Piena rekordi Latvijā krīt 7
Neraugoties uz to, ka šā gada sākumā daudzās saimniecībās nācās ierobežot izslaukumus (jo bija draudi pārsniegt piena kvotas un tādēļ maksāt soda naudas), Latvijā krituši piena izslaukuma rekordi. 49 saimniecībās šogad vidējais izslaukums ganāmpulkā pārsniedzis 10 tūkstošus litru piena no govs. Šogad pirmo reizi Latvijas lauksaimniecības vēsturē divās saimniecībās vidējais izslaukums no govs sasniedzis teju 14 tūkstošus. Rekordaugstais izslaukums padevies Rūjienas novada Jeru pagasta saimniecībā “Ceriņi” un Smiltenes novada Bilskas pagasta saimniecībā “Kalējiņi 1”. “Ceriņu” saimniecības ganāmpulkā mīt arī Latvijas visražīgākā govs – Holšteinas melnraibā Reina, kurā šogad savā sestajā laktācijā iedevusi 21 245 kg piena. Lielais izslaukums ir pateicoties saimnieku profesionālajam darbam, un tam, ka saimniecībā nodrošināti govīm visi nepieciešamie apstākļi – barība atbilstoši produktivitātei, ērtas guļvietas, svaigs gaiss, bezstresa vide. Govju sēklošanā tiek izmantota pasaules labāko buļļu biomateriāls, tāpēc jaunās govis ir vēl labākas nekā vecās. Arī superražīgajai Reinai ir meita, kurai saimnieki devuši tādu pašu vārdu. Telītei Reinai (attēlā) ir trīs mēneši un saimnieki prognozē, ka viņa būs vēl ražīgāka nekā mamma.
Nelaimīgas govis pienu nedotu!
“Domāju, līdz gada beigām vidējais izslaukums ganāmpulkā pārsniegs 14 tūkstošus kilogramu no govs,” teic Latvijas ražīgāko govju saimnieks Aldis Kļaviņš. Salīdzinot ar pērno gadu, z/s “Ceriņi” izdevies izslaukumus kāpināt par 5%, sasniedzot vidēji 13 968 kg no govs. Ar šādu izslaukumu var lepoties tikai pašas labākās saimniecības Eiropā, bet Latvijā tāds sasniegts pirmo reizi.
Katrai saimniecībai ir jācenšas palielināt izslaukumus, jo tādējādi var samazināt pašizmaksu par vienu piena litru, atzīst Lelde Kļaviņa. Viņa uzsver, ka tik daudz piena var izslaukt tikai no laimīgām un veselām govīm, kurām nodrošināta labturība un sabalansēta barība. “Ja govs nejūtas labi, tā nekad tādus izslaukumus nedotu.” Kļaviņu augstražīgajā ganāmpulkā ir 233 Holšteinas melnraibās šķirnes govis, kuras ikdienā ganībās neiet. “Tā viņām būtu nāve,” piebilst Lelde. Šī šķirne ir ģenētiski radīta piena ražošanai un ganībās šīs govis gluži vienkārši nespēj apēst savai produktivitātei atbilstošu zāles daudzumu.
Šobrīd vienīgā iespēja saimniecībām izturēt ieilgušo krīzes brīdi ir palielinot apgrozījumu un to var panākt, palielinot govju skaitu un ceļot to ražīgumu. “Iepriekšējo krīzi mēs pārdzīvojām, cepuri kuldami, tagad ir grūtāk, jo esam uzbūvējuši jaunu fermu,” Leldes teikto papildina Aldis. Saimnieki rīkojas ļoti apdomīgi un modernizējas pakāpeniski, arī jaunās novietnes tapušas nevis uzreiz, bet pa daļām. “Kamēr jaunā novietne zem jumta, tikmēr arī ganāmpulkā izaugušas jaunās piena ražotājas. Mēs nevaram atļauties turēt kūti tukšu, turklāt mēs nemaz nevaram nopirkt savam ganāmpulkam atbilstošas kvalitātes teles. Kad fermā trūkst vietas govīm, tajā brīdī kvalitātes latiņa tiek pacelta ļoti augstu, jo ganāmpulkā var atļauties atstāt tikai pašas labākās,” piebilst Lelde. Tagad top projekts jaunai novietnei ar 200 vietām. Saimnieki neizslēdz, ka ar laiku govju skaits varētu tikt palielināts līdz pat tūkstotim.
Saimniecības ganāmpulkā šobrīd ir četras ražīgākās Latvijas govis – Reina (21 245 kg), Tulpe (21 072 kg), Teika (20 405 kg), Madara (19 748 kg).
Kur ir izslaukumu robeža? Aldis un Lelde to nezina. Taču fakts, ka saimniecībā ir govis, kuras jau tagad vienā laktācijā dod vairāk nekā 20 tūkstošus litru piena, liecina, ka ar laiku tik ražīgas varētu būt visas. “Amerikā ir saimniecība, kur vidējais izslaukums no govs ganāmpulkā sasniedzis jau 17 tūkstošus. Mēs izmantojam visvērtīgāko Amerikas ģenētiku, tāpēc mūsu rezultāti nav pārsteidzoši. Tie ir likumsakarīgi,” piebilst Aldis.
