Piena drudzis rimstas – cenas sāk slīdēt uz leju 14
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā apmēram 65% no visa saražotā piena daudzuma tiek eksportēti – lielākoties svaigpiena, bet arī gatavo piena produktu veidā. Šāds pārsvars padara vietējos piena iepircējus un produktu ražotājus pilnībā atkarīgus no piena un piena produktu cenām pasaulē un Eiropas Savienībā – šis tirgus veido lielu daļu jeb 27% kopējā pasaules piena produktu eksporta.
Pagājušais gads bija raksturīgs ar netipiski augstām piena iepirkuma cenām, ko diktēja augošais pieprasījums visā pasaulē. Arī Latvijas zemnieki pēc apmēram desmit gadus ilgušas iepirkuma cenas stagnācijas pirmoreiz piedzīvoja neticamo, proti – oktobrī un novembrī par 100 kg piena iepircēji maksāja 49 eiro, reizēm cenai pārsniedzot pat 50 eiro, šādā veidā sasniedzot līdzīgu rādītāju kā Vācijā un pat pārsniedzot ES vidējo cenu.
To veicināja pēkšņais un pārmērīgais pieprasījums pēc piena produktiem, kuram kā atbilde bija cenas kāpums un arī straujais piena izslaukuma pieaugums Eiropā. Šī gada sākuma situācija gan mainījās un iepirkuma cena sāka slīdēt lejup. Eksperti prognozē tendences turpināšanos, situācijai stabilizējoties pēc pāris mēnešiem. Tātad pavasarī svaigpiena iepirkuma cena būšot 40 eiro robežās.
Kur likt lieko?
Līdztekus iepirkuma cenas kritumam novērojama vēl kāda tendence. Pieaugošais globālais pieprasījums pēc piena produktiem ir apstājies un samazinās, un būtībā Eiropā veidojies sviesta, sauso produktu un industriālo piena produktu uzkrājums, tādējādi mazinājies to pieprasījums un cena.
Līdz ar to rodas jautājums – kur likt pieaugošo piena daudzumu? “Atbilstoši brīvā tirgus likumiem, samazinoties pieprasījumam, sāk samazināties arī cena, taču jebkādas prognozes par to, par cik un cik ātri tā normalizēsies un nonāks līmenī, kādu var atļauties vietējais tirgus, nevar izteikt. Skaidrs ir viens, ka šogad patērētāja pirkšanas spēks atgūs nozīmi, kas ir labā ziņa dabiskas konkurences veicināšanai,” uzskata koncerna “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā Irēna Holodnaja.
Jautāta, vai arī šogad turpināsies tendence iziet no tirgus maziem uzņēmumiem, kā tas notika, piemēram, ar SIA “Elpa”, viņa norāda – cerams, tas nenotikšot. “Arī mazajiem uzņēmumiem ir skaidrs galapatērētājs – lokāli, reģionāli vai nacionālā līmenī –, šos uzņēmumus pircēji zina, novērtē un izvēlas. Viņi ir svarīga daļa Latvijas piena nozares ekosistēmā,” tā koncerna pārstāve.
Cerības neatmet
Savukārt uz jautājumu, vai nozare joprojām lolo cerības par samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu, viņa atbild apstiprinoši. “Pērnā gada lielākā vilšanās bija valdības lēmums nesamazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Piena pārstrādātāji un citi pārtikas ražotāji kopīgi ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību un citiem pārtikas rūpniecības interešu pārstāvjiem vairākkārt centās pārliecināt valdību par šo lēmumu, taču 2022. gadā tas neizdevās. Ceram, ka ar jauno zemkopības ministru un valdību sarunas par samazināto PVN likmi kā risinājumu pārtikas pieejamības uzlabošanai īpaši augošās inflācijas apstākļos izdosies turpināt. Pārtikas pieejamība ir fundamentāls nosacījums pārstrādes attīstībai.”
Attīsta eksportu
Kā koncernam kopumā klājies sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmēja eksportētājus visā pasaulē? “Pieredzot samazinātu patēriņu vietējā tirgū, “Food Union” pērn veiksmīgi atrada jaunus eksporta tirgus. Izdevās izvērst apjomus astoņās valstīs, tostarp – pirmo reizi uzsākt biezpiena sieriņu “Kārums” eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, kā arī atjaunot eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara. Līdzās Norvēģijai un Uzbekistānai aizvadītajā gadā atradām jaunus eksporta klientus arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā ar krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem.
Vienlaikus uzņēmums ir trīskārt audzējis eksporta apjomus uz Poliju, Moldovu un Igauniju. Šogad turpināsim attīstīt visas jaunās eksporta attiecības un meklēt jaunas – primāri ar saldējumu, sieriņiem un krēmsieru. Esam piesaistījuši atsevišķu Rietumeiropas valstu megatirgotāju uzmanību ražot privātās preču zīmes produktus, taču nevaram atklāt, kuru, tā kā sadarbība ir vēl izstrādes procesā. Svarīgākais uzdevums kopumā Latvijas piena pārstrādes nozarei šogad būs pārorientēšanās jaunajai tirgus situācijai.
Pie turpmākas ietekmējošo faktoru neskaidrības īpašu uzmanību pievērsīsim noieta veicināšanai, skrupulozi strādājot ar piegādes ķēdi un partneriem pie labākajām cenām, orientācijā uz jauniem eksporta tirgiem un esošo tirgu paplašināšanu, ražošanas automatizāciju un izmaksu samazināšanu, un, protams, arī vietējā patēriņa un pirktspējas atjaunošanā.”
