Latvijas produktīvākie piena ganāmpulki: TOP10 0
Gundega Skagale
Neraugoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, Latvijā ir saimniecība, kur vidējais izslaukums ganāmpulkā pārsniedzis 15 tūkstošu kilogramu robežu. Rekordaugstais izslaukums padevies Kļaviņu ģimenes saimniecībā “Ceriņi” Rūjienas novada Jeru pagastā – viņi no 299 raibaļām aizvadītajā pārraudzības gadā vidēji no katras slaukuši 15 111 kg piena. Augsti izslaukumi ir arī citiem piensaimniekiem – vienpadsmittūkstošnieku klubiņš šogad palielinājies vēl par divām saimniecībām. Virs 11 tūkstošiem kg no govs slauc jau 41 Latvijas ganāmpulkā.
“Pēdējos divus gadus laika apstākļi nav bijuši labvēlīgi lopkopjiem. 2017. gada vasara bija lietaina, un saimniekiem bija grūtības sagatavot lopbarību. 2018. gada vasara bija sausa un karsta, un atkal zemniekiem bija grūti izaudzēt zāli un sagatavot lopbarību, tāpēc tika prognozēts, ka izslaukums 2017./2018. gadā būs mazāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr vidējais izslaukums no govs pārraudzībā 2018. gadā ir 7580 kg, teic Lauksaimniecības datu centra (LDC) Lauksaimniecības departamenta direktore Ingūna Slice.
Lielās saimniecības, kuras govis nelaiž ganos, ir pierādījušas savu saimniekošanas tehnoloģiju priekšrocību, kas deva kopējo Latvijas pārraudzības gada rezultātu, kas nedaudz (par 60 kg) pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju. Valstī ir gandrīz 100 saimniecību, kurās izslaukums pārsniedz 10 tūkstošus kilogramu no govs. Nelielajās saimniecībās ir izslaukuma kritums gada periodā par 1000 kg, tas pamatā saistīts ar to, ka sagatavotā lopbarības bāze nebija atbilstoša ne daudzuma, ne kvalitātes ziņā, secina I.Slice.
Ganāmpulku un slaucamo govju skaits Latvijā joprojām turpina samazināties. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri Latvijā piena govju skaits samazinājies par 5995 dzīvniekiem, bet ganāmpulku, no kuriem piens tiek realizēts, kļuvis vēl par 445 mazāk. LDC dati liecina, ka 2018. gada novembrī slaucamo govju skaits, no kurām realizē pienu, ir 128 721, bet ganāmpulku, kas piegādā pienu pārstrādei, – 6775.
Izslaukumi zemāki, nekā varēja būt
“Faktiski 15 tūkstošus slaucām jau 2017. gada decembrī,” atzīst Aldis Kļaviņš, z/s Ceriņi vadītājs. “2018. gadu iesākām ar izslaukumu virs 15 tūkstošiem un 2018. gadu arī pabeigsim ar 15 tūkstošiem. Līdz ar to divi kalendārie gadi jau būs noslēgti ar izslaukumu virs 15 tūkstošiem.”
Saimnieks neslēpj, ka produktivitātes kāpums īsti neatbilst plānotajam, bet tur neko nevar darīt – pagājušā gada slapjums un šī gada karstums ietekmējis ne tikai govju komfortu, bet arī sagatavotās barības kvalitāti. “Barojam ar iepriekšējā gadā gatavoto barību. Tādējādi – kādu barību izdevies sagatavot pērn, ar tādu jādzīvo šodien. Tas, ko sagatavojām šogad, ietekmēs mūs nākamgad. Tāpēc nākamgad nesanāks tik straujš kāpums, kā varētu būt. Noteikti ne. Labākajā gadījumā būs tāpat kā pašreiz. Ja izdosies noturēt virs 15 tūkstošiem, būs ļoti labi.”
Ceriņos aizvadītā gada rudenī atklāta jauna slaucamo govju novietne. “Šogad mums jāapgūst tas, kas uzbūvēts,” atbild Aldis, vaicāts par šī gada plāniem. Ganāmpulks pakāpeniski kļūst lielāks. Šis gads iesākts ar 325 slaucamām govīm, līdz gada beigām plānots ganāmpulku palielināt vēl par 25, lai 2020. gadā varētu sasniegt jau 400 slaucamo govju ganāmpulku. “Tas arī ir tas apjoms, kādam viss šeit būvēts, – 400 līdz 500 slaucamās govis,” piebilst piensaimnieks.
Jaunajā korpusā ir realizēts četrrindu princips (nevis sešrindu), kas nodrošina lielāku platību katrai govij un mazāku govju konkurenci pie barības galda. Smilšu guļvietas ir arī jaunajā kūtī. Fermā uzstādīts arī LED apgaismojums ar automātisku vadību dienas, vakara un nakts apgaismojuma režīmiem.
Darbu sākusi arī Herd Navigator piena laboratorija reproduktīvā darba, barošanas un dzīvnieku veselības pārvaldībai. “Viens labs darbinieks ar labu mēnešalgu. Tikai šajā gadījumā tas ir dators. Tam varbūt arī nav cilvēciskā faktora, toties ir dažādi citi faktori,” saka Aldis.
Joprojām zemākā iepirkuma cena
Pirms gada šķita, ka arī beidzot Latvijas piensaimnieku situācija varētu uzlaboties, jo vairs nebijām valsts ar zemāko piena iepirkuma cenu Eiropas Savienībā. Taču ir stabilas vērtības, kas nemainās, – saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Latvijā 2018. gada novembrī par 100 kg piena maksāja 29,59 eiro. Tikpat maz saņēma arī ungāru lopkopji – 29,79 eiro/100 kg. Kas notiek pie kaimiņiem? Lietuvā par 100 kg maksā 30,45 eiro, Igaunijā – 32 eiro, Polijā – 33,22 eiro. Visaugstākā iepirkuma cena kā ierasts ir Kiprā (56,90 eiro) un Maltā (51,56 eiro).
Produktīvāko Latvijas ganāmpulku TOP 10
1.ZS Ceriņi, Rūjienas nov.Jeru pag.,299 govis, 15 111 kg
2.ZS Vītoliņi,Beverīnas nov.Kauguru pag.,92 govis, 14 940 kg
3.ZS Kalējiņi1, Smiltenes nov,Bilskas pag, 516 govis, 14 245 kg
4.SIA Jāņlejas, Ventspils nov.Ances pag., 457 govis, 13 168 kg
5.ZS Sporas, Naukšēnu nov.Naukšēnu pag., 192 govis, 12 886 kg
6.ZS Kalntontes, Rūjienas nov.Lodes pag., 116 govis, 12 682 kg
7.ZS Kalna Dambrāni, Viesītes pag, 638 govis, 12 626 kg
8.SIA Brīvzemnieki,Gulbenes nov.Lizuma pag.,366 govis, 12 477 kg
9. SIA Vidzemes putniņi, Krimuldas pag.,454 govis, 12 477
10.Z Lejas Palsāni,Viesītes nov.Saukas pag.,218 govis, 12 336 kg
Pilnu Latvijas produktīvāko ganāmpulku TOP50 skatiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
