«Piena paka» lopkopjiem 0
Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis regulu, kas ļauj lauksaimnieku organizācijām vienoties par piena cenām, nepārkāpjot konkurences noteikumus. Pats būdams piena lopkopis, Eiroparlamenta deputāts Džeimss Nikolsons, kas gatavoja šo tā saukto piena paku, zemniecības interesēs krietni vien pielaboja Eiropas Komisijas iesniegtos priekšlikumus.
Tiesa, šie labojumi vēl jāapstiprina visu dalībvalstu lauksaimniecības ministriem. Trešdien Nikolsons pēc EP deputātes Sandras Kalnietes (“Vienotība”) un zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ielūguma viesojās Latvijā.
Vienoties par izdevīgāku cenu
“Šis likums uzlabos piensaimnieku pozīcijas. Ražotāju organizācijām jāpalīdz zemniekiem sadarboties, lai panāktu pēc iespējas izdevīgāku piena cenu, īpaši dalībvalstīs, kurās kooperatīvu sistēma darbojas ierobežoti vai nepastāv vispār,” norādīja regulas izstrādātājs no EP puses Nikolsons.
Eiropā 58% piena pārdod kooperatīvi, taču ne visi tie ir pašu lopkopju dibināti. Bieži vien tie ir uzpircēju kooperatīvi, kuros ražotāji nemaz nav īpašnieki. Tāpēc Nikolsons uzsvaru liek uz vārdu savienojumu “ražotāju organizācijas”: “Ikvienai saimniecībai ir jāizvēlas: sastāvēt vai nu ražotāju organizācijā, vai kooperatīvā.” Kaut var būt arī tā, ka kooperatīvs ir ražotāju organizācija.
Var jau nodot individuāli tieši pārstrādātājam, taču pieredze rāda, ka labāki nosacījumi ir apvienotai piegādei. Šādi apvienotiem lopkopjiem viss saražotais būtu jāatdod vienam piegādātājam un līgums jāslēdz vismaz uz pusgadu. Savukārt piena ražotāju kooperatīvi varēs apvienoties, faktiski vienojoties par kopīgu cenu, – Nikolsons aicina uz “vertikālo integrāciju”.
Trešdien viņš kopā ar Sandru Kalnieti un zemnieku organizāciju līderiem apciemoja Aijas un Jāņa Rutkovsku saimniecību “Poteri” Bauskas novada Vecsaules pagastā un Jolantas un Toma Knopju saimniecību “Rudeņi” Jelgavas novada Sesavas pagasta Bērzvircavā.
Rutkovsku saimniecība pienu no 38 govīm nodod SIA “Sigilo KV”, kam uzticēja savu saražoto pēc tam, kad piena kombināts nolaida cenu neadekvāti zemu un kad piena kooperatīvs pieprasīja “piebraukšanas maksu”. “Tikai šādi, saņemot 21,5 santīmus par litru, spējam norēķināties ar banku par kūts rekonstrukciju,” atzīst Aija Rutkovska.
Savukārt, “Rudeņos” no 302 slaucamām govīm piens katru dienu ar kooperatīva “Piena ceļš” cisternām mēro ceļu vai nu uz Jaunpils pienotavu, vai arī tiek eksportēts uz Lietuvu.
Tieši saimniecību modernizācijā ieguldītie līdzekļi latviešu zemniekus padara atkarīgus no atbalsta un piena cenas un piespiež pienam plūst tur, kur vairāk maksā. Kā vizītes laikā atzina Nikolsons, galvenās piena ķēdes problēmas slēpjas mazumtirdzniecībā.
Brīdina par augstāku cenu veikalos
Par augstāku cenu pienu iepirkt nevēlas ne pārstrādātāji, ne tirgotāji, kuri šobrīd no veikalā pārdotā piena litra saņem lauvastiesu. Par to, ka galaproduktu cena varētu sadārdzināties, ja piensaimnieku kooperatīvi drīkstēs vienoties par augstas cenas uzturēšanu, brīdina Latvijas Centrālās piensaimnieku savienības vadītājs Jānis Šolks.
Turpretim lielākie ieguvēji – kooperatīvi – nepiekrīt, ka piena produktu cenas veikalā palielināsies. Piena pārstrādes tirgū konkurence ir pietiekami sīva, līdz ar to cenu noteikšot gala patērētājs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Bille.
“Jaunā situācija veicinās godīgāku ienākuma pārdali starp dažādiem ražošanas un tirdzniecības posmiem, zemniekus nostādot labākā pozīcijā, nekā tas ir patlaban. Pirms kooperācijas kustība piena nozarē Latvijā bija sākusies, piena pārstrādes uzņēmumi diezgan brutāli uzspieda savus piena iepirkšanas nosacījumus un maksāja neadekvāti zemas cenas par zemnieku saražoto pienu,” norādīja Bille.
Nosacījums, kas ļauj vienoties par līgumiem un cenām piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no valsts svaigpiena tirgus daļas, ir tikai iespēja zemniekiem labāk pārdot savu produkciju.
Kooperatīvi drīkstēs vienoties
“Esam mazi spēlētāji kopējā Eiropas tirgū pat tad, ja apvienotu visu Latvijas pienu, tādēļ mums šāds lēmums īpaši būtisks,” domā Bille. Pašreizējā likumdošana lauksaimniecības kooperatīviem atvēl ne vairāk kā 15% tirgus daļu gadījumā, ja kooperatīvs nodarbojas ar biedru saražotās izejvielas tirdzniecību, un 20% – gadījumā, ja kooperatīvs arī pārstrādā izejvielu.
Pēc Lauksaimniecības datu centra uzskaites, pērn Latvijā darbojās 38 kooperatīvi, kas iepirka svaigpienu kopumā 256 747 tonnas, tas ir 38,79% no iepirktā piena daudzuma. Tātad pēc regulas spēkā stāšanās teorētiski gandrīz visi kooperatīvi drīkstētu vienoties par iepirkuma cenu. “Tas gan praksē nav iespējams, jo kooperatīvi ir arī konkurenti cits citam. Turklāt daļa pienu eksportē,” uzskata Aivars Lapiņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Konkurences uzraugi sprukās
Kā zināms, “Trikāta KS”, kā arī kooperatīva “Dzēse” iespējamo vienošanos par produkcijas tirdzniecības cenu patlaban izskata Konkurences padome. Pēc Eiropas Parlamenta lēmuma konkurences uzraugi nonākuši muļķīgā situācijā. Ja Konkurences padome atzītu pārkāpumu šai niecīgajā gadījumā, tas būtu pretrunā ar jauno ES politiku, kas tieši paver iespējas kooperatīviem noslēgt kopīgu vienošanos arī par cenu.
“Latvijas kooperatīviem šis ir ļoti būtisks lēmums, kas maina likumdošanu Eiropā. ES ir atzinusi, ka vienīgais reālais risinājums, lai stiprinātu piena nozari pēc 2009. gada krīzes, ir atbalstīt zemniekus. Ja toreiz Latvijā būtu vairāk apvienojušies kooperatīvos, tad cena nebūtu nokritusies līdz 10 – 12 santīmiem par litru, bet varbūt 14 – 16 santīmiem.
Šis ir nopietns signāls un milzīgs mūsu pozīcijas atspēkojums Konkurences padomei,” vērtē kooperatīva “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, kura sūtītā e-pasta vēstule kalpoja par pamatu konkurences pārkāpuma lietas ierosināšanai.
“Esošajā redakcijā automātiski atbrīvojumi vienoties par produkcijas cenu atbilstoši regulas kritērijiem paredzēti atzītu piena un piena nozares ražotāju organizāciju biedriem,” tagad spiesta piekrist Konkurences padomes pārstāve Inita Kabanova. “Savukārt nacionālajām konkurences iestādēm saglabātas tiesības atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams, aizliegt šādu cenu fiksēšanu, lai novērstu konkurences izslēgšanu vai izvairītos nopietni kaitēt svaigpiena pārstrādes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas tās teritorijā,” viņa piebilst.
Uzziņa “Piena pakas” būtiskākie priekšlikumi Piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem, nedrīkstēs pārsniegt 3,5% no kopējā ES saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma (Latvijas gadījumā). Dalībvalstis joprojām varēs noteikt, vai starp lauksaimniekiem un piena savācējiem vai pārstrādātājiem obligāti jāslēdz līgums par piena piegādi. Ja dalībvalsts nolēmusi, ka līgums jāslēdz obligāti, tas jāizstrādā pirms piegādes un tajā jānorāda cena, maksājumu periods un piena savākšanas un piegādes noteikumi. Minimālais līguma slēgšanas periods ir seši mēneši. Eiropas Komisijai ieteikts izstrādāt kooperatīvu nozares pamatnostādņu sistēmu. Ieteikts piena kvotu sistēmas atcelt saudzīgi. Izveidot piena nozares tirgus uzraudzības aģentūru. Dalībvalstīm ļaus ieviest augstas kvalitātes siera piegādes pārvaldības sistēmu. Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei. Tā būs spēkā līdz 2020. gada jūnijam. Avots: Eiropas Parlamenta priekšlikumi regulai (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē |
