Piena cenas: gaidāms atsitiens pret grīdu pie 17 centiem 12
Piena iepirkuma cena Latvijā tiek samazināta – martā vidēji 20,4 centi, vietumis jau 10 līdz 14 centiem, vidējai šomenēs pamazām noslīdot zem 20 centiem par kilogramu. Cik tālu tā kritīs? 14. aprīlī “LA” sadarbībā ar “Swedbank” uz diskusiju redakcijā “Piensaimniecības nākotne – ražot mazāk vai labāk?” aicināja nozares spēlētājus.
“Tā nav lokāla, tā nav pat Eiropas, bet visas pasaules problēma. Ir iestājies disbalanss starp klasisko tirgus likumu: piedāvājums-patēriņš-cena,” pašreizējo situāciju skaidro Harijs Panke, AS “Food Union” padomes priekšsēdētāja vietnieks. “Sākām to just 2014.gada maijā, kad pircēji sāka atteikt industriālos produktus. Viens iedzīvotājs pasaulē vidēji patērē 100 kg piena gada. No 2000.gada patēriņa pieaugums ir bijis par 2,3 kg gadā, 2011. un 2012. gadā piena ražošanas apjoma pieaugums ir bijis straujāks par patēriņa pieaugumu. Mūsu reģionā šo tendenci pastiprināja Krievijas paziņotā pārtikas blokāde.”
Savukārt Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs Krievijas embargo ietekmi no globālā pazeminājuma atšķir ar to, ka Igaunijā krīze iestājās gadu agrāk, bet Latvijā – reizē ar Lietuvu, jo “mēs cenām vairāk esam piesieta Lietuvai”.
Uz kvotu atbrīvošanas ietekmi norādīja Ilze Aizsilniece, LPKS “Piena Ceļš” valdes priekšsēdētāja: “Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, gatavojās, ka atbrīvos piena kvotas, lai palielinātu ražošanu, bet neviens nevarēja noprognozēt Krievijas krīzi. Vislielākais cirtiens bija pa Baltijas valstīm un Somiju. Iepriekšējā – 2008.-2009.gada krīzē, mums četrus mēnešus pēc kārtas bija zemākā piena cena Eiropā – 17,8 centi – septembrī tā sāka celties un jau decembrī tā jau bija pāri 30 centiem. Tagad šis periods ir ieildzis, un būs daudzi tādi, kas negatavos lopbarību nākamajai ziemai.”
Dace Freimane, ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta tirgus nodaļas vadītāja, piekrita, ka “piens saražots vairāk, nekā pirms kvotu atcelšanas. Februārī pret iepriekšējā gada to pašu mēnesi saražots par 10% vairāk. Krievijas embargo dēļ eksports ir samazinājies. Jaunie tirgi – 13 jaunas valstis nenosedz zaudējumus. Trešais iemesls: pieprasījuma mazināšanās vājpiena pulverim cena nokritusi par kādiem 25%. Visi šie trīs faktori pasliktināja situāciju visā Eiropas reģionā.”
Atbildot uz jautājumu, kas sagaidāms maijā un kas jūnija sākumā, Harijs Panke, konstatēja, ka Vācijā liekais piens tiek realizēts par 14 centiem, Nīderlandē – 18 centiem. “Piena sagaidāmo cenu var rēķināt pēc piena pulvera un sviesta cenas tirgū. Ja pulvera tonna ir 1500 eiro par tonnu, tad parēķinot atpakaļ uz piena iegādes cenu – iznāk ap 18,5 centiem, un, atņemot piegādes izmaksas, nonākam pie 17 centiem. Tādas ir šodienas indikācijas,” prognozē lielākā Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma pārstāvis.
Par risinājumiem izejai no piena krīzes lasiet “Latvijas Avīzē” ceturtdien!
