Piena cena kāpj un šķeļ 10
Pēdējo trīs mēnešu laikā strauji augusi piena iepirkuma cena, tas vēl vairāk sašķoba zemnieku un pienrūpnieku attiecības nekā pārdzīvotais cenu kritums.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadība jau izteikusi brīdinājumu, ka veidojas cenu burbulis, taču zemnieki un lauksaimniecības nozares eksperti tam nepiekrīt. Atbildes uz jautājumu, kādas ir nozares nākotnes perspektīvas, Zemnieku saeimas rīkotajā sanāksmē Sējas novada Lojā pagājušajā nedēļā meklēja piena ražotāji, pārstrādātāji un lauksaimniecības nozares pārzinātāji.
Saņem zemāko cenu
Piena cena pēdējo trīs mēnešu laikā strauji augusi – no 0,18 eiro/kg augustā līdz 0,25 eiro/kg oktobrī un, kā rāda prognozes, novembrī vidējā piena iepirkuma cena jau tuvojas 0,28 eiro/kg. Pašu ražotāju teiktais liecina, ka daži jau saņem 0,34 eiro/kg, kas faktiski ir pirmskrīzes laika cena.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis zina teikt, ka labo cenu saņem vien daži simti saimniecību, bet pārējie – aptuveni astoņi tūkstoši – par kilogramu piena saņem vidēji 8 – 10 centus mazāk. “Tas ir nopirkts darījums. Un šie astoņi tūkstoši ir tie, kas neko nevar ietekmēt, jo viņi nevar aizstāvēties,” sanāksmē sacīja Cimermanis.
Sekojot vidējām piena cenām Eiropā, viņš secinājis, ka salīdzinājumā ar pašu mājām cenu starpība ir aptuveni 35% par sliktu Latvijas zemniekiem, un tas pēdējo desmit gadu laikā nozīmē aptuveni 540 miljonus eiro neiegūtu ieņēmumu. Šādā veidā nozare nevar pastāvēt ilgtermiņā, un tikai ES subsīdijas rada ilūziju, ka viss ir kārtībā.
Nodod tam, kas vairāk maksā
Zemnieki neslēpj, ka pienu nodod tiem, kas vairāk maksā, jo līdzšinējie krīzes gadi sāpīgi iegriezuši, saņemot zemāko piena cenu Eiropas Savienībā. Un lielākoties izvēle ir par labu poļu iepircējiem, kas tagad piedāvā augstāko cenu tirgū. Taču vietējos pārstrādes uzņēmumus tas neapmierina.
“Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra uzskata, ka pašlaik tirgū ir haoss un visa nozare atrodas uz kraujas malas, kam var sekot kritiens bezdibenī. Jo pastāv iespēja, ka kādā brīdī citu valstu uzpircējiem vietējais piens var nebūt vairs vajadzīgs. Jautājums – kas notiks pēc tam? A. Skudra domā, ka izeja ir ilgtermiņa līgumi ar zemniekiem. Jo pašlaik mēdz būt gadījumi, kad piena piegādātāji dažu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas to lauž par labu citiem uzpircējiem, kas noved pie tā, ka pārstrādes uzņēmums var palikt bez piena, taču līgumi jāpilda. Tādējādi uzņēmumam nākas piedalīties šajās zirgu skriešanās sacensībās par cenām. Viņa neslēpj, ka šobrīd kariņš ir galvenokārt ar Poliju un, kurš uzvarēs, nav zināms.
