Nozarēm dažādi laiki – piena apjoms sarūk, gaļas ražošana kāpj 6
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā gadā turpinājās iepriekšējos pāris gados novērotā tendence samazināties slaucamo govju skaitam, kas tiek skaidrots ar daudzo mazo saimniecību lēmumu vairs neturēt govis augošās pašizmaksas un krītošās piena iepirkuma cenas dēļ.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, lielākais govju skaita samazinājums – par 1400 vienībām – vērojams saimniecībās, kur turētas viena līdz piecas gotiņas. Savukārt lielsaimniecībās, kuru fermā ir vairāk nekā 300 slaucamo govju, to skaits pieauga par 1900 vienībām. Govju skaita kritums vērojams visos reģionos, bet lielākais tas bijis Zemgalē.
Tāpat aplēses liecina, ka samazinājums skāris arī cūku un aitu audzēšanas nozari – gada laikā attiecīgi par 5,8% un 3,3%, kamēr kazu un zirgu skaitā bija vērojams neliels pieaugums, par 2,5% un 3,3%.
Samazinoties slaucamo govju skaitam, sarucis arī saražotā svaigpiena daudzums – pagājušajā gadā tie bija 975 300 tonnu, kas ir 1,7% jeb 16 900 tonnu samazinājums salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Neliels svaigpiena ražošanas apjoma pieaugums pagājušajā gadā bija vērojams Vidzemē – par 0,9% jeb 2300 tonnu, bet lielākais kritums bija Latgalē – par 4% jeb 7800 tonnu.
Labā ziņa ir tā, ka pērn par 1,8% pieaudzis vidējais izslaukums no vienas govs, sasniedzot 7492 kilogramus gadā.
Pēc CSP datiem, piena iepirkuma cena pagājušajā gadā lēnām, bet stabili kāpa – janvārī iepircēji zemniekiem maksāja vidēji 417 eiro par tonnu piena, savukārt augustā samaksa sasniedza 498 eiro par tonnu. Tomēr, sākot ar septembri, kāpums rimās un cena sāka lejupslīdi, decembrī sasniedzot 483 eiro, bet februārī nokrītot pat līdz 300 eiro par tonnu.
CSP dati liecina, ka pagājušajā gadā ievērojams ražošanas pieaugums bija gaļas nozarē – kopumā saražotas 94 200 tonnas gaļas, kas ir par 0,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākais apjoms vērojams cūkgaļas sektorā – par 2,3%, kam seko putnu gaļa ar 2,2% kāpumu, kā arī aitu un kazu gaļa ar 1% kāpumu. Tikmēr liellopu gaļas nozare piedzīvojusi 6,5% kritumu, kur lielākā lejupslīde – par 8,4% – bija Latgales pusē, kamēr Kurzemē gaļas liellopu turētāji nodevuši par 6,3% vairāk gaļas nekā iepriekšējā gadā.
Kas attiecas uz olu ražošanu, te turpinās pēdējo gadu tendence, proti, nedaudz sarūkot dējējvistu skaitam, pieaug saražoto olu daudzums. 2019. gadā Latvijas putnu fermās tika izdēti 795 miljoni olu, bet 2020. gadā šis rādītājs bija 802 miljoni, 2021. gadā – 825 miljoni, bet pērn – 872 miljoni. No kopējā olu daudzuma 98% bija vistu olas, turklāt viena vista izdēja vidēji 307 olas, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2021. gadā.
Dreijere: Piena lopkopība nav viegla nozare
* Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja: “Slaucamo govju skaita krituma tendences noteikti nav iepriecinošas, bet tādas tās ir visus pēdējos gadus. Pagājušais gads parādīja, ka arī pieaugošās piena iepirkuma cenas slaucamo govju skaita un ganāmpulku samazinājumu neaptur. Šogad, kad gads iesākās ar piena iepirkuma cenu kritumu, iespējams, samazinājums būs vēl lielāks. Piena lopkopība nav viegla nozare, jo prasa lielas investīcijas gan biznesa sākšanai, gan tālākai fermu modernizācijai. Diemžēl vēl viens negatīvs faktors, kas kavē nozares attīstību ģimenes saimniecībās, joprojām ir vājā kooperācija piena nozarē. Kas attiecas uz liellopu gaļas ražošanu – tā pagaidām ir pavisam neattīstīta nozare, pārsvarā Latvijā zīdītājgovju turētāji realizē no govīm atšķirtos teļus.”