Mīliet savas govis, un jums taps dots pretī
Turpinot nostiprināt saimniecības pozīcijas piena tirgū, par 6,9% izslaukumus gada laikā izdevies paaugstināt arī Putrāļu ģimenes saimniecībai z/s “Kalējiņi 1” Smiltenes novada Bilskas pagastā. Šeit aizvadītajā pārraudzības gadā vidēji no govs izslaukti 13 425 kg piena.
“Es nekad neesmu centies nokļūt kādu topu augšgalā, izslaukumu rekordi nav mans pašmērķis. Es tikai gribu kaut ko nopelnīt, jo tas ir bizness. Tāpēc cenšos izdarīt darbus pēc labākās sirdsapziņas, tā kā vajag, apčubinot katru gotiņu un nodrošinot visu nepieciešamo, lai viņa justos komfortabli. Tad viņa vienkārši to pienu iedod pati. Tāpat vien,” atzīst z/s “Kalējiņi 1” saimnieks Kaspars Putrālis. Šobrīd viņa ganāmpulkā ir 421 piena devēja, bet “mazais 2016. gada plāniņš” paredz to palielināt līdz 500. “Vai būs vairāk, tas ir atkarīgs no tirgus situācijas. Mēs vienkārši cenšamies noķert vilni un pēc iespējas ilgāk noturēties uz tā,” saka Kaspars.
Par 4,7% izslaukumi kāpuši arī Ievas un Ģirta Rutkovsku vadītajā saimniecībā z/s “Vītoliņi” Beverīnas novada Kauguru pagastā. Šeit vidēji no govs izslaukti 12 664 kg piena. Taču šajā saimniecībā, neraugoties uz izcilo produktivitāti, valda drūms noskaņojums. Ieva Rutkovska atklāj: lai samaksātu rēķinus, nācies aizsūtīt uz kautuvi 20 govis, kas katra deva vismaz 40 litrus dienā. Tagad ganāmpulkā ir tikai 83 slaucamās govis.
“Ko es daru nepareizi? Ja mums, lai paliktu nozarē, tagad ir jāiztirgo savi īpašumi? Mēs esam tipiska ģimenes saimniecība un daudzus darbus darām paši, es kūtī nereti pavadu 16 stundas dienā, ganāmpulks ir izkopts, izslaukumi augsti, naudu nenotrallinām ne azartspēlēs, ne ceļojumos,” Ieva ir nesapratnē. Šai saimniecībai nevar pārmest nemācēšanu saimniekot, te zina, kā slaukt pienu un kā to darīt ekonomiski.
Eiropas ārkārtas atbalsts piena ražotājiem Rutkovsku saimniecībā faktiski sedzis tikai 1 centu uz katru saražoto piena litru. Atbalsts šajā gadījumā nav sasniedzis mērķi, jo tas bijis par govi neatkarīgi no tās ražīguma. Turklāt maksāts par ganāmpulkā esošajām govīm, nevis krīzes dēļ likvidētajām, kuru ārstēšanai pietrūcis naudas. Pārdodot govis gaļai, iegūta nauda atlikušo pabarošanai. “Es nesaprotu, kāda ir valsts prioritāte – vai saglabāt govju skaitu valstī vai neļaut izkaut ģenētiski augstvērtīgos dzīvniekus.” Ieva norāda, ka, tikko paziņots par ārkārtas palīdzību piena ražotājiem, tā apstājies piena cenas kāpums. “Visa atbalsta nauda tik un tā nonāk pārstrādei.”
Augstražīgo ganāmpulku kļūst vairāk
Ganāmpulku attīstības tendences liecina, ka arī Latvijā piena ražošanas nozarē notiek līdzīgi procesi kā citur Eiropā. Slaucamo govju ganāmpulku skaits Latvijā turpina samazināties. Šā gada novembrī ar piena lopkopību nodarbojās vairs tikai 4696 saimniecības. Gada laikā 135 saimniecības aizgājušas no piena lopkopības un likvidējušas savus ganāmpulkus.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem, vidējais izslaukums valstī pārraudzības ganāmpulkos palielinājies par 85 kg un tagad ir 7078 kg.
“Kopējais izslaukuma kāpums Latvijā ir ļoti neliels, bet, ņemot vērā visus apstākļus, tas ir loģisks, jo ganāmpulku skaits ir samazinājies, govju skaits arī, bet labākais ir tas, ka pieaudzis to ganāmpulku skaits, kas pārsniedz 10 000 kg izslaukumu, jo saimnieki piestrādā pie labas ģenētikas un pārdomātas ēdināšanas bāzes,” secina Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.
Plašāku sarunu ar z/s “Ceriņi” saimniekiem lasiet žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā.
