Piena iepirkuma cena sliecas paslīdēt zem pašizmaksas 0
Maijā jūtami samazināsies piena iepirkuma cena, tomēr piena produkti veikalos lētāki nebūs. Iemesls – piena pārstrādātāji zaudējumus eksporta tirgos kompensē ar cenām vietējā tirgū.
“Zinām, ka piena cena krīt visur Eiropā, bet turienes zemniekiem taču ir nesalīdzināmi lielāks atbalsts, kas šādās situācijās var palīdzēt, turklāt nodokļu sistēma tur ir vairāk sakārtota. Ja cenas kritīs vēl vairāk, esam gatavi aktīvākiem protestiem, kaut vai liesim pienu grāvjos, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību un rosinātu valdību palīdzēt,” sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja Ligita Silaraupa.
Vainīgs pasaules tirgus
Piena cena jūtami krīt ik pēc trīs gadiem. Iepriekšējais kritums bija 2008. gadā, kad vidējā cena krita līdz 12 – 13 santīmiem par kilogramu. Aprīlī vidējā cena esot tuvu 20 santīmiem par kilogramu, bet maijā un jūnijā tā būšot aptuveni 18 santīmi, paredz Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa teic, ka krituma iemesls ir straujais cenu kritums pasaules tirgos industriālajiem produktiem. Piemēram, sausajam vājpiena pulverim (no 2700 eiro par tonnu pērn rudenī līdz 2000 eiro par tonnu patlaban), sviestam (no 4000 eiro/t pērn rudenī līdz 2800 eiro/t patlaban) un sieram (no 3,30 eiro/kg pērn rudenī līdz 2,60 eiro/kg patlaban).
“Tādējādi pārstrādātāji pie esošās piena iepirkuma cenas, pārdodot šos produktus, cieš lielus zaudējumus. Līdz ar to viņi pārtrauc šos produktus ražot, rodas svaigpiena pārpalikums un cenas krīt,” skaidro R. Misa.
Viņš teic, ka veikalos Latvijā pārdod aptuveni pusi no Latvijā pārstrādātā svaigpiena. “Svaigpiena cenas kritums pagaidām ir vien 10%, bet industriālo produktu kritums ir 30 – 40% liels. Tāpēc cenas nepazemināšana veikalos kompensē zaudējumus, ko ciešam, neatsakoties no svaigpiena un turpinot realizēt industriālos produktus ar zaudējumiem. Ja cena vēl turpinās kristies, tad, protams, arī veikalos tā tiks samazināta,” piebilst uzņēmējs. “Rīgas piena kombināta” piena vidējā iepirkuma cena aprīlī bija aptuveni 20 santīmu (bez PVN), maijā tā sasniegšot 18 santīmus, bet lēmuma par cenu jūnijam vēl neesot.
Tātad iznāk, ka Latvijas pircēji nodrošinās piena pārstrādes uzņēmumiem stabilus naudas ienākumus tirgus svārstību laikā.
Tuvu bīstamajai robežai
“Vaina nav cenā, bet gan visā lauksaimniecības atbalsta kārtībā. Lauksaimnieks ir pakļauts dažādiem riskiem, tostarp neparedzamiem dabas apstākļiem, tirgus svārstībām un arī tam, ka nozare ir ilglaicīgs bizness. Šos jautājumus nevar atrisināt zemnieks, valstij vajadzētu domāt par tirgus un ražotāja aizsardzību. Latvijā gandrīz viss ir pakļauts patērētāja, nevis ražotāja aizsardzībai,” teic LPKS “Māršava” valdes priekšsēdētāja Dace Pastare. “Rīgas piena kombināts” viņas vadītajam kooperatīvam paziņojis, ka piena cena no maija vidus būs par 2,5 santīmiem zemāka nekā agrāk.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga teic, ka vairāki mazie kooperatīvi saņēmuši paziņojumu par to, ka “Rīgas piena kombināts” un “Valmieras piens”, kuriem Konkurences padome aizvadītajā nedēļā atļāva apvienoties, no rītdienas par kilogramu piena maksās vien 15,5 santīmus. “Robežnieku” saimniece cenas samazinājumu saista ar abu uzņēmumu nonākšanu ārvalstu investoru īpašumā un apvienošanos. “Šāda ārvalstu investora īpašumā esoša Latvijas apstākļiem ļoti liela uzņēmuma izveide atstās negatīvu iespaidu uz zemniekiem un lauku vidi.
