Piena ražotāji rosina paātrināt Krievijas krīzes atbalstu 1
Vakar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piena kooperatīvu vadītāju iniciatīvas notikusī tikšanās par iespēju paātrināt piena nozares projektu izvērtēšanu un palielināt atbalsta intensitāti jaunu eksporta tirgu apgūšanas pasākumiem tūlītēju rezultātu nedeva.
LIIA ierēdņi nesolīja piensaimniekiem īpašas priekšrocības salīdzinājumā ar citu nozaru uzņēmējiem, tomēr sniedza noderīgu informāciju par naudas aprites paātrināšanu. Kooperatīvu pārstāvji – a/s “Jaunpils pienotava” un SIA “‘Latvijas piens” vadītāji – solīja gatavot labojumus Ministru kabineta noteikumiem, kam būtu jāsāk darboties nākamajā gadā un kas dos iespēju ārējā tirgus apguves projektiem saņemt lielāku atbalsta intensitāti nekā patlaban. Pirms aptuveni mēneša, 12. jūnijā, LLKA nosūtīja vēstuli Ekonomikas ministrijai ar aicinājumu labot Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka maziem un vidējiem piena pārstrādes uzņēmumiem palielina pieļaujamo atbalsta intensitāti.
Pēc Ukrainas notikumiem aizvadītajā gadā Krievija noteica aizliegumu daudzu ES ražotu produktu grupu pārdošanai. No embargo visvairāk cietušie uzņēmēji var izmantot valsts atbalsta instrumentu – ES strukturālo fondu aktivitāti “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”. Tā atbalstītie projekti ļauj atgūt līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām. Uzņēmēji to arī dara.
LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece uzsver – programmas sniegtais atbalsts ir ļoti noderīgs arī piensaimniekiem, tomēr patlaban Ministru kabineta noteikumi pieļauj ļoti lēnu naudas apriti. Proti, sešus mēnešus no dokumentu iesniegšanas dienas. A/s “Jaunpils pienotava” savā pirmajā izstādē ārpus Latvijas piedalījās pērn oktobrī, līgumu par atbalsta piešķiršanu noslēdza šā gada 14. aprīlī, tomēr valsts atbalsts aizvien nav saņemts. Ministru kabineta noteikumos gan teikts, ka tas jāsamaksā 20 darba dienu laikā… Inta Prauliņa, LIAA Eiropas fondu departamenta Ārējo tirgu atbalsta programmas nodaļas vadītāja, vakar taisnojās – tas esot izņēmuma gadījums, iemesli esot jāskaidro. Viņa arī vērsa uzmanību, ka aģentūra agrāk mēnesī saņēma 60 – 70 projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai, bet pēc embargo noteikšanas to daudzums kāpa līdz 120 – 130 projektiem. Tātad darba ir daudz vairāk un aģentūra nespēj to paveikt ātrāk. Savukārt mazajiem uzņēmumiem lielāku naudas summu iesaldēšana ir ļoti jūtama, tāpēc svarīgi šo laika posmu saīsināt. “Tā ir elementāra lieta, vajag vien gribēt. Papildu naudas ieguldījumi nav vajadzīgi. Mums uz izstādēm ir jābrauc, ne tikai lai aizvietotu zaudēto Krievijas tirgus daļu, bet arī lai redzētu jaunās tendences nozarē,” skaidroja I. Aizsilniece. SIA “Latvijas piens” vadītāja Anita Skudra norādīja, ka krīze piensaimniecībā aizvien padziļinās, tāpēc uzņēmējiem svarīgs ir katrs cents. Edgars Babris, LIAA Eiropas fondu departamenta direktors, nepiekrita īpašu nosacījumu piemērošanai piensaimniekiem. Pamatojums – citu nozaru uzņēmēju iespējamās pretenzijas.
Sarunas dalībnieki vienojās par risinājuma meklēšanu Ekonomikas ministrijā.
Patlaban LIAA neatbalsta vien aptuveni 0,5% no uzņēmēju iesniegtajiem projektiem eksporta tirgu apgūšanai. Projektu iesniedzēji prasa kompensēt vidēji 3000 līdz 10 000 eiro lielas attiecināmās izmaksas.
