Piena eksports sasniedzis apmērus pirms Krievijas embargo, tirgu aizstāj citas valstis 0
Piena eksports pašlaik ir sasniedzis apmērus pirms Krievijas embargo noteikšanas, un Krievija kā savulaik lielākais piena produktu noieta tirgus ir aizstāts ar citiem tirgiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un LOSP Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.
“Pašlaik mēs jau esam sasnieguši tādu eksporta apjomu, kāds bija pirms embargo. Taču, kamēr vien embargo pastāvēs, blakus būs milzīgs tirgus, kurā mēs nevaram pārdot savu produkciju. Tādā ziņā ietekme ir un būs, bet principā mēs šo tirgu esam aizvietojuši,” sprieda Gūtmanis.
Viņš gan norādīja, ka turpmāk Latvijas piena nozari varētu ietekmēt arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. “Eiropā visi tirgi ir saistīti.
Ja vācieši vairs netirgos britiem, tad meklēs citus noieta tirgus vai atstās produkciju savā tirgū, no kura savukārt izspiedīs mūs, jo mēs neesam vietējie. Tomēr pagaidām es nepaļaujos ne uz vienu prognozi, jo tās visas pašlaik ir ar pirkstu mākoņos rakstītas,” viņš sprieda.
Komentējot piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā savstarpējās konkurences ietekmi uz piena lopkopības saimniecībām, viņš pauda, ka ikviena konkurence ir apsveicama, jo tad piena ražotājiem pastāv iespēja izvēlēties sadarbības partneri, kurš vairāk maksā par pienu. Taču būtiski ir arī tas, kurš partneris piena ražotājiem maksā regulāri un kārtīgi un kādi ir līguma nosacījumi, sākoties piena iepirkuma cenu svārstībām vai lejupslīdei.
Pēc Gūtmaņa teiktā, ka uz ļoti ilgu termiņu līgumus slēdz maz Latvijas zemnieku. Šādu praksi mēģināja ieviest uzņēmums “Latvijas piens”, bet tā guva mazu atsaucību.
“Paši pārstrādātāji saka, ka mūsu zemniekiem patīk spēlēt kā kazino. Ja ir augsta cena, tad var nopelnīt un meklēt nākamo, kuram atkal var pārdot par augstāku cenu. Taču, kad cena krītas, esam zaudētāji, jo nav ilgtermiņa līguma,” sprieda LOSP Piena grupas vadītājs.
Viņš teica, ka nozarē attīstās arī kooperācija – kooperatīvi uzpērk pienu, lai pēc tam to piegādātu pārstrādātājiem.
Taču nav daudz tādu, kas attīstītu paši savu ražošanu. Ir arī tādi zemnieki, kuri paši pārdod [pienu] konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem un ne ar vienu citu nekooperējas. Pēc Gūtmaņa teiktā, no loģistikas viedokļa būtu efektīvāk, ja piena kooperatīvu būtu mazāk, katrā reģionā viens, ne tā, kā tagad.
“Tagad uz viena lauku ceļa ir piecas saimniecības un brauc piecas dažādas piena mašīnas. Tas nozīmē, ka ir jānopērk piecas mašīnas, piecas reizes jāielej tajās degviela, jāalgo pieci šoferi, jāsavāc nauda piecu kooperatīvu administrācijai. Tas viss piena cenai tos santīmus pieliek klāt,” viņš sprieda.
LOSP ir Latvijā lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
