī ieviest bērna mutes veselības pasi, ko izsniegtu jau dzemdību namā. Pasē būtu īsi izskaidrots, kā rodas kariess, ko darīt, lai no tā izvairītos, un būtu atzīmēts, kad jāapmeklē zobārsts. “Pirmā vizīte – sešu mēnešu vecumā, un tā ik pa pusgadam. Uzskatu, ka valstī, ja tā apmaksā bērnu zobu ārstēšanu, jārada arī atbilstīgi spēles noteikumi! Citās valstīs ar likumu noteikts, ka pasē norādītais noteikti jāievēro un, ja vecāki to nedara, var nākties apmeklēt bāriņtiesu,” diendienā ārstējot desmitiem bērnu, kuriem zobi varēja būt veseli, ārste ir noskaņota kareivīgi.
36,6 °C konsultante INGA RENDENIECE, RSU Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste
