Piemirsts simtgades projekts būtu ietaupījis miljonus 0
Pie kāda nosacījuma nevajadzētu tērēt miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas, lai glābtu klusām brūkošo kultūras infrastruktūru, un, visticamāk, nebūtu noticis ugunsgrēks Rīgas pilī un nebūtu nācies pielāgot Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām tam īsti nepiemērotas telpas?
Šāds scenārijs būtu īstenojies, ja, kā sākotnēji, 2006. gadā, paredzēts, būtu īstenota programma “Mantojums – 2018”, kas paredzēja līdz valsts apaļajai jubilejai sakārtot nozīmīgāko kultūras infrastruktūru. Starp potenciālajiem zaudētājiem un zaudētāju radītājiem ir izstāžu zāle “Arsenāls”, kas pagājušā gada nogalē tika atzīta par vidi degradējošu ēku, tādējādi tai būtiski paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Muzeja direktore Māra Lāce teic, ka vēl nav redzējusi NĪN jaunos aprēķinus, taču ir skaidrs, ka paaugstināto nodokli nāksies samaksāt no paša muzeja ieņēmumiem, jo valsts piešķirtajā gada budžetā tam līdzekļi nav paredzēti. Direktore arī atzīst, ka “Arsenāla” fasāde patiešām ir kritiskā stāvoklī, kuru vēl vairāk pasliktina fakts, ka ēkas pamatiem trūkst hidroizolācijas: “Manā skatījumā “Arsenāls” iet bojā acu priekšā.” Taču, lai veiktu ēkas kompleksu rekonstrukciju, nepieciešami miljoni. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāve Laila Lāce atklāj, ka šobrīd tam tiek meklēti no valsts budžeta neatkarīgi līdzekļi: iespējams, izdosies piesaistīt finansējumu kādā no Energoefektivitātes fonda programmām.
Sākotnēji programma “Mantojums – 2018” paredzēja visu kultūras infrastruktūras objektu atjaunošanu un, pēc būvdarbu veikšanas, pāreju uz nomas attiecībām ar VNĪ. Faktiski tas nav izdarīts: no 32 Kultūras ministrijas padotības iestādēm un 16 kapitālsabiedrībām, kas šobrīd izvietotas 115 ēkās, nomas līgumus ar VNĪ noslēgusi tikai aptuveni trešā daļa, tomēr pat tas ir maldinošs skaitlis, jo lielākoties līgumi attiecas uz relatīvi nelielām telpām, nevis iestāžu pamatēkām.
Viedokļi par to, vai vispār ir konstruktīvi nodot kultūras visai specifisko infrastruktūru pilnīgi VNĪ apsaimniekošanā, ir krasi atšķirīgi.
Visu rakstu lasiet 26. aprīļa “Kultūrzīmēs” un e-izdevumā.