Konkurences padomei nevajadzēja ļaut veidoties uzņēmumam, kam būs tik liela ietekme uz vairāk nekā trešdaļu piena ražotājiem. Turklāt attieksme pret zemniekiem no šo uzņēmumu puses ar katru dienu kļūst aizvien augstprātīgāka un nicinošāka. Perspektīva ir drūma,” tā I. Alpa-Eizenberga.
Savukārt J. Šolks teic, ka cenas kritums un uzņēmumu apvienošanās esot vien sagadīšanās. “2009. gadā, kad ārvalstu investoru nebija, cena krita vēl vairāk,” piebilst J. Šolks. Tolaik, piemēram, “Rīgas piena kombināts” atteicās pirkt no daudziem piegādātājiem, patlaban šādas ieceres neesot. “Ir piedāvājumi no Polijas un Lietuvas pirkt pienu par 14 santīmiem litrā. Neesam izmantojuši un neplānojam šo piedāvājumu izmantot tāpēc, ka esam atbildīgi par mūsu piegādātājiem. Neesam atteikušies no neviena piegādātāja. Cena diemžēl ir jāmazina tāpēc, ka visi darbojamies atklātā tirgū un esam atkarīgi no Eiropas cenām,” tā R. Misa.
Piena ražotāji ar pārstrādes uzņēmumiem patlaban līgumus slēdz uz termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim. D. Pastare atgādina, ka par 20 santīmiem zemāka piena iepirkuma cena nozīmē darbošanos ar zaudējumiem. D. Pastares saimniecībā izrēķināts – patlaban 16,5 santīmu liela cena atbilst 12 santīmiem 2009. gadā. “Tirgotājs ar cenu izdara spiedienu uz pārstrādes uzņēmumu, tas spiež uz zemniekiem, bet uz ko lai spiežam mēs? Uz govīm? Mums Latvijā ir nepareiza atbalsta sistēma, tāpēc citu valstu zemnieki piena krīzi tik sāpīgi nejūt,” piebilst zemnieku saimniecības “Pērles” saimniece.
Straupē cenu nesamazinās
Cenu jau aprīlī par 1 – 1,5 santīmiem samazināja “Preiļu siers”, “Smiltenes piens” ir izvēlējies ļoti pakāpenisku cenas samazinājumu. Vairāk nekā simts LPKS “Straupe” biedru industriālo piena produktu pārprodukciju pasaules tirgū nejūt. Kooperatīva biedru saimniecībās ražoto pienu pārstrādā pašu pārstrādes uzņēmumā, bet piena produktus pārdod arī lielveikalos. Tiesa gan, Latvijas tirgū. LPKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis teic, ka piektdien apbraukājis veikalus un piena produktu cenas samazinājumu neesot pamanījis.
“Iemeslu mūsu iepirkuma cenas samazināšanai neredzu. Aizvadītajā mēnesī par kilogramu piena maksājām 23,6 santīmus. Tikpat lielu cenu varam turēt arī patlaban,” tā I. Balodis.
LPKS ” Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs teic, ka šā brīža situācijā piena ražotājiem vispareizāk būtu iestāties kooperatīvos, kas savākto pienu var pārdot par izdevīgām cenām. “Arī kooperatīviem svarīgi ir darboties kopā un veidot savu pārstrādi. Rudenī, kad mūsu piena pārstrādes rūpnīca ražos pilnu produktu klāstu, jutīsim kooperācijas priekšrocības,” tā U. Krievārs.
