Grīda vēl nav sasniegta 20
Tikmēr zemniekiem iepirkumu cenas iet lejā. “Grīda jeb zemākais punkts vēl nav sasniegts,” atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš ir pārsteigts par nosaukto zemāko piena cenu Igaunijas veikalu plaktos. Līdz šim igauņi saviem ražotājiem maksājuši vienu no augstākajām cenām, taču nesen no ziemeļu kaimiņvalsts nākusi informācija, ka cenu nākšoties laist lejā. Šolks atgādina, ka igauņi saražo par 10% mazāk piena nekā Latvija, bet to izdara 776 saimniecības, kamēr Latvijā to skaits ir ap deviņiem tūkstošiem. Viņš arī zina teikt, ka februārī Latvijas piena pārstrādātāji maksājuši tādu pašu cenu kā Igaunijā “uz rampas, pagalmā vai pie vārtiem”. Februārī Latvijā lielajiem zemniekiem maksāts vairāk nekā 0,24 eiro/kg, bet mazo govju ganāmpulku īpašniekiem – 0,15 – 0,16 eiro/kg. Tiesa, martā cena gāja lejā, sasniedzot 0,14 eiro/kg. Piena cena gan atkarīga no daudz un dažādiem faktoriem. Sezonalitāte īpaši izteikta tieši mazajām saimniecībām, kas saņem mazāko piena iepirkuma cenu. “Virsmērķis – saglabāt asinsriti – tos ražotājus, kas bijuši uzticīgi konkrētam uzņēmumam,” neslēpj Šolks.
Tirgu var ietekmēt vairāki faktori. Viens no tiem – Eiropas Komisijas paziņotais lēmums par iepirkuma pārtraukšanu intervencē sausajam pienam un sviestam pēc līdzšinējās kārtības, kur cena bija dramatiski zema pārprodukcijas dēļ. Iepriekš globālās prognozes liecināja, ka lielās ražotājvalstis – Vācija, Holande, Francija, Anglija – pēc kvotu atcelšanas ražošanu būtiski nepalielinās, bet notika pretējais un lielākoties visas valstis pienu ražo vairāk, arī citos kontinentos piena apjomi aug un pasaule tos nav gatava apēst, līdz ar to rodas pārpalikums. Tas redzams arī piena iepirkumos. Proti, pēc Šolka teiktā, pašlaik “lai nedod dievs, ka pienāk brīdis un vēl palielinās piena apjoms vasaras dēļ un ka piens būtu jālej grāvī. Līdz šim brīvvalsts laikos grāvī jeb uz mašīnas izlieti tikai daži spaiņi piena – simboliski. Nedod dievs, lai tas pienāktu lielā apjomā! Skaidrs, ka piena upi apturēt nevarēs un, ja apturēs, tā būs katastrofa iesaistītajiem cilvēkiem un nozarei nākotnē!” spriež LPCS valdes priekšsēdētājs. Līdz šim iepirktie piena apjomi ir saglabāti, bet, kā būs turpmāk, neviens nevar prognozēt. “Klusums pirms vētras,” situāciju raksturo Šolks. Viņš atgādina 2008. gada krīzes laiku, kad piena cena veikalā bija gandrīz tāda pati kā iepirkuma cena un Igaunijas gadījumā šobrīd situācija ir gandrīz līdzīga. Skaidrojumus šai situācijai viņš pagaidām neredz – iespējams, tas ir tirgotāju darbs jeb arī tā saucamais liekais piens, ko mēģina pārdot par dempinga cenām, lai tas nebūtu jālej grāvī vai steidzamības kārtā nozarei jālikvidējas. Igauņu cena neizbrīna arī LPKS “Māršava” vadītāju Daci Pastari: “Tirgu cenšas noturēt visi, un vienīgais veids ir cena.” Viņa cer, ka maijs būs pēdējais mēnesis, kad piena iepirkuma cena samazinās. Tiesa, Lietuvā mazajiem ražotājiem jau šobrīd runā par samaksu 0,10 eiro/kg.
Liekais piens šobrīd esot visā Eiropā, piemēram, nesen Polijā bija pieejams svaigpiens no Vācijas par 0,12 – 0,13 eiro/kg, zina teikt Šolks. “Bīstami ir tas, ka to var atvest arī uz Latviju,” viņš brīdina. Un nevar izslēgt, ka kāds no pārstrādātājiem var pakļauties lētā piena valdzinājumam. To, ka piena apjomi aug, rāda LDC dati – svaigpiens šā gada februārī iepirkts par 10% vairāk nekā iepriekšējā gada februārī. Jāņem vērā, ka sezonalitātes dēļ piena ražošana vasaras periodā pieaug. Ko darīt tik sarežģītā situācija? Šolks saka, ka LPCS ir padomā ideja, kā pircējs varētu atbalstīt nozari, taču pagaidām detalizētāk plānus neatklāj. Nozare jau saņēmusi atbalstu gan no ES, gan valsts, taču, visticamāk, tā varētu nebūt pēdējā vajadzīgā palīdzība.
