Nākamie piena maisījumi ir adaptētie (maksimāli tuvi sievietes pienam) vai daļēji adaptēti (daļēji pietuvināti sievietes piena sastāvam) ar govs vai citu lopkopības dzīvnieku pienu pamatā. Tie paredzēti par sešiem mēnešiem vecāku bērnu piebarošanai. Šo piena maisījumu sastāvs ir atšķirīgāks nekā starta piena maisījumiem, piemēram, tajos ir vairāk olbaltumvielu un dzelzs, augstāka enerģētiskā vērtība. 0
- Ieteicams rūpīgi izlasīt uz piena maisījuma iepakojuma rakstīto, jo tur ir daudz norāžu par sastāvu, kādās devās jālieto un tamlīdzīgi.
- Ja zīdainis nepietiekami pieņemas svarā, labāk izvēlēties maisījumu ar paaugstinātu olbaltumvielu līmeni.
- Ja moka aizcietējumi, piemērots ir maisījums, kas satur oligosaharīdus – vielas, kas sairdina izkārnījumus, mainot to konsistenci.
- Ja ir šķidra vēdera izeja, rekomendē maisījumu ar pazeminātu tauku saturu vai maisījumu, kas satur prebiotikas – šķiedrainas vielas, kas veicina organismam svarīgo bifidobaktēriju un citu, piemēram, laktobaktēriju, augšanu. Derīgās baktērijas aptur kaitīgo mikroorganismu vairošanos. Ja zīdaiņa zarnās ir vairāk derīgo baktēriju, var izvairīties no caurejas un aizcietējumiem, samazinās risks saslimt ar pārtikas alerģiju. Nostiprinājusies zarnu gļotāda aizšķērso ceļu vielām, kuras zīdainis nepanes.
- Ja ir anēmija, piemēroti adaptētie maisījumi ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- Ja satrauc alerģijas problēmas, ir iespēja izvēlēties hipoalerģiskus maisījumus (H.A.), kas ievērojami samazina alerģiju attīstības risku.
- Ja ir laktozes nepanesība, der mākslīgie piena maisījumi, kas nesatur laktozi.
- Ja ir pastiprināta atgrūšana, jāraugās pēc AR (Anti-Reflux) piena maisījumiem.
Mākslīgās barošanas noteikumi
Visi piena maisījumi jāgatavo, strikti ievērojot ražotāja sniegtos norādījumus, – nedrīkst mainīt noteikto ūdens temperatūru un daudzumu vai pievienot vairāk pulvera. Ja mamma, labu gribot, pievieno mērkausiņu ar kaudzi, bērnam var rasties veselības problēmas. Maisījuma pulveri noteikti nedrīkst šķaidīt ar verdošu ūdeni, jo tādā gadījumā aiziet bojā bioloģiski aktīvās vielas – vitamīni un labās baktērijas. Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst šķaidīt ar govs pienu! Piena maisījums jāgatavo īsi pirms barošanas, tad tajā saglabāsies vairāk vitamīnu.
Jānosaka noteikts ēdienreižu režīms ar pārtraukumiem ne mazāk kā 3–5 stundas dienas laikā un 6–6,5 stundas nakts laikā. Tā jādara, jo maisījuma olbaltumvielas mazuļa organisms pārstrādā un uzsūc lēnāk nekā mātes pienā esošās. Sekas biežai un nesistemātiskai barošanai var būt zarnu trakta traucējumi.
Ja kādā no ēdienreizēm mazulis apēd mazāku devu, nedrīkst spiest ēst atlikušo. Tas var izraisīt vemšanu un riebumu pret ēdienu. Bet, ja bērns apēdis paredzēto devu un prasa vēl, to drīkst papildināt par 30–50 mililitriem. No šādas rīcības vajadzētu atturēties, ja mazuļa ķermeņa svars aug strauji. Tad kā papildu ēdienu labāk dot nevis maisījumu, bet augļu sulas vai vāju tēju.
Arī dodot pudelīti ar piena maisījumu, zīdainīti vajadzētu turēt rokās, jo viņš ilgojas pēc ķermeņa kontakta ar mammu.
Līdzīgi kā mātes piens, arī adaptētais maisījums bērnam jāsaņem vismaz līdz gada vecumam. Arī otrajā pusgadā, kad mazuļa ēdienkartē sāk ieviest papildēdienu, paralēli tam katrā ēdienreizē jāsaņem mākslīgais piens.
Bērnus, kas tiek baroti ar maisījumu, jāsāk piebarot agrāk nekā tad, ja māte bērnu baro ar krūti. Tas tāpēc, ka ar maisījumu mazulis ir saņēmis govs pienu, augu eļļu, glikozes sīrupu, un viņa zarnu trakts jau ir piemērots šo produktu pārstrādei. Arī jaunos produktus tas uzņems vieglāk. Nav nepieciešams agrāk dot produktus, kas satur vitamīnus, dzelzi un kalciju, jo šīs vielas pievienotas piena maisījumam. Atļauts dot sulas (no 3–3,5 mēnešiem), bet pirmo ēdienu – dārzeņu maisījumu – ne agrāk kā no 4,5–5 mēnešiem. Nākamo ēdienu – putru – no 5,5–6 mēnešiem. Pārējie termiņi piebarošanai neatšķiras no piebarošanas sākuma tiem bērniem, kurus baro ar mātes pienu.