Piena ražošana tuvu aizas malai? Iepirkuma cena un lopbarības trūkums zemniekus dzen izmisumā 0
Piena cena krīt, tā daudziem ražotājiem ir mazāka, nekā pašizmaksa. Lopbarības nepietiek, tā jāpērk no citiem saimniekiem. Turklāt vairāki pārstrādes uzņēmumi paziņojuši par pauzi piena uzpirkšanā. Vai būs jāpārtrauc piena bizness? – vaicā piena ražotāji.
Pār piena nozari, visticamāk, atkal savelkas draudīgi mākoņi, ko lielā mērā izraisa tendences pasaules industriālo piena produktu tirgū, kā arī vairāku vietējo piena pārstrādes uzņēmumu nemācēšana darboties sarežģītā tirgus situācijā. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane vakar sarunā ar zemkopības ministru vērsa uzmanību, ka kopš janvāra piena iepirkuma cena zemniekiem ir samazināta vidēji par 10 centiem.
No lielajiem pārstrādes uzņēmumiem patlaban salīdzinoši augstu iepirkuma cenu vēl noturot tikai AS “Tukuma piens” un AS “Preiļu siers”. Kā aizvien augstu iepirkuma cenu saviem biedriem maksā kooperatīvs “Straupe”, janvārī tā bija 35,4 centi/kg.
Savukārt AS”Food Union”, SIA “Latvian Dairy” un SIA “Latvijas piens” pie uzņēmuma vārtiem pienu pērk par 26–27 centiem/kg. Zemnieki stāsta, ka par kilogramu piena saņem 22–23 centus, tikmēr piena pašizmaksa ir trīs līdz četrus centus augstāka, nekā iepriekš nosauktā cena.
Turklāt zemnieki vērš uzmanību, ka Jaunjelgavas novadā strādājošais “Latvian Dairy” piena ražotājiem nav samaksājis par pienu 1,8 miljonus eiro. Uzņēmumam esot dotas divas, trīs nedēļas saistību kārtošanai. “Kooperatīvi ir gatavi labāk šo uzņēmumu pārņemt, nekā sagaidīt tā maksātnespēju,” tā M.Feldmane.
Zemnieki arī saņēmuši paziņojumu, ka no 1.marta pienu vairs nepirks Bauskas uzņēmums SIA “Baltic Dairy Board”. Ar uzņēmuma pārstāvjiem sazināties neizdevās, klusēja četri no tā mājas vietnē norādītājiem vadītāju tālruņiem.
Uz vienu mēnesi remontu dēļ darbību pārtraucis arī Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums “Žemaitijos pienas”, kas dienā uzpērk līdz 1000 tonnām piena.
Situāciju saasina arī tas, ka lielā daļā piensaimniecību sāk aptrūkties lopbarības, ko pērnvasar sagādāt traucēja nebeidzamās lietavas.
“Skābbarības rullis pērn maksāja 15 eiro, patlaban 30 eiro. Lopbarības nepietiek, saimnieki ir izmisuši un sāk nolaisties rokas,” saka M.Feldmane.
Arī Salacgrīvas novada “Robežnieku” saimniece Ieva Alpa–Eizenberga vērš uzmanību uz barības piedevu un degvielas cenas kāpumu, kā arī dabas apstākļu ietekmēto lopbarības kvalitāti.
“Problēmas ir saimniekiem, kas govis laiž ganībās un pļauj sienu un tām saimniecībām, kas laikus neparūpējās par barības rezervēm. Kukurūzai bija sliktāka kvalitāte, mazāk masas, nekā gadu agrāk, daļa palika uz lauka,” situāciju iezīmē saimniece.
Viņa arī prognozē, ka daudzām saimniecībām barība ganāmpulkam pietiks vien pāris mēnešiem, problēmas sākšoties martā. Kādas problēmas? Kritīs izslaukums un var samazināties arī ganāmpulku lielums un daudzums. “Ja lopam ir labi gēni un tas nesaņem vajadzīgo barības daudzumu, mazinās dzīvnieka imunitāte,” piebilst I. Alpa–Eizenberga.
Latvijas ražīgākā ganāmpulka Kauguru pagasta zemnieku saimniecības “Vītoliņi” saimniece Ieva Rutkovska atzīst, ka jau kopš pērnā rudens zinājusi par nepietiekamo skābbarības daudzumu, tāpēc sākusi govis piebarot ar salmiem.
“Šis ir pirmais gads, kad mūsu saimniecībai nav barības rezervju. Lopbarības gatavošanas laikā nevarējām uzbraukt uz lauka. Mūsu saimniecībai ļoti sarežģīta situācija ar lopbarību, visticamāk, pietiks vēl tikai vienam mēnesim,” tā Vītoliņu” saimniece.
Tikmēr M.Feldmane vērš uzmanību uz aktīvo poļu uzpircēju darbošanos Latvijā. “Polijā pērn piena ražošana kāpa par sešiem procentiem,” teic M. Feldmane. Viņa aicina beidzot pie viena galda sēsties pie ražotājus, pārstrādes uzņēmumus un tirgotājus, lai kopīgiem spēkiem risinātu sarežģīto situāciju piena nozarē. “Ja veikala plauktā litrs piena maksā 90 centus, tad piena ražotāja saņemtā daļa ir nesamērīgi maza. Kāpēc vienmēr tirgus problēmas jārisina uz zemnieka rēķina?” tā M. Feldmane.
Tikmēr veikalos piena produktu cenas kritumu vēl neredzam. “Cenu izmaiņas izveidotās kārtības dēļ veikalu plauktos parasti ir redzams pēc diviem, trim mēnešiem,” saka “Tukuma piens” Pārdošanas vadītājs Armands Artihovičs.
Jau ziņots, ka šā gada janvāra sāķumā vairāki piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā krasi samazināja piena iepirkuma cenu, līdz ar to piensaimnieku kooperatīvi sākuši vairāk piena pārdot lietuviešu un poļu uzpircējiem. Tikmēr pārstrādes uzņēmumi norāda, ka cenu samazinājumu diktē industriālā siera un piena pulvera pārprodukcija un attiecīgs šo produktu cenu kritums pasaules tirgos.
Vairāk par situāciju piensaimniecībā lasiet šeit
