Ja siena pelējusi vēl pirms siltināšanas, acīmredzot arī agrāk dzīvoklī bijušas gaisa apmaiņas problēmas, kas tagad tikai saasinājušās. Minimālā programma – apzināt visas vēdināšanas vietas, restītes virtuvē un vannasistabā allaž turēt tikai atvērtas. Iespēja, ka attiecīgās šahtas ar būvgružiem ir aizbērtas līdz ceturtajam stāvam, laikam ir minimāla, bet varbūt kāds gudrinieks tām uz jumta uzlicis pieguļošu cepuri? Interesanti, kur garaiņus novada tvaiku nosūcējs virs plīts? Varbūt gofrētā caurule iebāzta vēdināšanas kanālā, tādējādi principiāli likvidējot šo gaisa apmaiņas ceļu? Tad atliek vien blakus izdauzīt sienā vēl vienu atveri un ielikt tur vismaz vienkāršu ventilatoru padsmit eiro vērtībā, lai rūc savā nodabā, kad, piemēram, virtuvē gaismu ieslēdz. Elektrības patēriņš – pavisam minimāls. 9
Vēl paliek jaunie logi. Ja negribas tos uzreiz modernizēt, bet šādas iespējas ir (piemēram, “Labo logu aģentūra” piedāvā īpašas membrānas, kas pašas atveras, kad telpā sasniegts 50% gaisa mitruma līmenis!), atliek vien logus biežāk turēt atvērtus, bet pārējā laikā – mikrovēdināšanas režīmā. Dzīvokli būs grūti izsaldēt, jo īpaši siltinātā mājā, kur pat radiatori jauni, toties vieglāk atgriezties omulīgā sausumā.
Tālāk – maksimālā programma, dažādas piespiedu ventilācijas un pat gaisa rekuperācijas iekārtas, kas jau maksā tūkstošus. Atklāti runājot, pēdējās vairāk piemērotas lielākām privātmājām, kur pieplūstošā gaisa sasildīšanai tad nepieciešams mazāk enerģijas, turklāt vasarā iespējama arī tā atdzesēšana. Protams, par klienta naudu jebkurā platībā viss vienmēr ir iespējams, tostarp būtiski paaugstinot dzīvokļa vērtību, ja pēc izžāvēšanas ienāk prātā to pārdot.
Lūk, ko saka priekšā piena paka, ja mājās nav digitālā higrometra–termometra, kas mēra gan relatīvo gaisa mitrumu, gan temperatūru telpā. Starp citu, laba dāvana pārdesmit eiro vērtībā, draugus jaunajā dzīvokli ejot apraudzīt.
