Piena jautājumā Latvija un Lietuva kopīgi prasīs palīdzību Eiropai 33
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija un Lietuva kopīgi vērsīsies Eiropas Komisijā pēc palīdzības piena nozarei, tā lēmuši Latvijas un Lietuvas zemkopības nozares ministri.
Abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no ES krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē, “Latvijas Avīzi” informēja zemkopības ministra padomniece Kristīne Liepa.
Tikšanās laikā Biržos abas puses bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju – pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi – tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.
Taču atšķirība ir tāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši, gluži pretēji, izvairās no vienošanās ilgākā termiņā.
Lietuvā arvien vairāk tiek runāts par riska fondu veidošanu, savukārt Latvijā tā ir diezgan jauna tēma. “Lietuvā ir seši lieli piena pārstrādes uzņēmumi, savukārt Latvijā – 28, taču nelieli. Sanāksmē daudz ticis runāts par piena nozares stabilizācijas un stiprināšanas pasākumiem ilgtermiņā un īstermiņā.
Pēc Lietuvas lauksaimniecības ministra Kēstuta Navicka teiktā, tika panākta vienošanās par pasākumu koordinēšanu un labākās prakses apmaiņu. “Trešdaļa no Latvijā saražotā piena tiek pārstrādāta Lietuvā. Ja viņu valdība nolemtu sniegt atbalstu piena ražotājiem, Lietuvā ievestu lētāku pienu un mums būtu vēl dziļāka krīze,” norādīja K. Navickis.
Sanāksmē, kurā piedalījās arī abu valstu lauksaimnieki, liela uzmanība tika pievērsta palīdzībai piena nozarē, kas veicinātu strukturālas izmaiņas, sadarbību, piena ražotāju aizsardzību. Jāpiebilst, ka kārtējā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome notiks 20. martā, kuras laikā tikšot iesniegts argumentēts, faktos balstīts Lietuvas un Latvijas kopīgs paziņojums. Ministri tiksies arī ar ES lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski.
Vai ilgtermiņa līgumi?
Jāatgādina, ka daļa piena lopkopju zemās iepirkuma cenas dēļ jau sākuši govju izkaušanu vai pārdošanu kamiņvalstu ražotājiem. Pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem.
Lai situāciju risinātu, esot nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai. Gadījumā, ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpinās nozīmīgi samazināties – vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri – tad ZM vērsīsies valdībā ar priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.
Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksāciju cenu svārstību gadījumā. Pastāv iespēja dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus starp piena ražotāju un iepircēju, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus. Tiesa, līdzšinējās diskusijās Latvijas piena nozares pārstāvji nav gribējuši ieviest šādu regulējumu.
Tāpat nepieciešams veicināt Latvijas piena produktu eksportu, kā arī svaigpiena un piena produktu tiešo tirdzniecību, un sekmēt mazo veikalu un tirdzniecības vietu attīstību.
Iepirkuma cenas krīt dramatiski
“Latvijas Avīze” jau ziņoja, ka zemā svaigpiena iepirkuma cena aktualizējusi jautājumu par veikalu uzcenojumu piena produktiem. Jau notikušas vairākas tikšanās ar tirgotājiem, lai pārrunātu jautājumus par vietējo piena produktu uzcenojumu.
Tāpat ZM ir aicinājusi Konkurences padomi īstenot tirgus uzraudzību pār pārtikas produktu cenas veidošanos pārtikas piegādes ķēdē. Pagājušajā mēnesī starpība starp zemāko un augstāko svaigpiena iepirkuma cenu bija divas reizes, savukārt visstraujāk piena iepirkuma cena sarukusi tiem, kas strādāja ar Lietuvas piena pārstrādi.
ZM informē, ka svaigpiena iepirkuma vidējā cena Latvijā ir pazeminājusies piecus mēnešus pēc kārtas, un 2023. gada janvārī tā piedzīvojusi līdz šim lielāko kritumu viena mēneša laikā, sarūkot par 11,5% salīdzinājumā ar decembri.
Pēc provizoriskās informācijas par svaigpiena iepirkuma cenu februārī ZM secina, ka cenas kritums mēneša ietvaros bijis aptuveni 20%. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks sarunā ar “Latvijas Avīzi” atgādina, ka pērn pirmā pusgada laikā “mēs dzīvojām ar lielāko piena iepirkuma cenas pieaugumu Eiropā, kas sasniedza gandrīz 60%”.
Pērn jūlijā un augustā šī cena pārsniegusi vidējo Eiropas cenu, un bijis skaidrs, ka ilgi tas vairs neturpināsies. Otrajā pusgadā jau parādījās indikācijas, ka industriālo produktu realizācija sāk bremzēt, un tas atstāja ietekmi uz cenām.
Svaigpiena cenu samazinājumu 2022. gada otrajā pusē ZM skaidrojusi ar augsto inflāciju valstī, kuras dēļ samazinājās iedzīvotāju pirktspēja un kopējais iekšējā tirgus pieprasījums pēc piena un tā produktiem. Vienlaikus saglabājās un joprojām saglabājas augstas ražošanas izmaksas, kas lauksaimniekiem jānosedz no zemajiem ieņēmumiem.
Arī sarežģījumi piena pārstrādē Lietuvā tiešā veidā ietekmējuši Latvijas ražotāju noieta tirgu, jo 44% Latvijas svaigpiena tiek izvesti pārstrādei kaimiņvalstī.
Cik zaļas ir piena piegādes veikaliem
Tikmēr LPCS vadītājs apelē pie tirgotāju veselā saprāta, aicinot pirkt vietējo ražotāju produktus. Vedot pienu un produktus šurpu turpu, nekādi netiek ievērots Zaļais kurss, kas vērsts uz resursu taupīšanu.
“Beigu beigās kāds par to samaksā, jo neviens nelej degvielu par velti un neviens nedzen mašīnas par velti, šajos energokrīzes apstākļos tērējam degvielu, bojājam ceļus, ar smagām mašīnām braukājot bezjēdzīgi,” aicina aizdomāties LPCS vadītājs.
Iepriekš ar tirgotājiem bija noslēgts memorands, bet pašlaik LPCS esot pārdomās, vai tādu slēgt atkārtoti, jo būtisks efekts neesot redzams.
